No neatminamiem laikiem bija uzskats – ja nav ar cilvēku par ko runāt, runā par laika apstākļiem. Viss mainās, un šis temats jau ir vēstures mēslainē. Ja nav par ko runāt, vienmēr taču var parunāties par demokrātiju un korupciju. Tēma plaša, fakti mētājas kā tādā atkritumu poligonā savestas sadzīves drazas. Parakāties, protams, ērtāk ar cimdiem rokās, bet īstens demokrātijas piekritējs draņķībā metīsies iekšā ar visiem desmit pirkstiem. Tikai, pirms ko darīt, jāparunājas. Un, jo garāk un vispārīgāk, jo labāk. Bet vajadzētu taču kaut ko darīt! Dara jau – runā! Tā ir tā strādāšana.
Runāšana tiešām kļuvusi par vislaikietilpīgāko darbu. Ir, protams, viedokļi jāuzklausa, katra cilvēka teiktajam ir savs svars. Bet dzīve uz vietas nestāv, tai nevar noraut stopkrānu. Būvnieki nevar apsēsties uz būvbedres malas un apspriest, vai atvesti īstie ķieģeļi, vai cementam pareizs sastāvs. Kamēr viņi tā dalīsies pārdomās, cenas pieaugs, projekts novecos, un viss būs jāsāk no gala. Tāda var iznākt runāšanas jēga un cena.
Šonedēļ uzmanības centrā ģimenes ārsti un oligarhi. Abus vieno sarunas. Tas, ko un kā runāja politiķi, tagad zināms visai Latvijai. Ārsti savukārt domā, vai runāt ar premjeru vai ne, paklausīties ministres teiktajā vai ne. Un tā no pirmdienas līdz piektdienai. Sarunās aci pret aci ir viena nelaime – nav laika liet ūdeni, vajag skaidru valodu, faktus. Kad viens vai otrs stostās, jo nespēj noformulēt, kā vajag un kā to panākt, tad otrs netic. Kad Nacionālais veselības dienests atgādināja, ka Latvijā tikai astoņi ģimenes ārsti ir izpildījuši visus kvalitātes kritērijus, tad vainīgi bija kritēriji un tas, ka naudas par maz. Bet prasības ir prasības. Ārsti aizbildinās, un ministrija tāpat pretī. Ministrija grib ko mainīt, ģimenes ārsti ne, ģimenes ārsti grib ko citādāk, ministrija ne. Un gadiem runā, gadiem stāsta, ka vienoties neizdodas. Nesaprotu, kā pašiem neapnīk. Nuja, ja tāds darbs un tā pelna maizi, tad vārdi nav pat centu vērti, jo tuvāk mērķim, uz kuru it kā tiek iets, kā netiekam, tā netiekam.
Ceturtdien pusdienlaikā izskanēja ziņa, ka ģimenes ārsti varētu lemt par streika pārtraukšanu. “Izgājām cauri visiem jautājumiem. Tagad gaidām, kad būs no premjera rakstiski visi priekšlikumi. Streika komiteja šodien pat izskatīs vēlreiz šos priekšlikumus un spriedīs par to, cik tie pieņemami un kur var būt kompromisi,” teikusi ģimenes ārstu vadītāja Sarmīte Veide.
Runāt, runāt, runāt… 1909.gadā Rainis rakstīja: “Runas ir garas, darbs ir īss.” Izrādās – jau toreiz.
Komentāri