“Lūdzu, vai jums ir brīdis laika?” zvana un jautā kāds paziņa. Nākamais zvana un interesējas, vai šobrīd varu runāt. Patīkami, ka rēķinās ar manu laiku un dod izvēli uzklausīt vai atteikt, ja tiešām esmu aizņemta.
“Lūdzu, vai varat veltīt laiku…,” sarunu sāk nepazīstams zvanītājs, kurš negaida ne sekundi un turpina ar aptauju, reklamē kādu pakalpojumu vai cenšas pārdot kādu brīnumu. Iespraucos starp diviem vārdiem un atsakos, cerībā, ka no uzmācības var tikt vaļā ar pieklājību. Reizēm tas palīdz, īpaši, ja novēlu: “Veiksmīgu dienu!”
Pētot, kā cilvēki sadala diennakti, aprēķināts, ka līdz 12,5 procentiem no tās nozog “laika zagļi” jeb hronofāgi. Kaitnieku sarakstā ir ne tikai sociālie tīkli un tālruņa sarunas, biežas kafijas, smēķēšanas vai pļāpāšanas pauzes, bet arī laipnie laikabiedri.
Gadās sastapt izcilus “laika zagšanas” speciālistus, kuri meistarīgi prot tērēt citu cilvēku laiku. Kādam tas ir dabas dots talants, kāds rūpīgi apguvis mārketinga kursos vai trenējies pie vismaz simta iepriekšējiem labprātīgajiem klausītājiem – kaimiņiem, nejaušiem paziņām, kolēģiem. Viņš jau nevēl neko sliktu, nē! Ko jūs, viņš tikai grib pastāstīt par savu ideju, par unikālo, par brīnumaino, par… Sākotnēji var šķist, ka tas aizņems pāris minūšu, taču runātājs labi apguvis savu lomu un meistarīgi izrīkojas ar jūsu laiku. Starp citu, viņš neļauj iestarpināt ne vārda un, ja cenšaties pārtraukt, dīdāties pie durvīm, visādi izrādāt nevaļīgumu, izturas tā, it kā jūs viņu būtu nepelnīti apvainojis. Tā gan, jo “laika zaglis” ir labi sagatavojies, iepriekš izspēlējis visādus variantus un izpētījis, kā jūtas viņa upuri. Kad nu laimīgi esat aizmukuši, atminaties, ka jums neko prātīgu nepastāstīja, toties aizkavēja ar viedokli par politiku, ceļa bedrēm un viesiem no Nibiru.
Vai pret “laika zagļiem” ir kādas zāles? Jāmācās pateikt – nē! Jānocietinās pret runas plūdiem, jāspēj pagriezties un aiziet, netērējot ne mirkli sava dārgā laika.
Komentāri