Atcerēties aizgājējus, sakopjot kapiņus un aizdedzinot svecītes, – tā ir ik rudens tradīcija. Kaut kas no latviešu Veļu laika, kaut kas no kristīgām tradīcijām. Piemiņa par mīļajiem, kuri mums tik svarīgi, bet kuru vairs nav starp mums. Skaista paraža ik rudeni, kad lauku darbi pabeigti, pirms uzsnieg sniegs un apsedz kapu kopiņas miera mēnešiem, vēl atnākt ar ziediem, varbūt skujām, aizdegt svecītes un domās pakavēties ar tiem, kuri dzīvē tika daudz devuši.
Septembra nogalē sākušies, svecīšu vakari visās kapsētās pulcē aizgājēju tuviniekus. Saprotams, ka daudzi nācēji jau gados, solis lēnāks, īpaši, ja laiks lietains un kapsētas celiņi slideni. Cilvēki iet piesardzīgi, turoties pie līdzgājēja rokas vai spieķa. Īpaši tas vērojams kapsētās, kuras ierīkotas skaistās vietās, kā mūspusē pieņemts, kapu kalniņā. Arī Cēsīs gan Bērzaines, gan Meža kapi ir paugurainēs, ainaviski jaukās vietās, lai atdusas vieta ir cieņas parādīšana aizgājējiem. Ir tikai viens tikai… Ne katrs kapu kopējs, ne katrs, kurš vēlas sava tuvinieka piemiņu godināt, var izstaigāt stāvās takas.
Vides pieejamības jēdziens mūsdienās ir pašsaprotams. Drīzāk brīnāmies par vietām, kurās tas nav īstenots, nekā esam patīkami pārsteigti par vietām, kuras nav pieejamas ikvienam, arī tiem, kam grūti pārvietoties saviem spēkiem. Taču kapsētas it kā palikušas ārpus šī jēdziena satvara. Stāvas taciņas ir ne tikai veco apbedījumu vietās, bet arī tur, kur Meža kapos tiek ierīkotas jaunas kapuvietas, kāpums tik stāvs, ka cilvēks gados, nerunājot par tiem, kam kustības ierobežotas un jāpārvietojas ratiņkrēslos, ar grūtībām var uziet. Nācies redzēt, kā vecāka gadagājuma ļaudis meklē apkārtceļus, lai nokļūtu pie kopiņām, kas atrodas jaunajā kalniņā. Katrs jau kādu variantu izdomā, lai nebūtu jāiet pa galveno celiņu, pa kuru kāpjot, elpa aizraujas un kājas nenes.
Varbūt runāt par kapiem šādā sakarā nav īsti ētiski? Ir taču tradīcijas, kādai jābūt kapsētai, un skaidrs, ka liftu tajā neierīkos. Taču varbūt, plānojot paplašināšanos, celiņu izvietojumu jau laikus radīt tādu, lai katru kapsētas daļu bez pūlēm varētu apmeklēt arī tie, kuriem gadu nasta vai slimība atņēmusi lokanību un veiklību?
Komentāri