Par veselības aprūpi, tās reformu un to, kuram tā pienāksies un cik lielā mērā, rakstīts un runāts daudz, un tas tiks darīts vēl un vēl. Tomēr ir jautājumi, par kuriem veselības aprūpes skaidrotāji nerunā – vai nu tādēļ, ka par to runāt negribas, vai tādēļ, ka pietrūkst izpratnes par “parasto cilvēku” dzīvi.
Neatliekamā medicīniskā palīdzība, ja tā izsaukta pamatoti, ir bez maksas. Ja mediķu brigāde nevar cilvēka dzīvību izglābt vai tās apdraudējums ir pārāk bīstams, slimnieks tiek vests uz slimnīcu. Un izrādās, dzīvības glābšana vai apdraudējuma novēršana tomēr bez maksas gluži nav. Ja ar veselības problēmām īsākā vai mazliet ilgākā laikā tiek galā slimnīcas uzņemšanas nodaļā, tad, pacientam izrakstoties, rēķins par dežūrārsta konsultāciju un, piemēram, kardiogrammu, ir jāmaksā. Pirmajā brīdī tas liekas absurdi, jo bez dežūrārsta rīkojuma uzņemšanas nodaļā nekas netiek darīts, tātad novērst dzīvības briesmas bez viņa nav iespējams. Tomēr “ātrās palīdzības” funkcijas beidzas brīdī, kad slimnieks pārkāpj slimnīcas slieksni. Un visos likumos un noteikumos nekur tiešām nav rakstīts, ka dzīvība jāglābj vai tās apdraudējums jānovērš bez maksas, bez maksas ir “ātrā palīdzība”. Tiesa gan, slimnīcas uzņemšanas nodaļā ir jāFsacīmaksā tikai pacienta līdzmaksājums, ne pilnā pakalpojumu cena, un rēķinu var apmaksāt 15 dienu laikā.
Tāpēc sacīt, ka amatpersonas un informatīvo kampaņu rīkotāji melo, nevar, viņi vienkārši visu nepasaka līdz galam. Gan jājautā, kas notiks, kad nākamajā gadā stāsies spēkā valsts veselības apdrošināšanas sistēma, jo tā valsts apmaksātajā minimālo pakalpojumu grozā sociālo iemaksu nemaksātājiem neatliekamo medicīnisko palīdzību sola, bet kā būs tālāk? Nemaksātāju atstās nomirt mājās vai izliks no uzņemšanas nodaļas nomirt uz ielas, ja cilvēks nespēs samaksāt slimnīcas pakalpojuma pilno cenu?
Skaidrības nav arī par valsts veselības apdrošināšanu. Veselības aprūpes finansēšanas likums nosaka, ka valsts automātiski apdrošinās, piemēram, pensionārus, I un II grupas invalīdus, reģistrējušos bezdarbniekus un citus. Tomēr zinot amatpersonu, kuras pieņem lēmumus, “vienvirziena” domāšanu un to, ka bieži vien izskatās – amatpersonas un daļa ierēdņu dzīvo kaut kādā paralēlajā pasaulē -, jājautā, kas būs jāmaksā darba devējiem par pensionāriem un kas pašiem pensionāriem, kuriem ir darba līgums? Un kā būs ar pensionāriem, kuri ir mikronodokļa maksātāji? Tāpat arī minētie invalīdi, jo tie, kuri vēl kaut ko var padarīt, bieži vien mazliet strādā, lai varētu izdzīvot. Acīmredzot ir jānosaka, kurš statuss ir primārais. Šodien uz šiem jautājumiem nevar atbildēt ne Valsts ieņēmumu dienests, ne Nacionālais veselības dienests, jo noteikumi ar detalizētu kārtību, kam un kur jāmaksā, tikai vēl top, tie būs gatavi maijā, spēkā stāties varētu septembrī. Kā zināms, personām, kas neveic sociālās iemaksas, gada pēdējā ceturksnī būs jāmaksā 51,6 eiro, lai nākamajā gadā varētu saņemt valsts apmaksāto pilno pakalpojumu grozu. Tas nozīmē, ka daudziem jau tagad vajadzētu sākt krāt šo naudiņu, jo ne jau visi tā sauktie nemaksātāji saņem aploksnes ar nelegālu atalgojumu. Starp citu, jau nākamā gada pēdējā ceturksnī sociālo iemaksu neveicējiem būs jāmaksā 154,8, bet aiznākamajā gadā – 258 eiro. Tādēļ tā vietā, lai skandētu saukļus par taisnīgo un labo valsts veselības apdrošināšanas sistēmu, izstrādājot noteikumus, vajag zināt un saprast daudzveidīgo darba tirgus struktūru, nolaisties līdz reālajai ikdienas dzīvei un visbeidzot – iedzīvotājiem sniegt vispusīgu informāciju.
Komentāri