Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

E-veselība arī pacientam

Andra Gaņģe
12:50
15.11.2017
6

Reti kāds sadzīvē nelieto mobilo tālruni, rets cilvēks neizmanto internetu. Mūsdienīgās tehnoloģijas ir tik cieši iekļuvušas ikdienas dzīve, ka iztikt bez tām nav iedomājams. Ja mājās aizmirsies telefons, šķiet, ka dzīve apstājusies un tūlīt jāsteidz pēc tā. Ar pirkstu ekrānā pāršķirstot lapas, tālruņa internetā darbojas ne tikai jaunieši un vidēja vecuma cilvēki. Arī sievas un vīri, kam jau sen sirmi mati, portālos raiti meklē ziņas, pārskata Facebook jaunumus, atbild uz Watsap saņemtajiem vēstījumiem. Ko ar to vēlos pateikt – ka izpratne par modernajām saziņas iespējām sabiedrībā ir, cilvēki saprot un zina, kā un kur ko atrast, kā piekļūt, kas jādara, lai ar pasaules tīmekļa starpniecību saņemtu tieši to, ko vēlas. Tātad nevajadzētu būt bažām arī par to, ka kādu valstisku jomu nolemts ievietot e-versijā, pat ja tā ir tiek liela un visaptveroša kā ikvienam vajadzīgā veselības aprūpe.

Par e-veselību šķēpi tiek lauzti jau ilgāku laiku. Mediķi pretojas, skaidro valsts institūcijām, ka vēl nav gatava ne pati tehniskā bāze, ne ārsti un citi medicīnas darbinieki, lai no dokumentācijas mūsdienīgošanas iegūtu gan pakalpojuma sniedzēji, gan pacienti. Veselības ministre savukārt atzīst, ka ģimenes ārsti vien iespītējušies, ka e-sistēma ir sagatavota darbam, jāsāk tikai darīt.

Izlasot druskas no šī konflikta plašsaziņas līdzekļos, protams, nevar spriest, kurai pusei vairāk taisnības, kura vienkārši turas pie sava viedokļa. Ja zināmā mērā var saprast Veselības ministrijas nostāju (kā nekā plānotie termiņi sen garām, nauda iztērēta), tad grūti saprast, kādēļ gan mediķi tik ļoti pretotos šiem jauninājumiem, ja tajos nebūtu problēmu. Ja e-veselība viņiem piedāvātu labākus darba iespējas, ja samazinātu laiku, kas jāvelta dokumentācijas kārtošanai, ja veidotu labāku pārskatu par katra pacienta veselību un saņemto palīdzību, tad taču būtu tikai saprotami, ka ārsti būtu pirmie, kas vēlētos šajā sistēmā darboties.

Taču, ja medicīnas darbinieki saprot e-veselības projekta būtību, tad otra puse – pacienti – gauži maz zina par to un, visticamāk, nepavisam nesaprot, kā mūsdienīgā sistēma darbosies. Sākot jau ar to, kā izpaudīsies e-recepte. Vai pietiks ar to, ka ieiešu aptiekā un stādīšos priekšā, kas es esmu? Un kā varēšu iegādāties savam bērnam parakstīto medikamentu, ja mazulis nav minēts manā pasē un, vēl vairāk, ja bērniņam cits uzvārds? Kā iegādāties zāles vecmāmiņai vai sasirgušajai kaimiņienei? Un kā ārsts rakstīs receptes, kad būs ieradies mājas vizītē? Ja nu tajā lauku mājā, kur mīt sasirgušais, ir ļoti slikts interneta pārklājums? Ko tad?

Ne tikai mediķiem, arī iedzīvotājiem, vismaz bažu mazināšanai, vajadzētu saņemt vairāk informācijas par e-veselības projektu, tas nu ir skaidrs. Cilvēki ir pietiekami zinoši, lai saprastu sistēmas ideju, priekšrocības un iespējamos trūkumus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
12

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
19

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
20
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi