Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Vai kārtējā sabiedrības dalīšana

Jānis Gabrāns
13:26
17.01.2018
14

No 1.janvāra stājās spēkā likums, kas paredz piešķirt īpašu statusu 1991.gada barikāžu dalībniekiem. Likums, ko Saeima pieņēma 2017.gada 22.jūnijā, nosaka personu loku, kas atzīstamas par barikāžu dalībniekiem.

Tie ir cilvēki, kuri apbalvoti ar 1991.gada Barikāžu piemiņas zīmi vai kuriem piešķirts pateicības raksts par piedalīšanos Lat­vijas neatkarības aizstāvēšanā 1991.gada janvārī un augustā. Personas, kas atzītas par barikāžu dalībniekiem, varēs saņemt noteikta parauga apliecības, ko izsniegs 1991.gada barikāžu dalībnieku biedrība.

Likumā arī noteikts, ka pašvaldībām ir tiesības savos saistošajos noteikumos barikāžu dalībniekiem paredzēt sociālās garantijas, piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, kā arī atvieglojumus pašvaldības nodevu maksāšanā vai pakalpojumu saņemšanā.

“Druvas” aptaujātie tomēr norādīja, ka šis nav pareizs solis, jo var vecināt sabiedrības šķelšanos, dalīšanu labajos un sliktajos.

Saeimas deputāts un barikāžu dalībnieks Valters Dambe atzīst, ka plašas diskusijas bijušas jau likuma pieņemšanas gaitā: “Iegūt vai neiegūt šo statusu, atkarīgs no katra godaprāta, jo tolaik nebija kādas visaptverošas reģistrācijas, kurš bija vai nebija uz barikādēm. Nevarēs pierādīt, ka kāds tur bija vai nebija, ja viņš apgalvos pretējo. Līdzīgi būs ar Otrā pasaules kara dalībnieku statusu, par ko šobrīd tiek diskutēts, arī tur visiem nevarēs pierādīt, kas viņš bija vai nebija.

Runājot par barikāžu dalībniekiem, domāju, ka kaut kādas sociālās garantijas šie cilvēki būtu pelnījuši, bet tas atkarīgs tikai no pašvaldību iespējām un redzējuma. Zinu, ka Pierīgas pašvaldībās ļoti aug nekustamā īpašuma nodoklis, ne visi to var samaksāt. Atsevišķiem sabiedrības slāņiem atlaides tiek dotas, kāpēc lai barikāžu aizstāvju nebūtu starp viņiem.”

Pārskatot likuma pieņemšanas laikā rakstītās ziņas, pamanīju likumprojekta iesniedzēju iniciatīvu, kas paredzēja barikāžu dalībniekiem paaugstināt pensijas neapliekamo minimumu, kas ļautu saņemt lielāku pensiju. V. Dambe uzskata, ka tas gan būtu nepieņemami: “Tas netika pieņemts, jo skaidri norādījām, ka nav iespējams apzināt, konkrēti kuram tas pienākas. Ja uz Černobiļas seku likvidēšanu nosūtītie ir skaidri zināmi, barikāžu laiks ir tik izplūdis, ka nav iespējams pilnīgi precīzi pateikt, kurš bijis, kurš ne. Jāatceras, ka tolaik gāja ne jau tāpēc, lai saņemtu statusu, kādas privilēģijas, bet lai sargātu savas valsts neatkarību. Vai tie, kuri nesēdēja pie ugunskuriem, bet nesa tēju, maizītes, citādi atbalstīja, mazāk pelnījuši? Vai māte, kura ar asarām acīs pavadīja dēlu uz barikādēm, bija mazāk uztraukusies nekā dēls, kurš labā kompānijā savu laiku vienkārši nosēdēja pie ugunskura?”

Jaunpiebaldzēns Egils Johansons, tautfrontietis un barikāžu dalībnieks, norāda, ka šis nav vienkārši vērtējams jautājums: “No vienas puses, barikāžu dalībniekiem tas būtu patīkami, ja būtu kādi bonusi, tas būtu labs žests no valdības, pašvaldību puses, bet skaidrs, ka uzreiz sāksies runāšana, kāpēc vieniem ir, citiem nav. Kāds mājā gatavoja sviestmaizes, auklēja bērnus, adīja cimdus, lai barikāžu dalībniekiem nesalst rokas, strādāja uz vietas, kas arī bija nepieciešams. Vai viņi sliktāki? Vai rīdzinieki, kuri vārīja tēju, nesa ēdamo, citādi palīdzēja, nav pelnījuši? Ļoti daudz ir tādu, kuri nav afišējušies, nav pieteikušies šim statusam, arī citi viņus nepieteica, viņiem būs sāpīgi, ka paliek bez atbalstiem.”

Zemessardzes veterāns Jānis Bahmanis norāda, ka tas ir nepareizi, jo cilvēki tolaik uz barikādēm gāja ne jau tāpēc, lai nākotnē saņemtu kādus labumus, bet idejas vārdā, lai aizstāvētu tikko atgūto valsti: “Varbūt ir cilvēki, kuriem vajag palīdzēt, bet to nevajadzētu saistīt ar barikādēm. Man nav vajadzīgi nekādi labumi, domāju, ka daudzās jomās cilvēki daudz dara savas pārliecības, nevis kādu labumu vārdā.”

Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Elīna Stapulone atzīst, ka viņu baida, vai ar šādu normu neiebrauks lielā purvā: “Jāsāk ar to, ka barikāžu dalībnieki nav nekur reģistrēti, kā pierādīt, vai konkrētais cilvēks tur bijis vai nav bijis. Bijuši gadījumi, kad pabalsti vai dāvanas tiek pasniegtas kādai konkrētai cilvēku kategorijai, bet pēc tam izrādās, ka kāds piemirsts, un sākas problēmas. Mani baida, vai tieši tāpat nebūs ar šiem barikāžu dalībniekiem. Sāksies dalīšanās sabiedrībā, tāpēc, manuprāt, šis ir nepārdomāts likums. Varbūt visiem latviešiem, kuri kaut domās bija par neatkarīgu valsti, vajadzētu apbalvojumu? Nedomāju, ka kāda ieguldījums tajā būtu īpaši akcentējams ar kādām atlaidēm.”

Vēl rodas pārdomas, kāpēc valsts atkal noteikusi, ka tas ir paš­valdību pārziņā. Cilvēki toreiz brauca, gāja sargāt valsti, tāpēc arī valstij būtu jādomā, kā pateikties šiem cilvēkiem, ja reiz nolemts to darīt. Taču var piekrist teiktajam, ka cilvēki to darīja savas pārliecības, nevis kādu labumu vārdā. Diemžēl šobrīd esam nonākuši līdz tam, ka nekas netiek darīts, ja pretī nav materiāla ieguvuma.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
16

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
34
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
37

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
30

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi