Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Aizvien par internātskolām

Sallija Benfelde
12:23
01.11.2017
3

Pirms dažām nedēļām valdība atbalstīja ieceri pārtraukt valsts finansējumu internātskolām. Nupat lēmums atkal mainīts – daļējs valsts līdzfinansējums tomēr būšot, jo pašvaldības izdarījušas nopietnu spiedienu uz valdošo koalīciju.

Komentējot lēmumu nefinansēt internātskolas, ministrija skaidroja, ka tas ir pārāk dārgi, valsts to nevar atļauties, turklāt izglītības līmenis internātskolās esot ļoti zems, tā ir kā noslēgta, negatīva vide, kas uzspiež savu “zīmogu”, padara bērnus par neko negribošiem un nevarošiem, jo nav nekāda pozitīva piemēra. Turklāt bērnu nami joprojām bērnus labprātāk sūtot uz internātskolām, jo finansējums jau paliek bērnu namiem. Lai gan internātskolu skaits šobrīd samazinājies līdz 12 skolām visā valstī, nav pamata apšaubīt, ka valstij tas ir “dārgs prieks”. Tāpat nav pamata neticēt ministrijas paustajam par izglītības līmeni un depresīvo vidi. Pārsteidza, ka joprojām nav atrisināts jautājums par finansējumu bērnu namiem, ja bērns mācās innternātskolā vai atrodas psihoneiroloģiskajā slimnīcā, jo par šo dubulto finansēšanu tiek runāts ne pirmo gadu. Savukārt jautājumu par internātskolu zemo izglītības līmeni valdība acīmredzot bija nolēmusi risināt visai viltīgā veidā – proti, pašvaldībām būtu grūti internātskolas finansēt, tad nu tiktu meklēti veidi, kā atbrīvoties no internātskolas, vai arī meklēti ceļi, kā mainīt internātskolu, lai tajā mācītos ne tikai bērni no bērnu namiem, trūcīgām vai nelabvēlīgām ģimenēm, kurus nākas pilnībā uzturēt. Jau­tājums par pašiem bērniem, izskatās, palika pēdējā vietā. Latvijas Pašvaldību savienības tobrīd ne reizi vien paustais, ka internātskolas ne vien izglīto, bet arī audzina, nomazgā un pabaro, veic sociālo rehabilitāciju, palika īsti nesadzirdēts. Jā, speciālisti atzina, ka tieši internātskolas veicina bērnu sociālo atstumtību, ka internātskolas bērniem, kuri ir bāreņi, bez vecāku gādības palikušie, no trūcīgām vai maznodrošinātām ģimenēm, ir zems pašnovērtējums un bieži viņi cieš no klasesbiedru pazemojumiem. Jautājums, kā mainīt šo situāciju, šos bērnus pārliekot uz vispārizglītojošām skolām, kur “parasto bērnu” ir vēl vairāk un droši vien arī vairāk pazemojumu un nevēlēšanās viņus pieņemt savā draugu lokā, palika pašvaldību ziņā. Tāpat kā jautājums, vai trūcīgo ģimeņu bērni būs paēduši un vai bērni, kuru vecāki strādā ļoti garas stundas, nepaliks vieni un pilnībā nepieskatīti. Valdības nostāja ir skaidra – internātskolas nav valdības darīšana, gadu vēl līdzfinansēs, pēc tam katra pašvaldība lai tiek galā , kā grib un prot. Tā teikt, domājiet un meklējiet risinājumus.

Varētu piekrist, ka bērni, tāpat kā pārējie iedzīvotāji, pirmām kārtām ir pašvaldības rūpe visos praktiskajos jautājumos. Tomēr paliek jautājums – vai tiešām valstij par viņiem nav nekādas daļas? Vai tie aptuveni 55 procenti bērnu, kuri nāk no minētajām ģimenēm vai ir bez tām, ir otrās šķiras cilvēki, par kuriem valstij un valdībai nav nekādas intereses? Ja pašvaldība var, lai tiek galā; ja nevar, tad lai notiek, kā notiek. Izdzīvos un tiks ārā no nolemtības ēnas – labi. Neizdzīvos vai kļūs par cilvēkiem bez noteiktas dzīves un darba vietas – tāds liktenis, tas taču “dabiskais atbirums”.

Protams, pašvaldībām jāmeklē risinājumi, kā tas jau ir izdarīts Amatas novada Drabešu skolā, pārveidojot internātskolu par pamatskolu ar internātu. Tomēr valdībai vajadzētu nākt talkā ar speciālistu padomiem un konsultācijām, par kurām nebūtu jālūdzas un jāmaksā skarba nauda. Turklāt jāsakārto un droši vien jāmaina visa sistēma, kas darbojas ar minētajiem bērniem, jo internātskolas ir tikai daļa no tās.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
33
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi