Mēs nezinām, cik pagājis kopš brīža, kad Dievs teica – lai top gaisma, taču varam aprēķināt, cik pagājis kopš brīža, kad cilvēcei tika dota iespēja lietot elektrības sniegtos labumus. Šobrīd tā ir ikdienas tik neatņemama sastāvdaļa, ka tieši no elektrības esam visatkarīgākie. Ja mašīnai aptrūkstas benzīns, varam galamērķī nokļūt kājām vai ar velosipēdu, bet, ja pazūd elektrība, mūsu dzīve faktiski apstājas. Mēs pat iepirkties nevaram, jo kases aparāti nestrādā, ar maksājumu kartēm norēķināties nevar, bankomāti naudu neizdod. Zinām, ka mums nauda ir, bet tas arī viss, klāt tai netiekam, un neviens pat nevar apliecināt vai pierādīt, ka mums kaut kas ir kontā.
Nesen kādā svinīgā pasākumā, kur bija paredzēta mūzika, dziesmas, dejas, gaismas, nācās bez tā iztikt, jo bija pazudusi elektrība. Un izrādījās – var iztikt. Tiesa, nedaudz jau modernā tehnika tika izmantota, jo pa rokai bija magnetola, kas darbojās ar baterijām. Taču runāt un dziedāt varēja bez mikrofoniem, noskaņu gādāja sadegtās sveces, nevis krāsaini prožektori, un jāatzīst, atmosfēra bija daudz mīlīgāka, varētu pat teikt – intīmāka. Pasākuma laikā strāvas padeve tika atjaunota, taču tika nolemts turpināt bez elektrības atbalsta. Un, manuprāt, tas bija pareizais lēmums, lai nesabojātu īpašo noskaņu. Protams, ja zālē būtu vairāki simti cilvēku, būtu grūtāk iztikt.
Pasākuma laikā aizdomājos, kā justos mūsdienu cilvēks, ja viņam kādu laiku vajadzētu dzīvot bez elektrības. Pēc cik dienām vai pat stundām viņš teiktu – padodos, es vairāk nevaru? Dodiet elektrību! Kā justos tie, kuru brīvie brīži aizrit virtuālajā vidē? Kādu brīdi jau viedtālruņu baterija turētu, bet tikai brīdi. Tas tiešām būtu ļoti interesants eksperiments – nedēļa lauku mājā bez elektrības. Jo tālrunis jau ir tikai viena no neskaitāmām ierīcēm, ko ikdienā lietojam, vēl taču ir veļas mazgājamā mašīna, trauku mašīna, elektriskā plīts, kafijas automāti, tosteri, blenderi un kas tik vēl ne. Tie visi dotos atpūtā, un cilvēkam būtu jāsaprot – kā dzīvot. Kādam droši vien tas liktos kā atgriešanās akmens laikmetā, bet, ja skatāmies vēsturē, senči taču tā dzīvojuši gadsimtus un gadu tūkstošus. Un pateicoties viņiem, arī mēs esam uz šīs zemes un, tieši pateicoties viņiem, varam lietot visas minētās lietas, jo viņi atklāja elektrību un tās milzīgās iespējas.
Katrs var padomāt, vai viņš būtu gatavs šādam eksperimentam?
Komentāri