Gluži kā mīkla, kuru viegli atminēt. Nedēļas nogalē taču kārtējā pulksteņu pārgriešana. Par to divreiz gadā sabiedrībā raisās diskusija. Un tā jau gadiem. Viedokļi pretēji – vajag vai nevajag -, vienaldzīgo maz. Tā spriež ne tikai Latvijā, arī citās Eiropas Savienības valstīs, kur rīko aptaujas, raksta petīcijas.
Eiropas Parlaments (EP) arī saņēmis iedzīvotāju iniciatīvas, kas prasa izbeigt pulksteņa rādītāju griešanu divreiz gadā jeb pāreju uz vasaras laiku. EP deputāti pieņēma rezolūciju, kurā aicina rūpīgi izvērtēt ziemas un vasaras laika maiņas lietderību un, ja nepieciešams, pārskatīt attiecīgos noteikumus. Balsojums gan vēl nenozīmēs tūlītējas izmaiņas, jo vienotu pāreju uz ziemas un vasaras laiku regulē pirms 17 gadiem pieņemta direktīva. Bet arvien skaļākie dalībvalstu iedzīvotāju aicinājumi varētu likt Eiropas Komisijai (EK) rosināt izmaiņas.
EP deputāti, kuri atbalstīja pārejas uz vasaras laika atcelšanu, viedokli argumentēja ar pētījumiem par negatīvo ietekmi uz dzīvniekiem, maziem bērniem un veciem cilvēkiem, kā arī veselību un satiksmes drošību. Viņi norādīja, ka palielinās infarktu skaits, sirdsslimības, veidojas nogurums un depresija. Miega trūkums ir viens no iemesliem, kādēļ pēc pārejas uz un no vasaras laika pieaug arī uz autoceļiem bojāgājušo cilvēku skaits. Deputāti skaidroja, ka ir veikts pietiekami daudz pētījumu un laika maiņa mūsdienās kļuvusi par bezjēdzīgu un nav nepieciešama.
Eiropas Savienībā pāreja uz ziemas un vasaras laiku notiek vienoti jau kopš 2001.gada. Pamatojums – tas ļauj ietaupīt dienasgaismu, tērēt mazāk elektrības un kāpināt darba produktivitāti. Tomēr arvien biežāk ES valstīs dzirdamas balsis, kas aicina no pulksteņa rādītāju grozīšanas atteikties.
Somijā pērnvasar 70 tūkstoši iedzīvotāju parakstīja petīciju. Iniciatīvai pārtraukt pāreju uz vasaras laiku ir liels atbalsts arī Somijas parlamentā. Atteikšanos no pārejas uz vasaras laiku ES apņēmusies lobēt arī Somijas valdība. Somi pulksteņa grozīšanā nesaskata lielu labumu. Somija ir viena no valstīm, kas atrodas vistālāk uz ziemeļiem. Pašos valsts ziemeļos saule vasarā nenoriet 73 dienas pēc kārtas, bet ziemā Lapzemē saule neuzlec 51 dienu pēc kārtas.
Arī Lietuvas parlaments pērnā gada nogalē pilnvarojis valdību sākt sarunas ar EK par to, vai ziemas un vasaras laiku regulējošā direktīva joprojām ir vajadzīga. Sabiedriskās domas aptaujā pret “pulksteņa grozīšanu” iebilduši 79 procenti Lietuvas iedzīvotāju.
Parakstu vākšana par atteikšanos no pulksteņa rādītāju grozīšanas iesniegta arī Latvijas sabiedrisko iniciatīvu portālā “manabalss.lv”. Tās autori gan, pretēji Somijas iedzīvotājiem, rosina visu gadu saglabāt tieši vasaras jeb dienasgaismas taupīšanas laiku. No iesniegšanai Saeimā vajadzīgajiem 10 000 parakstiem vakar bija savākti 3828.
EK ik pa laikam aptaujā dalībvalstis par pāreju uz vasaras laiku. Pēdējā aptauja bija pirms trim gadiem. Toreiz Latvijas Ekonomikas ministrijas mājaslapā aptauju aizpildīja mazliet vairāk nekā seši tūkstoši respondentu, no kuriem trīs ceturtdaļas noraidīja laika maiņu. Balstoties uz šo sabiedrības viedokli, Ekonomikas ministrija EK sniedza viedokli, ka pie nosacījuma, ja ES šāds vienotais regulējums tiktu atcelts, tad Latvija varētu izvērtēt iespēju palikt vasaras laika joslā. Bet tur tomēr būtu jāveic plašāks izvērtējums, vai tas ir korekti vai nav, jo tā Latvija mākslīgi mainītu sava ģeogrāfiskā izvietojuma laika joslu.
Kā galvenos trūkumus ministrijas aptaujā iedzīvotāji min dabisko bioritmu traucējumus, kas ietekmē darba izpildes kvalitāti un efektivitāti, savukārt kā ieguvumus – garākus vakarus saules gaismā un elektroenerģijas ietaupījumu. Katrai nozarei ir savs viedoklis. Veselības nozares pārstāvji norādījuši, ka papildu gaisma pēcpusdienās veicina gan psiholoģisko veselību (depresijas u.c. profilakse), gan fizisko veselību – D vitamīna sintēze, kā arī garākas gaišās vakara stundas palielina iespēju iedzīvotājiem nodarboties ar dažādām fiziskajām aktivitātēm svaigā gaisā. Vienlaikus norādīts, ka atsevišķiem cilvēkiem laika maiņa rada disbalansu fizioloģiskajā diennakts ritmā un var izraisīt miega traucējumus, kam savukārt ir ietekme uz uzmanību un modrību, jūtīgāk laika maiņa ietekmē cilvēkus ar psihiskās veselības traucējumiem. Lauksaimnieki skaidrojuši, ka putnkopībā un piena lopkopībā laika pāreja nedaudz negatīvi ietekmē produktivitāti, jo laika nobīde, gadā periodiski pārejot uz atšķirīgiem laikiem, rada adaptācijas grūtības dzīvniekiem. Savukārt komersanti norādījuši, ka svarīgi ir nodrošināt vienotu laika maiņu pēc iespējas vairāk valstīs, jo pretējā gadījumā rodas sarežģījumi pārrobežu darījumos. ES pāreju uz vasaras laiku nosaka direktīva. Vasaras laika sākums un beigas ir vienoti visām ES dalībvalstīm. Arī atsakoties no tās, visā ES būtu saglabājams saskaņots laika režīms, teikts rezolūcijā.
Gadi iet, diskusijas, vērtējumi, spriešana turpinās. Visticamāk, rudenī atkal griezīsim pulksteņus, nu gan jau arī nākampavasar. Lai ko mainītu, birokrātijas ritenis griežas ļoti lēni.
Komentāri