Šonedēļ valdība apstiprināja profesiju sarakstu, kurās šobrīd vērojams būtisks darbaspēkatrūkums un kurās varētu piesaistīt ārvalstu speciālistus, piemērojot atvieglotus nosacījumus.
Minimālais atalgojums nedrīkstēs būt zemāks par vidējo bruto darba samaksu Latvijā iepriekšējā gadā reiz koeficients 1,2. Profesiju sarakstā iekļautas 237 profesijas un specialitātes. Iebildumus jau izteikušas arodbiedrības – proti, Latvijas zinātniekiem naudas algām trūkst, bet zinātniekiem no ārzemēm paredzēts vairāk. Kā saka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga: “Kādēļ tam, kas ieceļos, maksāsim ne mazāk kā 859 eiro, bet mūsu zinātniekam, rēķinot pēc visām formulām, mēs lūkojam uz 700 eiro. Tas, mūsuprāt, ir diskriminējoši.” Tāpat arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība teic, ka viesstrādniekam būtu jāmaksā alga ar koeficientu 1,2 no vidējās darba algas Latvijā, bet no vidējās nozarē. Kā zināms, atsevišķās profesijās vidējais atalgojums ir lielāks nekā vidējais Latvijā. Piemēram, programmētāji no ārvalstīm tādā gadījumā varētu saņemt mazāk nekā viņu kolēģis Latvijā, bet tas var mudināt darba devējus samazināt algas arī mūsu programmētājiem. Savukārt tas var mudināt mūsu darbiniekus doties uz citām valstīm, kur algas ir daudz augstākas salīdzinājumā ar Latviju, pat ja viņiem kā viesstrādniekiem tās būs mazākas nekā vietējiem tādas pašas profesijas speciālistiem. Tie nav tukši apgalvojumi, jo, piemēram, Vācijā daudzviet augsti kvalificēti programmētāji no Krievijas labprāt strādā par mazāku atalgojumu nekā vācieši vai ES pilsoņi, jo viņiem pats galvenais ir uzturēšanās un darba atļauja Vācijā. Taču šie jautājumi ir risināmi Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, lai, no vienas puses, nediskriminētu Latvijas speciālistus, bet, no otras puses, atrastu vajadzīgos speciālistus mūsu darba devējiem.
Manuprāt, viesstrādnieku saraksts skaidri parāda dažas problēmas, kuras līdz šim acīmredzot Latvijā nav lāgā risinātas.
Pārskatot profesiju sarakstu, kurā, piemēram, ir minēti ļoti daudz dažādu specialitāšu inženieri, uzreiz gribas jautāt Izglītības un zinātnes ministrijai, vai tiešām mēs Latvijā negatavojam šo specialitāšu inženierus? Vai arī algas šajās nozarēs inženieriem ir tik mazas, ka darbiniekus var cerēt piesaistīt tikai no ārzemēm ar lielākām algām? Tāpat arī profesiju saraksts liecina, ka kvalificēti darbinieki lielāko tiesu vajadzīgi Rīgā un lielajās pilsētās, jo grūti iedomāties, ka mazpilsētās vai lauku reģionos vajadzīgi, piemēram, aeronavigācijas, kodolenerģētikas, gāzes turbīnu mehāniķi/inženieri. Saraksts tāpat liecina, ka tiem, kuri piedzimuši “neīstajā laikā un vietā”, kuriem nav izglītības vajadzīgajā specialitātē, kuri šobrīd darbu nevar atrast, jo vairs nav fiziski ļoti smaga darba darītāji, izredžu nav. Lielākajā daļā minēto profesiju nepietiek tikai ar kursiem, pat ja pietiktu, uzņēmumi neņem apmācībā cilvēkus, kuriem ir jau ap piecdesmit, par gados vēl vecākiem nemaz nerunājot. Šiem cilvēkiem atliek vai nu fiziski ļoti smags un slikti atalgots darbs, vai jādodas uz ārzemēm, kur varbūt izdodas atrast fiziski vieglāku darbu un kur ar minimālo algu var vismaz izdzīvot. Ar vārdu sakot, Latvijā ir “lieko cilvēku” slānis, kuri, pat nebūdami sliņķi un dzērāji, darbu atrast nevar, vai arī ar viņu algu izdzīvot nav iespējams. Izskatās, ka par šiem cilvēkiem netiek domāts, aizbildinoties ar to, ka darbu pie mums nevar atrast tikai sliņķi un dzērāji. Neformālās sarunās reizēm dzirdētā attieksme –“lai viņi dodas prom, jo ir tikai lieka nasta valstij” – diez vai stiprina Latviju kā nacionālu ilgtermiņa valsti.
Komentāri