Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Nabadzība jāizskauž sabiedrībai kopā

Sarmīte Feldmane
11:42
25.10.2017
18

 

17. oktobris ir Pasaules nabadzības izskaušanas diena. Ikdienā par to daudz tiek runāts, izstrādāti plāni, kā nabadzību izskaust, bet to skaits, uz kuriem tiek piemērots termins ‘nabadzība’,  mazumā neiet.

Vārds “nabadzība” ir visnotaļ plašs jēdziens – garīga nabadzība, finanšu, attiecību nabadzība. Katrs to bieži vien saprot citādi. Pārdomās dalās kristiešu draudzes “Prieka vēsts” mācītājs Ar­mīns Tīrons, vērtējot dažādus na­ba­dzības aspektus: “Sociālajos tīklos var redzēt, kā cilvēki dzīvo Somijā, Ziemeļkorejā, arī Krie­vijā, un visi grib to labāko dzīvi. Vēlas dzīvot, kur mazāk var strādāt, vairāk nopelnīt, kur sakārtotāka valsts. Tā ir tendence visā pasaulē. Vienmēr ir daļa sabiedrības, kura meklē vietu, kur labāk. Kā Sprīdītis. Visos laikos nākamā paaudze noliedz, ko saka vecāki, viņu vērtības, kamēr pats pārbauda.

Šis ir laiks, kad ir iespējas ceļot, redzēt, kā dzīvo citur. Cilvēks aizbrauc uz labāk sakārtotu vietu un bauda cita sastrādāto, cita darba augļus, bet pats neko nav radījis, izveidojis. Un viņš jūtas pārāks par tiem, kuri palikuši. “Vajag šodien, dzīvoju šodien!” – tas ir pazīstams sauklis.

Lai kaut ko veidotu, vajag ticību. Vispirms jau, ka sanāks, ka izdosies. Kad ticēsi, varēsi sākt strādāt. Ja aizbildināsies, ka tas traucēs, vēl cits izkonkurēs, ja neticēsi, ka pats arī vari, neuzņemsies atbildību, neko nesasniegsi. Risks, tā ir ticība. Banka neriskē, tā prasa ķīlu, bet cilvēkam ir jāriskē. Tur, kur dzīve nav ļoti viegla, dzīvo tie, kuri tic, un tie, kuri samierinājušies un neko īsti negrib mainīt, veidot, radīt. Ir cilvēki, kuriem pārliecība, ka jādzīvo savā zemē, tā jāveido. Mēs arī dzīvojam Cēsīs, priecājamies, kā pilsēta attīstās, un ir citi, kuri uzskata, ka dzīvojam Sūnu ciemā. Skatījums katram savs.

Nabadzība ir kas negatīvs, tātad kaut kā trūkst, cilvēks pārdzīvo, cieš. Kā tikt vaļā? Kristīgiem cilvēkiem atbilde ir Bībelē. Tā parasti cilvēkiem nepatīk, jo nabadzība ir kaut kā sekas. Lai kas mainītos, jāmainās pašam. Vieglāk ir paprasīt, lai kāds atrisina tavu problēmu, lai kāds iedod. Bet ir teikts – dodiet, tad jums taps dots. Bet man nav, ko dot! Kam nav, tam tiks atņemts pat tas, kas tam ir, un, kam ir, tam dos vēl. Tātad tu neredzi to, kas tev ir, un, ja neredzi, tad pazaudē. Varbūt nav naudas, bet ir laiks, ko veltīt citiem, proti kaut ko, ko vari iemācīt citiem. Tu neesi nabags. Dalies tajā, kas tev ir, lai saņemtu pretī. Novērtē, kad tev kāds dod, māki pateikt paldies, jo nekas nav par brīvu. Bankas pareizi rīkojas – ja tev nav uzkrājuma, kredītu nedod. Ja māki uzkrāt mazumiņu, pratīsi rīkoties arī ar lielāku naudu.

Valsts visu nenodrošina, bet cilvēki ir pieraduši, ka viņiem pienākas. Mums kā draudzei nav pienākums kādam kaut ko dot. Ja redzam, ka jāpalīdz, to darām. Ins­titūcijām var sūdzēties, prasīt, ja ir attiecīga izziņa, tātad pienākas. Kad palīdzam cits citam ģimenē, kopienā, draudzē, tas ir dabiski, bet valsts sistēmā mehāniski tiek palīdzēts, un tad bieži vien rodas neizpratne, kāpēc citam dod, man ne. Ir jau labi, ka valsts nodrošina, bet labi būtu, ja sabiedrība pati to darītu. Lēnām jau tas notiek.

Tam, kas ir bez maksas, nav vērtības. Tikko tu maksā, zini, ka tas tev tiešām vajadzīgs. Taču visi gribam, lai pažēlo, kaut ko iedod. Tāda ir cilvēka daba.

Nekad draudze nav tā vienkārši dalījusi apģērbu, apavus. Tie, kuri dod mantas, grib redzēt, kam tās tiek, arī paši grib dot konkrētam cilvēkam. Personīgā attieksme daudz ko maina.
Bija brīdis, kad cilvēki regulāri nāca pie mums ar somām. Stās­tīja, esot daudz bērnu, mazbērnu. Bet tas turpinājās mēnesi, divus, sešus. Tad uzzinājām, ka paņemtais tiek tirgots. Noteicām, ka pretī jādod ziedojums, daži centi. Daudzi vairs nenāca. Jautājums – cik liela bija vajadzība. Kad redzi, ka cilvēkam vajag, tas ir jūtams, viņš kautrējas, ņem tik, cik vajag, pat nedomā, ka viņam kaut kas pienāktos.

Svarīgi ar cilvēkiem runāt, stāstīt, ka tikai pats var sevi izraut no nabadzības. Ja cilvēkam nav, ko ēst, ja vienreiz pabarosi, nekas viņa dzīvē nemainīsies. Ir jāmāca katram pašam par sevi rūpēties, un iespējas ir.”

Sarkanā Krusta Raunas organizācijas vadītāja Ilze Ādamsone atzīst, ka sabiedrībā ir cilvēki, kuriem materiālā ziņā klājas ļoti grūti. “Tās ir daudzbērnu ģimenes, pensionāri, kuriem mazas pensijas un jāpērk dārgas zāles,” viņa saka un piebilst:” Ja pensionāram ir veselība, viņam ir dārziņš, izdzīvot var. Liels atspaids ģimenēm ir pārtikas pakas.” Ilze pastāsta, ka ir arī, kā viņa saka, nelaimīgie cilvēki. Piemēram, vīrietis spēka gados, divreiz šķīries, jāmaksā alimenti, viņš nekur oficiāli nestrādā. Ja strādās, par bērniem tiks atvilkta nauda. Tā viņš piestrādā, kādam piepalīdz, izdzīvo. Taču kas būs pēc gadiem, kad viņš saņems visniecīgāko pensiju? Tā nu iznāk, ka tagad valsts maksā viņa vietā bērniem uzturnaudu, pēc gadiem valsts maksās niecīgo pensiju un arī palīdzēs izdzīvot.

“Katram ir savs dzīvesstāsts. Man žēl padomju laiku darba rūķu, kuri godīgi strādāja un tagad saņem mazās pensijas. Ir tādi, kuri kautrējas par trūcīgā statusu, viņiem kauns kādam kaut ko lūgt, dzīvo ļoti pieticīgi, lai neteiktu – nabadzībā,” pārdomās dalās Ilze Ādamsone un uzsver: “Ģimenēm, kurās aug bērni, nav viegli viņus izaudzināt, izskolot, kaut arī abi vecāki strādā.”
Sarkanā Krusta organizācija arī palīdz ar apģērbu, apaviem. “Arī cilvēki mums nes. Ja bērni izauguši, atnes, lai tiek citiem. To, kam finansiāli grūti, mazāk nepaliek.”

Esam nabadzīga valsts – vismaz paši tā sakām. Un viss ir salīdzinājumā. Protams, mums tālu līdz valstīm, kuras nogājušas daudzu gadu desmitu attīstības ceļu, bet ļoti gribas būt to līmenī. Kad to sasniegsim, atkarīgs tikai no pašiem. Taču nedrīkst aizmirst, ka ikvienā, arī labklājības sabiedrībā ir nabadzība, arī materiālā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
16

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
33
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi