Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Gaidis, Didzis

Paša lasītas mellenes

Sarmīte Feldmane
09:37
27.07.2017
4

Tirgus izsenis bijusi vieta, kur iet raudzīt, kas izaudzis dārzos, kas zied, ko vērts pameklēt mežā vai purvā. Un arī pie reizes uzzināt, vai tām ogām, sēnēm, dārzeņiem sācies ražas laiks un cik bagāta raža gaidāma. Atliek papētīt piedāvājumu, un viss skaidrs.

Tā vismaz bija. Tagad, ieejot tirgū, šo informāciju neiegūt. Importa ogas un dārzeņus var nopirkt krietni, pirms vērts prasīt kaimiņam, vai viņa dārzā vai pļavā arī jau zemenes gatavas, vai tomāti sārtojas. Tirdzinieki gādā, lai patērētājiem būtu tas, ko viņi vēlas. Un tā tam jābūt.

Sācies melleņu laiks. Tās iepērk uzpircēji un dod iespēju īpaši laucinieku ģimenēm nopelnīt kādu eiro. Tie, kam pazīstami piepilsētas meži, lasa ogas un nes uz tirgu. “Kāpēc mellenes tik dārgas? Tajā trauciņā taču trīs ēdamkarotes ogu, bet maksā pusotru eiro,” kāda izbrīnīta pircēja šausminājās un saņēma izsmeļošu skaidrojumu, ka ogu ļoti maz, ka jālasa pa vienai, mežā jānostaigā kilometri. Tā viss var būt. Taču kāpēc līdzīgas atrunas var dzirdēt katru vasaru? Tad laiks par karstu, ogas izdegušas un sīkas, tad laiks par lietainu, ogas slapjas un pārgatavojušās šķīst. Nav vērts meklēt loģiku, tas vienkārši ir bizness. Tā vien šķiet, ka meža un dārza velšu tirgotāji vienā balsī pilsētniekiem stāsta – ogu nav, tomāti neaug, gaileņu vispār nav – un mierīgu sirdi ceļ tik cenu augšā. Nezinādams pilsētnieks nopūšas līdzi: “Tāda vasara, ko darīt, bet odziņas gribas. Jāēd veselībai, citādi ziemā par zālēm nāksies izdot vairāk.”

Tagad ir modē brīvdienas pavadīt brīvā dabā, staigāt pa dabas takām, mežiem. Atliek paņemt līdzi mazu trauciņu un pielasīt mellenītes, zemenītes, maisiņā gailenes. Ja to darīs bez steigas, stundas laikā būs vismaz pāris litru ogu un sēnes mērcei. Un kāds ietaupījums! Arī par tirdziniekiem raisīsies citas domas, kaut vai par to, kādos mežos viņi iet, ja nu galīgi nav ogu un gailenes neaug.

Sūkstīšanās, ka kārtējais gadalaiks visu ražu noskaudis, laikam gan latvietim asinīs. Varbūt tā no senatnes gēnos pārmantots, ka nav ko lielīties, labāk pagausties, jo tā gribas, lai kāds pažēlo.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
22

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
22

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
18

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
19

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
15

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
38

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi