Trešdiena, 15. janvāris
Vārda dienas: Roberts, Roberta, Raitis, Raits

Par mums un aizejošo gadu

Sallija Benfelde
12:37
03.01.2018
9

Kā vienmēr gada beigās tiek rakstīti visdažādākie TOP – ievērojamākie, talantīgākie un ietekmīgākie cilvēki aizvadītajā gadā, lielākie sasniegumi un skandāli, labākās filmas, skaistākie pāri un, protams, arī krāpnieku, terora aktu un nodokļu parādu sarakstu pirmais piecinieks, desmitnieks un tamlīdzīgi.

Arī Latvijā ir gan gada sasniegumi kultūrā, mākslā, medicīnā, sportā, gan ir “Latvijas lepnums” un arī ne tik patīkami un jauki saraksti. Tā teikt, “viss kā pie cilvēkiem”. Ne brīdi nenoniecinot, bet priecājoties par talantīgu, strādāt gribošu un uzņēmīgu cilvēku veikumu, jāteic, ka, manuprāt, ir vēl kāds gada lepnums un ir kāda gada atziņa.

Proti, mūsu gada lepnums ir Latvijas cilvēki – ne tikai tie, kuru vārdus jau zinām vai esam nesen uzzinājuši. Un nav svarīgi, ka arī mums pietiek slaistu, dzērāju un ļaundaru, ka ikdienā bieži vairāk kritizējam un nopulgojam nekā sakām labus vārdus. Par to, ka esam labāki, nekā paši par sevi domājam, liecina kaut vai tas, ka labdarības akcijās tiek saziedotas patiesi milzīgas summas. Un nav tā, ka ziedo tikai turīgie un bagātie. Un nepavisam nav tā, ka labos darbus visur un visi dara tikai ar valsts vai pašvaldību finansiālo atbalstu. Ir daudz ikdienišķu notikumu, kas ikdienā nav pamanāmi, ir labestība tepat blakus, ko bieži aizēno kādas rūpes vai ķīviņi, vai politiskās intrigas, kuras kaismīgi apspriežam. Ir mazie jeb vienkāršie darbiņi, kā mēdzam tos saukt, kurus cilvēki dara no sirds, nedomājot par atzinību. Nesen dzirdēju atziņu – jo spožāka gaisma, jo lielākas ēnas – un nodomāju, ka tieši to bieži nesaprotam. Kaut vai daudz pieminētie sociālie tīkli un tas naida un dusmu vilnis, kurš tik bieži tajos bango. Rūpīgāk ieskatoties, var pamanīt, ka dusmīgo nemaz tik daudz nav, tie ir vieni un tie paši cilvēki, kuri ar dažādiem nikiem jeb segvārdiem raksta gandrīz vienu un to pašu. Simts cilvēku kliegšana vienmēr būs skaļāka par tūkstoša klusām sarunām. Aizvien biežāk tā dēvētās publiskās telpas vide un ikdienas dzīve izskatās kā divas dažādas pasaules. Savulaik, sākot strādāt interneta vidē un saskaroties ar tās dusmām un naidu, biju apjukusi un, ejot pa ielu un skatoties pretimnācēju sejās, domāju – vai tiešām šie no izskata pavisam parastie cilvēki sevī slēpj tādu nepatiku pret visiem un visu? Tikai labu laiku vēlāk sapratu, ka ļaunuma pilnā pasaule ir šķitums, ka gaisma vienmēr met ēnu un galvenais – pašam nepalikt ēnā, nekļūt par ēnu pielūdzēju.

Un vēl kāda atziņa, domājot par aizejošo gadu un likumiem. Likumi mūs ierobežo, un ne vienmēr tie ir taisnīgi un saprātīgi, tā tas mēdz būt. Tos var mainīt un labot, un nav tā, ka mums nav nekādas teikšanas, lai gan reizēm ir vajadzīgs ilgs laiks, lai kaut kas mainītos. Interesanti, ka daudzas lietas gadu gaitā ir mainījušās un tagad tās mums šķiet pašas par sevi saprotamas. Piemēram, mums ir pašsaprotami, ka sievietēm ir īpašumtiesības. Tomēr Latvijā tā nebija līdz pat pagājušā gadsimta divdesmito gadu beigām. Toties vēlēšanu tiesības Latvijā sievietēm bija jau 1905. gadā. Toreiz gan vēl nebija Latvijas valsts, bet tiek uzskatīts, ka tā ir pirmā teritorija Eiropā, kur sievietes drīkstēja piedalīties vēlēšanās. Toties Šveicē sievietes balsstiesības ieguva tikai 1971. gadā, un tas šodien liekas neticami.

Starp citu, runājot par rakstītiem un nerakstītiem likumiem un to, kā tie ietekmē arī šīs pasaules eliti, manuprāt, visai interesants ir stāsts par britu princi Hariju un viņa kāzām ar amerikāņu aktrisi Meganu Mārklu, kas paredzētas nākamā gada maijā. Britu likumi nenosaka, ko princis drīkst vai nedrīkst aicināt uz savām kāzām, jo tās nebūs valsts līmeņa pasākums tādēļ, ka princis nav tiešais karalienes Elizabetes II mantinieks. Tomēr valdība – gan britu premjerministres kanceleja, gan Ārlietu ministrija – negribētu kāzās redzēt prinča Harija draugu, bijušo ASV prezidentu Baraku Obamu ar sievu Mišelu, jo tas varētu nepatikt tagadējam ASV prezidentam Donaldam Trampam. Situācija visai kutelīga: valdība šajā jautājumā neko nevar aizliegt, bet var apelēt pie valsts interesēm. Tramps gan nav iemīļota persona Lielbritānijā, bet princis Harijs tomēr pieder karaliskajai ģimenei un it kā nevarētu ignorēt valdības nostāju. Vai Obamu pāris būs kāzu viesu vidū, rādīs laiks. Protams, Latviju tas nekādā veidā neskar, tās ir “viņu problēmas”, bet, manuprāt, šis stāsts liek padomāt par likumiem, nepatiku pret tiem un iespēju tos mainīt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Nauda un ilgtspēja

10:39
14.01.2025
9

Par naudu ir ne mazums visdažādāko ticējumu, pareģojumu, labu un sliktu stāstu. Tie vēsta, kā to piesaistīt, vairot un nepalaist vējā. Lai cik daža gadsimtos uzkrāta gudrība šodienas cilvēkam šķiet muļķīga, tā tomēr mudina vispirms domāt un tad rīkoties. Kaut vai padoms – no maka nedrīkst pēdējo santīmu atdot, lai velns maku nepiekakā. Saņemto naudu nevajag […]

Ja govis runātu…

10:38
13.01.2025
24

Vasaras sākumā gaidāmās pašvaldību vēlēšanas skubina politiķus sarosīties kādām jaunām vēlētāja ausīm tīkamām iniciatīvām. Tā citkārt klusais zemkopības ministrs Armands Krauze kādā videorullītī stāsta, ka vispār jau būtu labi ņemt un samazināt pārtikas produktu cenas veikalos. Man jau šķiet, ka jābūt ļoooooti naivam, lai nopietni un ar gavilēm uztvertu šādus politiķu priekšvēlēšanu paziņojumus. Un minētais […]

Bīstamais scenārijs. Cerams, nepiepildīsies

10:37
13.01.2025
49

Krievijas nežēlīgais, pilna mēroga iebrukums Ukrainā turpinās, katru dienu tiek ziņots par bojāgājušiem un ievainotiem cilvēkiem. Piemēram, 8. janvārī Za­po­rižjē Krievijas armijas uzbrukuma laikā tika ievainoti 113 iedzīvotāji, diennaktī apgabalā okupanti veica 333 triecienus 12 apdzīvotās vietās. Šogad gandrīz katru dienu notiek triecieni ar raķetēm un droniem pa Kijivu. Patiesībā situācija Ukrainā kļūst aizvien sliktāka, […]

Atpakaļ ritmā

16:02
10.01.2025
26

Svētki pagājuši, garās brīvdienas tāpat – klāt jauns gads, un visiem nākas atgriezties ierastajā ritmā gan darbos, gan skolās. Ir diezgan izplatīta parādība, ka tieši pēc Ziemassvētkiem un Jaunā gada sagaidīšanas cilvēki kļūst nomāktāki, ikdiena šķiet daudz pliekanāka, jo ir sajūta, ka vēl priekšā tik gara ziema un īsti nav nekā, ko gaidīt, kam gatavoties. […]

Nulles iecietība pret ātruma pārkāpējiem. Bet kā pret pašas institūcijas darbu?

