Otrdiena, 27. augusts
Vārda dienas: Žanis, Jorens, Alens

Pašvaldību izdevumi un pilsoniskās iesaistes butaforija

Jānis Buholcs
13:37
17.01.2018
4

Virkne Latvijas žurnālistu un preses izdevēju jau ilgstoši ir vērsušies pret pašvaldību bezmaksas izdevumiem, kas imitē avīzes. Lai labāk regulētu šo izdevējdarbības formu, jau kādu laiku notika darbs pie grozījumiem Pašvaldību likumā, tomēr pagājušajā nedēļā izrādījās, ka nekādas vērā ņemamas izmaiņas likumdevēji šajā jomā nemaz nevēlas redzēt.

Gandrīz visas pašvaldības Latvijā izdod savus drukātos biļetenus. To veidošanas pieejas ir dažādas. Taču netrūkst gadījumu, kuros šie izdevumi sacenšas ar īstām avīzēm un publicē informāciju, kas vairāk iederētos vietējos laikrakstos. Cita starpā tur var atrast intervijas ar dažādiem cilvēkiem, pasākumu reportāžas, izklaides saturu – un ir bijuši atsevišķi piemēri, kad šie izdevumi pat pamanās piesaistīt reklāmu.

Reklāmas nauda ir viens no galvenajiem īsto mediju ienākumu avotiem, un avīzēm pašlaik jau tā nav spoži ar ienākumiem. Turklāt par īstu avīzi jāmaksā katram pircējam pašam, taču pašvaldību izdevumu veidošana ir finansēta no pašvaldības budžeta. Tādējādi šī pašvaldību izdevējdarbības forma negatīvi ietekmē vietējo laikrakstu pozīcijas un finansiālo situāciju tirgū. Lasītājs nebūs motivēts atbalstīt vietējo laikrakstu, ja uzskatīs, ka par svarīgāko savā novadā var uzzināt no pašvaldības izdevuma.

Taču pašvaldības izdevums, atšķirībā no īstas avīzes, ir sabiedrisko attiecību, nevis žurnālistikas formāts. Likumā gan ir rakstīts, ka pašvaldībām iedzīvotāji jāinformē par pieņemtajiem lēmumiem un aktualitātēm novadā, tomēr reālie pašvaldību izdevumi aptver krietni plašāku darbības sfēru. Ne jau no likuma burta neizpildes baidās pašvaldību pārstāvji, kuri tik enerģiski aizstāv savas tiesības turpināt izdot šos biļetenus. Pašvaldības izdevums ir lieliska iespēja pašvaldības vadībai reklamēt sevi, iztiekot bez nepatīkamiem vērtējumiem un kritiskām iebildēm. Šajos izdevumos lielākoties var lasīt vien to, cik viss pašvaldībā ir labi, bet, ja kaut kas nav labi, tas tiks noklusēts vai arī pavērsts tā, lai tomēr izskatītos labi.

Ja pašvaldības ir uztraukušās vien par savu iedzīvotāju informēšanu, tām būtu jāsāk ar godīgu savas izdevējdarbības izvērtējumu – vai šī tiešām ir “informēšana” vai varbūt tomēr sevis slavināšana? Var jau sacīt, ka vispārējā mediju negatīvisma nogurdinātajai publikai ir pat patīkami palasīt arī kaut ko pozitīvu, tomēr ir jājautā, kas ir svarīgāk: lai iedzīvotāji iegūst neatkarīgu informāciju, kas ļauj novērtēt pašvaldības darbu arī to nepilnībās, vai arī dzīvot ilūzijā, ka viss ir kārtībā? Par politiķu kļūdām jau parasti tomēr samaksā sabiedrība, un sabiedrībai ir svarīgi neievēlēt politiķus, kuru darbi var izmaksāt dārgi.

Mediju nozares pārstāvji ilgu laiku ir centušies par šīm tēzēm pārliecināt politiķus. Nupat jau šķita, ka tas sāk izdoties. Pašvaldību likuma grozījumos, kas liekami priekšā Saeimai, tika iestrādāts punkts, kas nosaka paš­valdību izdevumu publicēšanas biežumu – reizi mēnesī – un tematiku. Tomēr Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pagājušajā nedēļā nosliecās par labu kāda nezināma autora formulētajai grozījumu redakcijai, kas ļauj pašvaldībām pašām noteikt, cik bieži to materiāli iznāk.

Tas, ka politiķiem ir pretestība pret pašvaldību pašslavināšanas ierobežošanu, nepārsteidz. Pašvaldību vadītāji ar savām interesēm ir pārāk ietekmīgs spēks, lai deputāti atļautos tiem runāt pretī. Taču īpaši skumdina veids, kā šī pretestība šoreiz ir izpaudusies. Ir tērēts iesaistīto pušu laiks un enerģija, lai sadarbībā ar tiem izstrādātu grozījumu projektu, ko politiķi tāpat negrasās pieņemt. Varēja uzreiz pasludināt, ka paš­valdību vadības labo darbu cildināšana ir Latvijas pašvaldībām neatņemamas tiesības un ka tas nav apspriežams jautājums. Turpretī tagad bija uzburta pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanas, uzklausīšanas butaforija ar maldīgiem signāliem par abpusēju sapratni – līdz brīdim, kad tiek pieņemti lēmumi.

Realitātē sapratnes nav nekādas. Par to liecina arī Latvijas Pašvaldību savienības pozīcija, ilgu laiku atbalstot pašvaldību izdevumus to pašreizējā formātā. Pašvaldību savienība savulaik solīja – tiks izstrādātas vadlīnijas, kurās pašvaldībām skaidrotu, tieši ko nozīmē “informēt sabiedrību”. Tas varētu būt bijis veids, kā esošā tiesiskā regulējuma kontekstā sadalīt darbības sfēras starp privātiem medijiem un pašvaldību biļeteniem un mazināt to, ka pašvaldības ar saviem izdevumiem konkurē ar īstiem medijiem.

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Jana Bunkus laikrakstam “Latvijas Avīze” pagājušajā nedēļā skaidroja, ka šādas vadlīnijas joprojām topot, taču process ir lēns. “Jāņem vērā pašvaldību atšķirīgā specifika. Mēs jau tagad daudz runājam ar pašvaldību cilvēkiem, rādām labās prakses piemērus. Taču jārespektē, ka katrai no tām ir savas tradīcijas un ieradumi,” viņa sacīja. Tad nu, lūk, – viss turpināsies kā līdz šim tāpēc, ka pašvaldībām ir tādas “tradīcijas”. Un, ja gadās, ka vienai otrai pašvaldībai ir “tradīcija” ar savu iedzīvotāju nodokļu naudu mēģināt iznīcināt vietējo laikrakstu, arī tur acīmredzot neko nevar darīt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Par projektiem, naudu un cilvēkiem

13:36
25.08.2024
14

Valdība sākusi tapināt nākamā gada budžetu, un jau tagad ir skaidrs, ka tas nebūs viegli un vienkārši. Vajadzību ir daudz vairāk nekā budžetā naudas. Tādēļ nereti rodas jautājumi par dažādiem projektiem, tolietderību un finansēšanu. Diskusijas sabiedrībā ir izraisījusi valdībā apstiprinātā rudzu maizes programma skolās un bērnudārzos, kurai valsts tērēs 300 tūkstošus eiro. Kā zināms, valdība […]

Kur likt rudens veltes jeb Aizlidot vai palikt

14:05
23.08.2024
139

Pirmā diena jaunā darbavietā, Cēsu novada laikraksta izdevniecībā, nav viegla. At­griezties savā dzimtajā pilsētā    nebija grūts lēmums, jo tieši “Druviņa”, kā to visi mani tuvinieki mīļi dēvē, bija viena no manām pirmajām darba vietām    un žurnālistikas pieredzēm. Cik nav izceļots, cik piedzīvots… Pirms divdesmit gadiem pabeidzu Cēsu Valsts ģimnāziju (tajā laikā vēl Cēsu […]

Kad spilventiņš tāds maziņš

12:50
22.08.2024
22

Gana bieži dažādas amatpersonas un institūcijas atgādina, ka katram pašam jārūpējas, lai būtu savs    drošības spilvens. Protams, kam gan citam par sevi jāgādā, ja ne pašam. Taču ir tikai viens, bet – ar sapratni un vēlēšanos ir par maz. Vajadzīga nauda. Un tās kā vienmēr ne katram ir tik, lai piepildītu kaut maziņu spilvenu. […]

Kā kurš saprot slavināšanu

12:24
21.08.2024
24

Ikdienā daudzko neizprotam, kaut mēģinām rast skaidrojumu, tikpat daudz kas kaitina, pārsteidz, tāpēc, ka kāds pārpratis, atšķirīgi uztvēris. Tā tas vienkārši notiek, un ietekmēt nevar, var vien pie sevis pabrīnīties un nogrozīt galvu. Aizvadītās nedēļas nogalē Dzērbenē notika dzērbeniešu salidojums, kurā satikās bijušie padomju saimniecības un kolhoza “Dzērbene” darbinieki. Un bija sanākuši arī    tajā […]

