Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Par vēlēšanām un ideju autoriem

Sallija Benfelde
12:34
21.02.2018
3

Priekšvēlēšanu kampaņa būs izcili netīra, nesen pauda ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers LTV raidījumā “1:1”. Protams, priekšvēlēšanu kampaņas nekad un nekur nav skaidras un tīras, bet Latvijā kampaņa tiešām var kļūt “izcila”, jo cīniņi šoreiz būs ne tikai etniska rakstura – par un pret krievu valodu un latvisku Latviju.

Šoreiz “vecie” centīsies saglabāt varu, jo daļu politiķu esošā savējo sistēma, kura vai nu cilvēku salauž un izmet, vai iekļauj sevī un pakļauj, pilnībā apmierina. Turklāt arī daudzi politiķi, kuri sevi dēvē (bet varbūt no sirds ir arī par to pārliecināti) par Lat­vijas patriotiem, izmanto klišejas, kuru saknes meklējamas Krievijā – par sapuvušajiem Rie­tumiem, kas apdraud visu nacionālo un svēto un grib iznīcināt ģimeni kā sabiedrības pamatu. Latvijas sabiedrība ir visai konservatīva un aizspriedumaina, tādēļ nav grūti to “uzkurināt”, apgalvojot, ka, piemēram, Stam­bulas konvencija nozīmē viendzimuma laulības, atteikšanos no tradicionālās ģimenes un zēnu padarīšanu par meitenēm un otrādi. Izlasīt konvenciju ir lieks darbs, ja jau iemīļotais politiķis vai sabiedriskais darbinieks apgalvo, ka tā ir gluži vai nešķīsta. Gluži kā padomju laikos, kad strādnieku kolektīvi parakstīja vēstules, piemēram, pret kādu grāmatu ar domu “lasījis neesmu, bet nosodu”.

Tiesa gan, uz jautājumu, kādēļ pret konvenciju sākts tāds “svētais karš”, ja tie paši politiķi saka, ka Latvijā jau ieviests 80 procentu no konvencijas prasībām, ir mazliet grūtāk. Bet galu galā var taču apgalvot, ka tieši tie atlikušie procenti ir bīstami un iznīcinoši. Starp citu, savulaik Latvijas un arī daudzos Austrumeiropas plašsaziņas līdzekļos tika rakstīts par to, ka Norvēģijā imigrantiem nepamatoti bieži ģimenēm tiek atņemti bērni, lai tos atdotu norvēģu ģimenēm, jo incests tur esot ierasta lieta un esot jāuzlabo genofonds. Papētot izrādījās, ka šīs apsūdzības nāk no Krievijas, kur kādu laiku gan medijos, gan internetā tika izplatītas šādas ziņas, bija pat videosižeti ar raudošām mātēm, kuras stāstīja par briesmīgo Norvēģijas varas iestāžu rīcību. Tad šīs “atklāsmes” kā vilnis aizvēlās uz Austrumeiropu, mēģinot radīt priekšstatu par izvirtušajiem Rietumiem.
Ir skaidrs, ka šajās vēlēšanās Latvijā robežšķirtne nebūs nedz etniskā, nedz ideoloģiskā, bet gan starp sistēmas cilvēkiem un tiem, kuri grib šo sistēmu lauzt. Pro­tams, arī starp tiem, kuri pieteiksies kā jaunu vēsmu nesēji, būs savtīgi aprēķinātāji, meļi un lišķi. Tāpat ir arī skaidrs, ka pastāv risks – pēc vēlēšanām Lat­vijas ārpolitika var mainīties, piemērojoties pavisam citiem stan­dartiem, bet tas savukārt nozīmē, ka, formāli paliekot Eiro­pas Savienībā (ES) un NATO, uzvaru mūsu valstī svinēs koruptīvā sistēma un ka tāda valsts nav pastāvēt ilgtspējīga.

Protams, raugoties uz notiekošo, vienmēr var sev jautāt – kas aiz tā stāv? Kurš par to maksā? Manu­prāt, interesanta ir kāda šogad Lielbritānijā izskanējusi ziņa, kas liek domāt par politiku bīdošo patiesajām interesēm. Proti, miljardieris Kristofers Čandlers, kurš pārstāv Londonā bāzētu ideju laboratoriju “Legatum”, kas bijusi viena no skaļākajām balsīm par Lielbritānijas izstāšanos no vienotā tirgus, nopircis ES pilsonību Maltā. Informācija liecina, ka Čandlera, viņa ģimenes un “Legatum” izpilddirektora Marka Stolzona vārdi iekļauti cilvēku sarakstā, kas 2016. gadā ieguvuši Maltas pilsonību. Saskaņā ar 2016. gada datiem “Legatum Foun­dation Limited” ieguldīja 3,9 miljonus mārciņu no kopējās 4,3 miljonu summas ideju laboratorijas “Legatum Group” finansēšanai, kas apmaksājusi vairāku eiroskeptiķu darbību. Kā zināms, privātpersonas var iegūt Maltas pasi, ieguldot 650 000 eiro Nacionālajā attīstības fondā, iegādājoties vai nomājot īpašumu, kā arī ieguldot vismaz 150 000 eiro akcijās un obligācijās. Par katru ģimenes locekli jāpiemaksā no 25 000 līdz 50 000 eiro. Tātad kvēli “Brexit” aizstāvji, kuri uzņēmuma naudu iegulda eiroskeptiķu darbības atbalstīšanā, paši klusiņām nopērk Maltas pilsonību, jo tas nozīmē, ka, Liel­britānijai aizejot no ES, viņi un viņu uzņēmums saglabās visas priekšrocības, ko dod ES. Patiesībā tas tik pārsteidzoši nemaz nav, ja atceras, ka krīzes gados Latvijā bija politiķi, kuri aktīvi aizstāvēja ideju par lata devalvāciju, jo acīmredzot tā nestu viņiem milzīgu finansiālu peļņu. Tādēļ atliek vien domāt, pirms iesaistīties kādā “svētajā karā” un mesties balsot par tā kurinātājiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Karš un miers

07:08
24.07.2024
3

Šodien, 19.jūlijā, jau ir 877. pilna mēroga kara diena Ukrainā. Vakar, 18. jūlija rītā, Krievijas armija bija zaudējusi aptuveni 562 510 militārpersonu. Eiropas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju vai to stelītvalstīm, dažādi stiprina aizsardzību. Polija paziņojusi, ka 1. augustā uz Polijas-Baltkrievijas robežas sāksies speciāla operācija, kuras mērķis ir pastiprināt un nostiprināt robežu un jau izveidoto […]

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
13

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
20

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
18

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
47
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
47

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
21
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi