Decembra vidū valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi Nacionālās drošības likumā. Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotajos grozījumos uzskaitīti Latvijas pilsoņu pienākumi kara vai militāra iebrukuma gadījumā.
Grozījumi paredz papildināt likumu ar jaunu pantu, kas nosaka, ka kara vai militāra iebrukuma gadījumā valsts aizsardzības sistēmas darbība balstās uz visaptverošās aizsardzības principiem. Katra pilsoņa pienākums ir pretoties agresoram ar visiem pieejamiem līdzekļiem, sniegt nepieciešamo atbalstu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, valsts pārvaldes iestādēm, NATO vai Eiropas Savienības bruņotajiem spēkiem un to vienībām apdraudējuma pārvarēšanā. Tāpat katra pilsoņa pienākums ir pildīt mobilizācijas pieprasījumus un atbildīgo iestāžu uzdevumus, īstenot pilsonisko nepakļaušanos, atteikties sadarboties ar nelikumīgajām valsts pārvaldes institūcijām un agresora bruņotām vienībām, atteikties dienēt un strādāt nelikumīgo pārvaldes iestāžu labā, atteikties no dalības neleģitīmās vēlēšanās vai tautas nobalsošanā.
Īstenojot pretošanās pasākumus militārā apdraudējuma pārvarēšanai, pilsoņiem ir tiesības sniegt nepieciešamo atbalstu pretošanās kustībai un tās dalībniekiem, veikt pretošanās pasākumus, visiem iespējamiem līdzekļiem pretdarbojoties nelikumīgajām pārvaldes iestādēm un agresora bruņotām vienībām, iespēju robežās īstenot sabotāžas un veikt kaitniecības darbības, lai kaitētu agresoram un nelikumīgajām pārvaldes institūcijām.
Tāpat pilsoņiem ir tiesības vērst pretošanās pasākumus, tostarp bruņotās pretošanās, ievērojot starptautisko tiesību normas, pret nelikumīgajām pārvaldes institūcijām un agresora bruņotām vienībām. Pretošanās agresoram īstenojama līdz brīdim, kamēr tiek pilnībā atjaunotas likumīgās valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas un tiek atjaunota demokrātiski tiesiskā kontrole visā valsts teritorijā.
Nacionālā Drošības likuma esošajā redakcijā pilsoņu pienākumi traktēti īsi un konkrēti – katra Latvijas pilsoņa pienākums ir aizstāvēt valsts neatkarību, brīvību un demokrātisko valsts iekārtu. It kā pateikts skaidri, tāpēc lūdzām Aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa komentāru, kāpēc tapuši grozījumi, varbūt tas liecina par drošības situācijas saasināšanos?
R. Bergmanis skaidro, ka minētie grozījumi Nacionālās drošības likumā izriet no 2016. gadā apstiprinātās Valsts aizsardzības koncepcijas, kas nosaka valsts militārās aizsardzības stratēģiskos mērķus, pamatprincipus, prioritātes un pasākumus miera, valsts apdraudējuma un kara laikā: “Koncepcijā noteikts, ka neizbēgama militārā drauda gadījumā valsts aizsardzības sistēmai jāspēj īstenot aizsardzības pasākumus, organizējot un vadot militāro un civilo pretošanos, valsts varas nepārtrauktu funkcionēšanu un kritiskās infrastruktūras aizsardzību. Ka valsts nodrošina iedzīvotāju informēšanu par iedzīvotāju rīcību militāro draudu gadījumā un to, ka valsts aizsardzība ir beznosacījuma. Katra pilsoņa pienākums ir aizstāvēt valsti un aktīvi vai pasīvi pretoties agresoram. Var teikt, ka plānotie grozījumi Nacionālās drošības likumā ir paskaidrojošs papildinājums jau iepriekš definētajām vadlīnijām.
Tāpat jāuzsver, ka grozījumu Nacionālās drošības likumā nepieciešamība jāskata kontekstā ar visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas izveidi un plānoto valsts aizsardzības mācības ieviešanu skolās, nevis izmaiņām valsts drošības situācijā.”
Šajā laikā, kad pieminam barikāžu notikumus, atceramies, ka toreiz nevajadzēja nekādus likumus, tauta gāja aizstāvēt savu valsti. Ar likumu uzskaitīšanu jau nekas nemainīsies, svarīgāk būtu saprast, kā pilsoņiem tiks skaidrots, mācīts, kā tiešām rīkoties, ja pienāk šāds brīdis?
“Pēc grozījumu galīgās redakcijas izstrādes iedzīvotājiem tiks skaidrots, kā rīkoties militārā apdraudējuma gadījumā. Tas tiks darīts gan skolās, te var minēt plānoto valsts aizsardzības mācību, arī caur jaunsargu organizāciju, gan sadarbojoties ar nevalstiskajām organizācijām, piemēram, Mednieku savienību, ar kuru pērn Aizsardzības ministrija parakstīja vienošanos par sadarbību. Tāpat notiks izglītošanas pasākumi Zemessardzē, valsts iestādēs un citur.
Latvijas Republikas Satversmes preambulā teikts, ka Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu. Aizsargāt savu valsti var ne tikai ar ieročiem rokās. To var darīt arī, pildot valsts pastāvēšanai vitāli svarīgus uzdevumus. Piemēram, nodrošinot ar pārtiku, energoapgādi, veselības aprūpi un neatliekamo palīdzību. Ir daudz dažādu veidu, kā cilvēks var apliecināt savu lojalitāti valstij, nebūdams karavīrs. Varam daudz mācīties no Somijas, kura jau gadu desmitiem gatava īstenot visaptverošu valsts aizsardzību, ja šāda nepieciešamība rastos. Citiem vārdiem sakot, katra mājsaimniecība un katrs indivīds zina, kur viņam jābūt X stundā un kas jādara. Es būtu patiesi gandarīts, ja arī mūsu valsts pilsoņi to zinātu neatkarīgi no tā, kāda veida apdraudējums noticis. Ne jau vienmēr apdraudējums nozīmē tikai militāru uzbrukumu,” norāda R. Bergmanis.
Komentāri