Dienas prieks – atsaucīgi un laipni cilvēki

12:23
20.08.2024
24

Viendien pamanīju, ka smaidu it kā bez iemesla. Bet kā lai nesmaida – iebraucu skaistā lauku veikalā, visi pārdevēji smaidīgi un, ieraugot manu vaicājošo sejas izteiksmi, apjautājas, ko meklēju, paskaidro, iesaka, palīdz sameklēt. Aizvedot mašīnu uz remontu, man saprotami pastāsta, kādi vēl var būt nepieciešami ieguldījumi, lai tā labi ripotu – nevis kā blondīnei, bet […]

Par Ukrainas mērķiem Kurskā

12:23
19.08.2024
44

Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņo, ka ceturtdienas, 15. augusta, rītā Krievija pilna mēroga iebrukuma laikā zaudējusi aptuveni 593 160 militārpersonas. Trešdien Ģenerāštābs ziņoja par Ukrainas triecieniem četriem Krievijas militārajiem lidlaukiem Voroņežas, Kurskas, Ņižņijnov­goro­das apgabalā. Ša­jos militārajos lidlaukos bāzējas iznīcinātājbumbvedēji “SU-34”, “Su-35” un arī citas militārās lidmašīnas. Savukārt Krievijas kara korespondenti sociālajos tīklos vaimanā par to, ka […]

Tautas balss

Vai sapratīs? Gribētos cerēt

13:38
23.08.2024
16
K. raksta:

“Par karu vispār nedrīkst priecāties, arī par citu cilvēku nelaimēm, bet tomēr esmu patiesi priecīga, ka Ukraina Krievijas iedzīvotājiem reāli parāda, ko nozīmē karš un uzbrukums. Varbūt tas kaut mazliet liks aizdomāties, kādas ir sajūtas, ka tavā zemē ielaužas sveša armija, ka iznīcina ēkas un infra­struktūru. Protams, ukraiņi uzvedas pavisam citādi kā rīkojas Krievijas armija, […]

Jaunajiem riteņbraucējiem jāmācās noteikumi

13:38
23.08.2024
12
Cēsniece raksta:

“Drīz klāt pirmā skolas diena. Septembrī, kamēr labs laiks, pusaudži bieži uz skolu brauc ar velosipēdiem. Tas ir labi, tikai bērniem vajadzētu vairāk mācīt satiksmes noteikumus un braukšanas kultūru. Tagad ik pa reizei ziņās ieraugu, ka, braucot ar divriteni, kāds kritis un guvis traumas. Bet ne jau satiksmes negadījumā, vienkārši neveiksmīga situācija. No septembra ielās […]

Grāmatu nojume jāuzlabo

12:53
20.08.2024
18
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Stacijas laukumā ir nojume grāmatām. Bet plaukti augstu, droši vien tāpēc atnesto cilvēki atstāj uz zemes. Taču mitrā laikā grāmatas iet bojā. Nezinu, kas šai vietai saim­nieks, bet vajadzētu padomāt, kā atnestos izdevumus pasargāt,”sacīja cēsniece.

Pilsētas autobusi reizēm tukši

12:27
19.08.2024
24
Lasītājs raksta:

“Kad redzu Cēsīs braucam pilsētas autobusus, bieži vien tie ir pustukši, nereti tikai daži pasažieri. Vai nebūtu jādomā, kā organizēt sabiedrisko transportu, lai ekonomētu? Agrāk cēsniekus vadāja arī mikroautobusi. No malas liekas, ka reisos, kad prognozējams maz braucēju, būtu izdevīgāk izmantot tādus. Droši vien taču mazāks degvielas patēriņš. Protams, tas jau jāvērtē speciālistiem, bet, manuprāt, […]

Gaida pašvaldības izdevumu

10:57
09.08.2024
33
Greiveru iedzīvotāja raksta:

“Mums, Greiveru apkaimes iedzīvotājiem, atkal nepiegādā novada domes informatīvo izdevumu. Jau ziemā tā nebija, tad kādus pāris mēnešus saņēmām, nu atkal nav. Gribam zināt, kas notiek novadā. Nav taisnīgi, ka citi vecpiebaldzēni to saņem, bet mēs ne,” sacīja Vecpiebalgas pagasta Greiveru iedzīvotāja.

Sludinājumi