16:01
10.01.2025
997
2

Kad pār Satiksmes ministriju karājas ne tikai viens Damokla zobens, bet vairāki – “Rail Baltica” dzelzceļa tā arī nesāktās būvniecības ārkārtīgā sadārdzināšanās, lidsabiedrības “airBaltic” nebūšanas un kārtējā skatīšanās pēc valsts finansējuma, pasažieru vilcienu satiksmes lēnā virzība uz mūsdienīgo un nesenās ķibeles ar jaunajiem vilcieniem, daudzkārt pārsūdzētie pasažieru pārvadājumu konkursi – ministrija ir atradusi jomu, kurā […]

Viegli un rotaļīgi… iestrēdzis

10:59
07.01.2025
46

Nostāstus par to, kā mūsdienu tehnoloģijas taupa    laiku, spēkus un nodrošina iespējas dzīvot viegli un rotaļīgi, jo viss nepieciešamais ir dažu klikšķu vai skārienu attālumā, parasti noklausos ar tādu konservatīva cilvēka skepsi. Jo pašam ne reizi vien ir gadījies nokļūt virtuālā vadātāja veikli samudžinātā labirintā un stundām tajā maldīties tā vietā, lai vienkārši piezvanītu […]

Tautas balss

Pirts – ikdienai, ne atpūtai

10:44
13.01.2025
27
Lasītāja V. raksta:

“Līgatnē nav skaidrības par pirti. Tā iedota nomā uzņēmējam, bet vai viņš nepaaugstinās maksu par pēršanos? Tā nu ir, ka mazajā pilsētiņā ir daudz mājokļu, kuros nav vannas istabas, pirts ir ikdie­nas nepieciešamība, ne atpū­-tas procedūra. Saprotams, ka viss kļūst dārgāks, taču mazgāšanās ir ikdienas nepieciešamība, tāpēc pašvaldībai ir jāpadomā, lai tā ir pieejama arī […]

Vajag arī rīta pusē

10:43
13.01.2025
25
I. no Raunas. raksta:

“Raunā pasta nodaļa tagad atrodas pagasta centrā. Ir ērti ieiet, nav jākāpj pa kāpnēm, kā bija pasta mājā.Taču pasta darba laiks gan ir neizprotams – darba dienās no plkst. 13.30 līdz 16.30. Laucinieki taču uz pagasta cen­tru brauc no rīta, ne pēcpus­dienā. Arī centrā dzī­vojošie seniori lietas kārto rī­ta pusē. Bet, ja cilvēks strādā, kad […]

Kāpēc tāda netaisnība?

10:42
13.01.2025
40
25
Aigars raksta:

“Otrdienas “Druvā” lasīju, ka uzņēmums “Kom-Auto” šoziem rūpīgi tīra no sniega ielas un ietves Cēsīs un arī paš­valdības lauku ceļus Vaives pagastā. Par to, protams, prieks, bet gribētos zināt, vai pašvaldības finansējums šoziem paredzēts tikai Cēsīm? Pie mums Raisku­mā pašvaldības ceļi nav tīrīti ne decembra, ne janvāra sniegotajās dienās! Kāpēc tāds dalījums? Cik zinu, pašvaldības […]

Cik pieliek, tik atņem

16:03
10.01.2025
25
R. raksta:

“Valdība stāsta, kas šogad būs labāk, ka vairāk naudas paliks maciņā. Bet, ja paskatās otru pusi, to, cik nāksies izdot, skaidri saprotams, ka viss būs dārgāks. Degvielai nodoklis klāt, tas jau vien visu sadārdzinās, jo mūsdienās nekas nav iespējams bez pārvadājumiem. Kopumā jau nevar teikt, ka slikti dzīvojam, ja paskatāmies uz pirmssvētku rindām veikalos, tikai […]

Gribas zināt, vai palīdzēts

16:03
10.01.2025
18
L. raksta:

“Priecājos, ka akcijā “Dod pieci” savāca tik lielu ziedojumu summu un varēs palīdzēt daudziem slimniekiem. Taču gribētos, lai, atskaitoties, kā izlietots saziedotais, ne tikai pasaka, kam tas iedots, bet arī to, vai cilvēku dotais patiesi sniedzis palīdzību un vai slimnieku veselība uzlabojusies,” priekšlikumu izteica L.

Sludinājumi