Svētdiena, 19. maijs
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika

Vai kārtējā sabiedrības dalīšana

Jānis Gabrāns
13:26
17.01.2018
8

No 1.janvāra stājās spēkā likums, kas paredz piešķirt īpašu statusu 1991.gada barikāžu dalībniekiem. Likums, ko Saeima pieņēma 2017.gada 22.jūnijā, nosaka personu loku, kas atzīstamas par barikāžu dalībniekiem.

Tie ir cilvēki, kuri apbalvoti ar 1991.gada Barikāžu piemiņas zīmi vai kuriem piešķirts pateicības raksts par piedalīšanos Lat­vijas neatkarības aizstāvēšanā 1991.gada janvārī un augustā. Personas, kas atzītas par barikāžu dalībniekiem, varēs saņemt noteikta parauga apliecības, ko izsniegs 1991.gada barikāžu dalībnieku biedrība.

Likumā arī noteikts, ka pašvaldībām ir tiesības savos saistošajos noteikumos barikāžu dalībniekiem paredzēt sociālās garantijas, piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, kā arī atvieglojumus pašvaldības nodevu maksāšanā vai pakalpojumu saņemšanā.

“Druvas” aptaujātie tomēr norādīja, ka šis nav pareizs solis, jo var vecināt sabiedrības šķelšanos, dalīšanu labajos un sliktajos.

Saeimas deputāts un barikāžu dalībnieks Valters Dambe atzīst, ka plašas diskusijas bijušas jau likuma pieņemšanas gaitā: “Iegūt vai neiegūt šo statusu, atkarīgs no katra godaprāta, jo tolaik nebija kādas visaptverošas reģistrācijas, kurš bija vai nebija uz barikādēm. Nevarēs pierādīt, ka kāds tur bija vai nebija, ja viņš apgalvos pretējo. Līdzīgi būs ar Otrā pasaules kara dalībnieku statusu, par ko šobrīd tiek diskutēts, arī tur visiem nevarēs pierādīt, kas viņš bija vai nebija.

Runājot par barikāžu dalībniekiem, domāju, ka kaut kādas sociālās garantijas šie cilvēki būtu pelnījuši, bet tas atkarīgs tikai no pašvaldību iespējām un redzējuma. Zinu, ka Pierīgas pašvaldībās ļoti aug nekustamā īpašuma nodoklis, ne visi to var samaksāt. Atsevišķiem sabiedrības slāņiem atlaides tiek dotas, kāpēc lai barikāžu aizstāvju nebūtu starp viņiem.”

Pārskatot likuma pieņemšanas laikā rakstītās ziņas, pamanīju likumprojekta iesniedzēju iniciatīvu, kas paredzēja barikāžu dalībniekiem paaugstināt pensijas neapliekamo minimumu, kas ļautu saņemt lielāku pensiju. V. Dambe uzskata, ka tas gan būtu nepieņemami: “Tas netika pieņemts, jo skaidri norādījām, ka nav iespējams apzināt, konkrēti kuram tas pienākas. Ja uz Černobiļas seku likvidēšanu nosūtītie ir skaidri zināmi, barikāžu laiks ir tik izplūdis, ka nav iespējams pilnīgi precīzi pateikt, kurš bijis, kurš ne. Jāatceras, ka tolaik gāja ne jau tāpēc, lai saņemtu statusu, kādas privilēģijas, bet lai sargātu savas valsts neatkarību. Vai tie, kuri nesēdēja pie ugunskuriem, bet nesa tēju, maizītes, citādi atbalstīja, mazāk pelnījuši? Vai māte, kura ar asarām acīs pavadīja dēlu uz barikādēm, bija mazāk uztraukusies nekā dēls, kurš labā kompānijā savu laiku vienkārši nosēdēja pie ugunskura?”

Jaunpiebaldzēns Egils Johansons, tautfrontietis un barikāžu dalībnieks, norāda, ka šis nav vienkārši vērtējams jautājums: “No vienas puses, barikāžu dalībniekiem tas būtu patīkami, ja būtu kādi bonusi, tas būtu labs žests no valdības, pašvaldību puses, bet skaidrs, ka uzreiz sāksies runāšana, kāpēc vieniem ir, citiem nav. Kāds mājā gatavoja sviestmaizes, auklēja bērnus, adīja cimdus, lai barikāžu dalībniekiem nesalst rokas, strādāja uz vietas, kas arī bija nepieciešams. Vai viņi sliktāki? Vai rīdzinieki, kuri vārīja tēju, nesa ēdamo, citādi palīdzēja, nav pelnījuši? Ļoti daudz ir tādu, kuri nav afišējušies, nav pieteikušies šim statusam, arī citi viņus nepieteica, viņiem būs sāpīgi, ka paliek bez atbalstiem.”

Zemessardzes veterāns Jānis Bahmanis norāda, ka tas ir nepareizi, jo cilvēki tolaik uz barikādēm gāja ne jau tāpēc, lai nākotnē saņemtu kādus labumus, bet idejas vārdā, lai aizstāvētu tikko atgūto valsti: “Varbūt ir cilvēki, kuriem vajag palīdzēt, bet to nevajadzētu saistīt ar barikādēm. Man nav vajadzīgi nekādi labumi, domāju, ka daudzās jomās cilvēki daudz dara savas pārliecības, nevis kādu labumu vārdā.”

Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Elīna Stapulone atzīst, ka viņu baida, vai ar šādu normu neiebrauks lielā purvā: “Jāsāk ar to, ka barikāžu dalībnieki nav nekur reģistrēti, kā pierādīt, vai konkrētais cilvēks tur bijis vai nav bijis. Bijuši gadījumi, kad pabalsti vai dāvanas tiek pasniegtas kādai konkrētai cilvēku kategorijai, bet pēc tam izrādās, ka kāds piemirsts, un sākas problēmas. Mani baida, vai tieši tāpat nebūs ar šiem barikāžu dalībniekiem. Sāksies dalīšanās sabiedrībā, tāpēc, manuprāt, šis ir nepārdomāts likums. Varbūt visiem latviešiem, kuri kaut domās bija par neatkarīgu valsti, vajadzētu apbalvojumu? Nedomāju, ka kāda ieguldījums tajā būtu īpaši akcentējams ar kādām atlaidēm.”

Vēl rodas pārdomas, kāpēc valsts atkal noteikusi, ka tas ir paš­valdību pārziņā. Cilvēki toreiz brauca, gāja sargāt valsti, tāpēc arī valstij būtu jādomā, kā pateikties šiem cilvēkiem, ja reiz nolemts to darīt. Taču var piekrist teiktajam, ka cilvēki to darīja savas pārliecības, nevis kādu labumu vārdā. Diemžēl šobrīd esam nonākuši līdz tam, ka nekas netiek darīts, ja pretī nav materiāla ieguvuma.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ceļotāja piezīmes

21:00
16.05.2024
14

Nupat kā nedēļu aizvadīju Apvienotajā Karalistē. Proti, tās galvaspilsētā Londonā. Tie, kam bijusi iespēja tur paviesoties, labi zina, cik daudzšķautņaina, spraiga, ātra un vienlaikus nesteidzīga ar saviem lielajiem, zaļajiem parkiem un bagāto kultūras dzīvi šī pilsēta ir. Šoreiz uz Londonu devāmies ar bērniem, kaut daudzi teica: “Ko gan tādā milzīgā pilsētā ar bērniem var nedēļu […]

Ieraudzīt svarīgo

20:58
16.05.2024
15

Labklājības ministrija informējusi, ka vismaz 15% meiteņu jeb viena no sešām meitenēm ir kavējušas skolu, jo nav varējušas iegādāties higiēnas preces, to jau šajā rubrikā esmu rakstījusi. Tāpat 17% meiteņu    kavējušas mācību procesu higiēnas preču nepieejamības dēļ. Tāpēc esmu ļoti gandarīta, ka Balvu un Aizkraukles novadu izglītības iestādēs uzsākts pilotprojekts, kurā mēģinās apzināt skolām […]

Noziegums un sods 21. gadsimta Krievijā

10:19
13.05.2024
27

Karš Ukrainā ne tikai vairo stresu un dusmas pret agresorvalsti un tās iedzīvotājiem. Tas cilvēkus padara arī neiecietīgākus un pat nežēlīgākus. Arī “miera laikos”, lasot vai redzot reportāžas par noziegumiem, nereti domājam, ka varbūt nāvessodu par sevišķi smagiem noziegumiem nevajadzēja atcelt. Tiesa gan, domāju, spīdzināšanu lielākā daļa cilvēku neatbalstītu pat tad, ja tas būtu veids, […]

Trakāk vairs nevar? Gan jau var

10:17
13.05.2024
36

Tā kā laikraksts iznāk 10.maijā, loģiski, ka savas pārdomas rakstu 9.maijā, Eiropas dienā. Sabiedriskie mediji pievērš uzmanību šai dienai, mēģinot noskaidrot un akcentēt Latvijas iedzīvotāju sajūtas par ieguvumiem un zaudējumiem, kas iezīmējas līdz ar piederību plašajai Eiropas Savienības ( ES) saimei. Rīgā notiek kādi pasākumi, citur Latvijā gan šī diena, liekas, nekā īpaši neiezīmējas. Ja […]

Dzīves loma, kas nekad nebeidzas

10:16
13.05.2024
23

No brīža, kad sieviete savā ķermenī sāk auklēt jauno dzīvību, viņa kļūst par māti. Un, lai gan sākumā nereti šo lomu pat grūti aptvert, tā dzīves laikā nekad nebeidzas, jo neatkarīgi no tā, cik tuvas vai tālas ir attiecības ar bērnu, māte vienmēr paliek māte. Protams, bērna pirmajā dzīves gadā sieviete ir gandrīz tikai mamma, […]

Kad līdzcietības vietā arvien vairojas naids

08:40
10.05.2024
38
1

Pēdējā laikā ziņu avotos lasāmas un klausāmas ziņas, ka Latvijā palielinās atsevišķu subkultūru aktivitāte – proti, to darbības nonāk policijas redzeslokā. Ar to domāju aktualizēto tematu par neonacistiski noskaņotajiem jauniešiem panku izskatā jeb “skinhedu” kopienu. Pirms dažām dienām arī LTV1 demonstrēja sižetu par likumpārkāpumu, kurā šo jauno, radikāli noskaņoto cilvēku darbības rezultātā bija cietis pusaudzis. […]

Tautas balss

Runā pilnīgus melus

21:00
16.05.2024
19
Seniore raksta:

“Kad klausies, ko saka dažu prokrievisko partiju politiķi, ir ne tikai dusmas, bet arī ļoti bēdīgi. Cilvēki bauda visus labumus, ko dod Latvijas valsts un sabiedrība un tajā pašā reizē tā nomelno notiekošo. Kā var teikt, ka skolēniem skolā nedod ēst, ja līdz ceturtajai klasei visiem bērniem pusdienas apmaksā valsts! Tad kā tu vari vispār […]

Jābūt modriem

10:21
13.05.2024
24
"Druva" lasītājs raksta:

“Raksta, ka “Balticom” ka­nālos Maskavas 9.maija parādi varēja redzēt kiberuzbrukuma rezultātā. Es gan domāju, ka vajag kārtīgi pārbaudīt arī pašu televīzijas pakalpojumu sniedzēju, cilvēkus, kas tajā brīdī bija atbildīgi. Lai nu ko kurš saka, aizdomu ēna tomēr paliek, ka viss var nebūt tik vienkārši,” pārdomās dalījās lasītājs.

Svinēsim svētkus kopā

10:21
13.05.2024
21
Seniore Z. raksta:

“Priecājos par 4.maija svētkiem Cēsīs. Bija ļoti sirsnīgs un patriotisks pasākums. Protams, palīdzēja arī tas, ka bija skaists laiks. Ir jauki, ka svētkos varam sanākt kopā, kopā priecāties un svinēt. Tādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk. Piemēram, arī Jāņu vakarā pilsētniekiem varētu būt skaista kopā sanākšana. Nav jau visiem lauku, kur aizbraukt. Tad Zāļu vakarā varētu […]

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
47
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Sludinājumi