Sarkanie pīlādžu ķekari, kas vēsta par rudens un arī skolas laika tuvumu, atkal uzjundī pārdomas par skolu lietām. Mūspusē, tāpat kā visā Latvijā, sarūk skolēnu un līdz ar to skolu skaits. Un tas ir saprotami, jo samazinās iedzīvotāju skaits. Latvieši aizbrauc no Latvijas, jo citur esot labāk. Nē, nē, es nenosodu aizbraucējus, arī pašai bija laiks, kad apsvēru šo domu. Tomēr grūti vienaldzīgi noskatīties, kā viena pēc otras aizveras skolu durvis, īpaši lauku apvidos. Un mieru nedod jautājums, vai vienmēr tas notiek iedzīvotāju sarūkošā skaita dēļ? Vai izglītības iestādes likvidācijā savu roku nepieliek arī paši vietējie? Jo vienmēr taču labāk tur, kur mūs nav. Savējais skolotājs, par kuru visu zinām, ko viņš ēd, ar kādu mašīnu brauc, cik bankai parādā, nav ne interesants, ne labs. Nu ko viņš var iemācīt manam bērnam, ja viņa paša bērniņš ir gluži viduvējs? Un, galu galā, visi taču zina, ka pilsētā ir vislabākās skolas un skolotāji tur visgudrākie, un konkurence ir tā, kas virza progresu, arī personības izaugsmi. Nevaru teikt, ka tā nav, taču pilnībā piekrist arī nē. Tāpat ar dalītām jūtām sekoju līdzi skolu reitingiem, īpaši, ja tos uzskata par galvenajiem izglītības kvalitātes rādītājiem. Ja tā, tad mērķis visiem viens – mācīties Rīgas Valsts
1. ģimnāzijā, kuras reitingi ir nepārspējami. Īpaši netaisnīgi skolu reitinga tabulas sit dažādu profilu vidējās izglītības iestādes. Stundu skaits, apgūstot mācību priekšmetus, kuros kārtojams centralizētais eksāmens, tehnikumos, vidusskolās, valsts ģimnāzijās ir atšķirīgs, bet eksāmena saturs visiem viens. Un tad nu, sabiedrībai to nepaskaidrojot, liek priekšā eksāmenu rezultātus, lai visi skaidri redzētu, ka profesionālajās mācību iestādēs gan nevajag mācīties. Vien vēlāk brīnāmies, ka mums trūkst labu arodspeciālistu. Bet, ja runājam par konkurenci kā virzītājspēku starp skolēniem, arī šeit jautājums nav tik viennozīmīgs. Ne visiem tā der, jo visi neesam vienādi. Savos pedagoģiskā darba gados esmu piedzīvojusi, ka īpaši lauku bērni, nonākuši pilsētvidē, kur jābūt biezai ādai, lai pastāvētu, dažādu iemeslu dēļ iedzīvojas mazvērtības kompleksos, kas personības attīstību bremzē, ne attīsta. Patiesībā tā ir elitāra izglītība, ja skolotājs māca vien dažus skolēnus. Tā taču agrāk pie izglītības tika aristokrātu ģimeņu bērni!
Nenomelnosim savus skolotājus un skolas tādēļ, ka labi zinām to virtuvi, kurā viņi strādā. Nepazemosim tādēļ, ka viņu ir maz. Būsim godīgi – vienkārši mazas skolas mums izmaksā pārāk dārgi. Tieši finansiālie aprēķini bija galvenais iemesls, kādēļ apvienoja Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu ar Latvijas Universitāti, lai gan sākumā patiesos iemeslus procesa virzītāji mēģināja apslēpt zem tik grūti apšaubāmās izglītības kvalitātes karoga.
Komentāri