Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Vienības laukums – argumenti un pretargumenti

Jānis Gabrāns
23:00
17.06.2019
5
Aplii Fotomarta 2 1

Satiksmes organizācija Cēsīs, Vienības laukumā, pēdējā mēnesī, šķiet, bijusi pilsētā visvairāk pārspriestā tēma. Tagad metāla žogus, kas norobežoja laukuma daļu, nomainījuši neuzkrītošāki norobežojumi, tomēr satiksmes organizēšana atstāta nemainīga, un, lai no Vaļņu ielas nonāktu vecpilsētā vai uz Lenču ielas, jāmet loks līdz vecajam depo.

Kad maijā rakstījām par šiem eksperimentiem, jautājot paš­valdībai, kurš ir atbildīgais, tika norādīts, ka tas nav viena cilvēka darbs, šis jautājums vairākkārt skatīts Transporta komisijā. Tāpēc “Druva” vērsās pie komisijas vadītāja, domes priekšsēdētāja vietnieka attīstības jautājumos Mārti­ņa Malcenieka, lai noskaidrotu, kāpēc izvēlēts šāds risinājums, vai tas neietekmēs drošību un kas notiks laukuma norobežotajā teritorijā?

“Pērn pieņēmām lēmumu marķēt Vienības laukumu, bet nebija skaidrs kā,” stāsta M. Malcenieks. “Kad sākām par to spriest, radās jautājums – atstāt apli vai ne? Tika pacelti skiču projekti par teritorijas no laukuma līdz vecajam depo pārbūvi. Tur bija arī Ceļu satiksmes drošības departamenta pētījums, kā centrā organizēt satiksmi, un tajā bija norādīts šobrīd piedāvātais risinājums.”

Kā vēl viens arguments pārmaiņām minēts, ka daļai autovadītāju nebija skaidrs, kā laukumu izbraukt. Zināma taisnība tā ir, jo cēsnieki, vērojot priekšā esošās mašīnas braukšanu, varēja noteikt, vai brauc vietējais vai iebraucējs.

M. Malcenieks norāda uz vēl kādu svarīgu iemeslu, kas rosinājis veikt pārmaiņas: “Šis laukums ir mūsu Uzvaras pieminekļa fasāde. Manuprāt, tas ir galvenais arguments, kāpēc teritorijai pieminekļa priekšā jābūt pieejamai. Tam jāiet klāt no priekšas, nevis aizmugures, kā tas notika līdz šim. Protams, nevar īsti salīdzināt, bet arī Rīgā gar Brīvības pieminekļa priekšu mašīnas nebrauc.

FOTO: Marta Martinsone – Kaša

Šis ir gads, kad piemineklim, kas godina Brīvības cīņas, jātop īpaši godā celtam. Varbūt Cēsu kauju simtgadē daļa cilvēku pirmo reizi sapratīs, kam šis piemineklis veltīts. Es Vienības laukumu uztveru kā svētku laukumu un esmu pārliecināts, ka tur var radīt tādu vidi, lai patīkami uzkavēties. Šobrīd pašvaldībai nav naudas, lai īstenotu visas ieceres, bet ar kaut ko gribējām sākt.”

Piekrītot argumentam par pieminekļa fasādes pusi, gribas saprast, kā šī brīvā teritorija tiks izmantota. Ir pamatotas bažas, ka tā netiks apdzīvota, vien izies cauri kāds gājējs, varbūt ieies kāds tūrists, lai pieminekli nofotografētu. Aizvadītajā piektdienā “Druva” veica tautas skaitīšanu, un rezultāti liek secināt, kaut laukums atdots gājējiem, pagaidām tur uzkavēties neviens negrib. Īpaši šādās svelmainās dienās.
M. Malcenieks arī skaidro, ka ar šo risinājumu tiek mēģināts atdzīvināt Cēsu centru: “Tā ir iespēja rīkot mazākus pasākumus, kuriem nav jāslēdz satiksme. Pagaidām nav programmas, kas tur notiks, bet šis ir mudinājums tos rīkot.”

Atspēkojot norādes, ka izmaiņas padarījušas braukšanu pārāk sarežģītu, M. Malcenieks saka, ka pretenzijas izskan tāpēc, ka cēsniekiem jaunais risinājums ir neierasts, jo vairs nevar braukt, kā tas ierasts: “Tas ir normāli, ka jebkuras pārmaiņas uztveram negatīvi. Pieļauju, lielāko neapmierinātību izraisīja metāla nožogojums, kas tiešām neiederējās, kā arī Koka dienu noformējums, ko cilvēki nesaprata. Patiesībā stāsts ir par ieradumiem, ko visgrūtāk mainīt. Es neteikšu, ka Transporta komisija nāk ar kaut kādu avangardu vai modernismu, komisijā ir racionāli domājoši cilvēki, visi jautājumi tiek ļoti rūpīgi izdiskutēti. Manuprāt, laukums kļuvis saprotamāks un drošāks, kustība lēnāka, jo no Vaļņu ielas vairs nevar ieskrieties. Komentāros izskanējis, ka būs vairāk izmešu, bet ir arī pretarguments, ka, braucot lēnām, to ir mazāk, nekā uzspiežot gāzi, lai ātrāk tiktu pāri laukumam.”

Daļa transporta, kas agrāk nogriezās uz Lenču ielu, tagad aizbrauc pa Niniera ielu, kur ir veloparks, skeitparks, kur pārvietojas bērni, jaunieši. M. Malcenieks norāda, ka tur jau sen uzstādīta zīme “30”, ja to ievēro, bīstamība nepieaug.

M. Malcenieks skaidro, ka arī veiktās aptaujas rezultāti nav tikai negatīvi un autovadītāju vidū viedokļi par jauno satiksmes organizāciju dalās uz pusēm. Galvenie argumenti par labu jaunajam risinājumam minēta saprotamāka un drošāka pārvietošanās, savukārt kā galvenais pretarguments minēts pārmaiņu fakts kā tāds, kā arī tas, ka jāveic garāks ceļš, lai no Vaļņu ielas nokļūtu Lenču ielā vai vecpilsētā. Tie, kuri galvenokārt iet ar kājām, uzskata, ka pārvietošanās kļuvusi drošāka un ērtāka. Iedzīvotāji laukumā vēlētos redzēt ziedus un kokus, iespējas apsēsties, ieteikts izveidot strūklakas, ekspozīciju laukumu, pikniku vietas, āra kafejnīcas.

Viens no savulaik izstrādātajiem laukuma pārbūves variantiem paredz, ka ir viena iela gar universālveikalu divos virzienos, viss pārējais pieslēdzas pie Maija parka, nav vairs ielas gar viesnīcu, tikai iespēja piebraukt apmeklētājiem. Ja būtu iespēja īstenot iecerēto rekonstrukciju, pēc kuras Vienības laukums ar visu tuvējo teritoriju būtu pārbūvēts, iespējams, tas tiktu pieņemts kā labs risinājums. Šobrīd kaut kas ir iesākts, un droši vien pie tā būs jāpierod, jo maz ticams, ka tuvākajos desmit gados laukums piedzīvos pārbūvi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
37

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
35

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
28

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
78

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
115

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
63

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
7
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
11
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi