Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Simtgade rosina pārdomas

Sarmīte Feldmane
12:13
01.11.2017
10

Domājot un skaitļojot nākamā gada budžetus, tiek arī gana precīzi iezīmēts, cik naudas tiks tērēts valsts simtgades pasākumiem.

Protams, katrā novadā un pilsētā ir savas tradīcijas, tiek veidotas jaunas, iedzīvotāji īsteno dažādas iniciatīvas, valstī notiek akcijas, diskusijas, forumi, nemaz nerunājot par kultūras dzīvi, kas lielā mērā pakārtota Latvijas simtgadei. Taču visam ir viens mērķis – Latvijas godam un nākotnei, mūsu pašapziņas celšanai.

No 2017.līdz 2019.gadam simtgades norisēm no valsts budžeta piešķirts finansējums 22,3 milj. eiro jeb trīs eiro uz vienu iedzīvotāju gadā. Salīdzinājumam kaimiņi igauņi simtgades atzīmēšanai trijos gados tērēs 24 miljonus eiro, bet somi vienam gadam atvēlējuši valsts finansējumu 19 miljonus eiro.

Svētki maksā. Jo tie vērienīgāki, jo, saprotams, vairāk maksā. Svētku rīkotāji, kultūras iestāžu vadītāji jau šopavasar aizrunāja māksliniekus nākamā gada 18.novembra – Latvijas simtgades – koncertam. Arī tad darījums nebija lēts. Tagad cenas aug ne mēnešiem, bet dienām. Cik Latvijā tautas un kultūras namu, cik pagastu centru, un visur būs svētki. Ja svētki, tad gribas arī kaut ko kvalitatīvu, sabiedrībā populāru, ne tikai pašmāju kolektīvu uzstāšanos. Cik naudas trijos gados Latvijā dažādās aktivitātēs iztērēs Latvijas simtgades zīmē, to vēl tikai redzēsim, kad pēcsvētku noskaņā saskaitīsim izdevumus. Bet nedrīkst aizmirst par ieguvumiem. Gan materiāliem, gan garīgiem, gan devumu pagātnei un nākotnei, gan cilvēcisko pacilātību, ko nevar izmērīt, bet kas dažkārt ir vērtīgākā .

Vecpiebalgas kultūras nama vadītāja un Latvijas valsts simtgades koordinatore Vecpiebalgas novadā Zigrīda Ruicēna vien nosaka, ka katrā pilsētā, novadā, pagastā notiek dažādi pasākumi, brīžam šķiet, ka tiek runāts tā, it kā nekas nekur nenotiek un līdz šim nekas nav bijis. Laukos, īpaši jau Vecpiebalgas novadā, kultūras dzīve vienmēr bijusi aktīva, te veidojušās un gadiem tiek koptas tradīcijas, izzināts novads, tā dižgari un pierakstīti ikdienas darba darītāju dzīvesstāsti. Arī vecpiebaldzēni iesaistās akcijās un stāsta par savām skaistajām ainavām, dižkokiem, paaudžu mantojumu un nākotnes cerībām. “Par Latvijas simtgadi ir jārunā, par to jāatgādina, un tas arī tiek darīts,” saka kultūras darbiniece un dalās pārdomās: “Visā Latvijā gatavojas valsts simtgadei. Ir daudz patiesi vērtīgu pasākumu, kuros būs daudz ieguvēju. Kaut vai “Skolas soma” – iespēja skolēniem apmeklēt muzejus, pasākumus, doties un iepazīt Latviju. Tanī pat laikā tiek uzņemtas daudzas filmas, kas veltītas simtgadei, kas ir ļoti labi, un tās iesaka rādīt katrā kultūras namā. Labprāt tā arī darīsim, taču pārdomas raisa uzstādījums – ja vēlas rādīt bez maksas, tad pašvaldībai jāsamaksā ap simts eiro, ja maksā skatītāji, biļetes cenai jābūt ap diviem eiro. Kāpēc filmas, kurām piešķirts valsts finansējums, kuras tapušas Latvijas simtgadei, nav bez maksas. Līdz laukiem tās nonāk ne vairs bez maksas. Pašvaldība vai skatītāji samaksā par seansu, bet ir arī transporta izdevumi. Sa­protu, ka arī producenti, aktieri, režisori ar filmām kaut ko grib nopelnīt, vai šajā reizē nav cita situācija. Mēs labprāt novadā rādītu “Ievainoto jātnieku”, bet ir jārēķina, cik tas izmaksās, cik būs skatītāju,” pārdomās dalās Zig­rīda Ruicēna un uzsver, ka vecpiebaldzēni līdz šim, domājot par simtgadi, uzsvēruši, ka jāatstāj kaut kaut kas paliekošs, jo, lai arī cik skaists ir koncerts, tas izskan, brīdi paliek atmiņā, tad emocijas izplēn un aizmirstas. “Vecpie­balgas viesistaba” ir simtgades projekts – sakārtota vide novada centrā, kur dažādām paaudzēm satikties, atpūsties, bet garāmbraucējiem piestāt un sajust Vecpiebalgu. Jau šīgada Baltā galdauta svētki tika svinēti Kārļa Skalbes “Saulrie­tos”, kur uz saimes galda tika klāts vietējo audēju austs gald­auts.

Lielākais notikums kultūrā, protams, būs Dziesmu un deju svētki. Būt tajos ir katra korista un dejotāja sapnis un ilgu gadu mēģinājumos nopelnīts. Tas būs notikums, kas skanēs ne tikai Latvijā,” viedokli pauž vecpiebaldziete. Viņa atzinīgi vērtē ierosinājumu simts dienas pirms simtgades sarīkot Simtgades zaļumballi. Novadā tādai ir piemērota vieta – Augstais kalns Dzērbenē.
“Patlaban ir dažādu projektu iespējas, lai piesaistītu finansējumu kultūras norišu rīkošanai. Ideju netrūkst,” bilst Zigrīda Ruicēna.

Līgatnes kultūras un tūrisma centra vadītāja Sarmīte Usāne uzsver, ka Latvijas simtgade nav viens vai trīs gadi. “Tas ir ceļš uz simtgadi, kurā cenšamies daudz ko paveikt. Sestdien mūsu kultūras namam svinēsim 120.dzimšanas dienu, Tautas lietišķās mākslas studijai “Līgatne” 50.jubileju. Tie ir gadaskaitļi, kas arī iezīmē valsts simtgadi,” pārdomās dalās līgatniete un uzsver, ka ikvienā pasākumā tiek atgādināts par Latvijas simtgadi un – svarīgākais – meklēti saskares punkti vakardienai un rītdienai.

Sarmīte atzinīgi vērtē Simtgades biroja ierosinājumu stāstīt citiem par Brīvības ielu. Latvijā ir vairāk nekā 60 ielas, bulvāri un laukumi, kas nes Brīvības vārdu. Brīvības ielas programmas mērķis pēc iniciatoru ieceres ir kopā ar pedagogiem, vēsturniekiem, novadpētniekiem, skolēniem, dažādu paaudžu iedzīvotājiem apzināt saglabātās atmiņas un vēstures liecības fotogrāfijās, lietās un stāstos un veidot “Brīvības ielas stāstu”. “Mums ir Kalnu svētki, bet nākamruden varēsim svinēt svētkus Zaķusalā, kur sākas Brīvības iela,” atklāj Līgatnes kultūras un tūrisma vadītāja.

Pagaidām vēl šķiet, ka simtgade tik tālu. Taču, lai svētki patiešām izdotos, tajos jāiegulda liels darbs. Un arī nauda. Un visam jābūt tā vērtam.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
16

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
33
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi