Sestdiena, 27. aprīlis
Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Trauksmes signāli nav joks

Madara Ozoliņa
08:29
12.04.2018
6

Jautājumi par drošību sabiedriskajās ēkās aktuāli ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Traģēdiju iemesli ir dažādi. Kā zināms, 2016. gadā Būvniecības valsts kontroles birojs veica ekspluatācijas drošuma kontroles 891 sabiedriski nozīmīgā ēkā.

Kontrolēs tika atklāts, ka tikai 53% ēku, kas pārbaudītas, ir teicamā vai labā stāvoklī, 41% ēku drošība jāuzlabo, bet sešos pro­centos gadījumu ekspluatācija daļēji vai pilnībā aizliegta.

Kā par sabiedrisko ēku apmeklētāju drošību rūpējas mūspusē? SIA “Beātus” valdes priekšsēdē­tā­js, “Solo” veikalu īpašnieks Ul­­dis Kvants: “Mums ir darba drošības speciālists, kurš regulāri apmāca darbiniekus par darba drošības jautājumiem, tajā skaitā par to, kā rīkoties trauksmes gadījumos. Neilgu laiku pēc “Maxima” traģēdijas Zolitūdē tika izveidota speciāla komisija, kas apsekoja un pārbaudīja visas lielās, sabiedriski nozīmīgās ēkas. Arī mūsu ēkā tika veiktas pārbaudes. Pēdē­jo reizi signalizācija veikalā skanēja pirms aptuveni diviem gadiem, tas notika tādēļ, ka virtuvē piedega bulciņas. Taču, manuprāt, cilvēki uz trauksmes signāliem reaģē pasīvi. Mums nav liels veikals, iespējams, cilvēki jūtas mierīgi un droši, jo ar acīm redz izeju. Ārkārtas gadījumā, ja kaut kas notiek, var pagūt izskriet ārā. Citādi, protams, ir lielajos lielveikalos, kur cilvēki, izdzirdot signalizāciju, var apjukt un nesaprast, ko darīt. Katrā ziņā trauksmes signāli būtu jāuztver nopietnāk, nekā tas šo­brīd notiek.”

“MAXIMA Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate – Ugu­le: “Klientu un darbinieku dro­šība ir viena no uzņēmuma “Maxima Latvija” prioritātēm. Pie­saistot sertificētus un neatkarīgus ekspertus, uzņēmums ir veicis “Maxima Latvija” veikalu ēku konstrukciju ārpus kārtas pārbaudes atbilstoši noteiktam grafikam – šādas pārbaudes un apsekošanas ir veiktas visos veikalos, pašlaik ir saņemti sertificētu būvinženieru atzinumi, ka ēkas ir drošas eks­plu­a­tācijai – arī Cēsīs “Maxima X” Gaujas ielā 1/3 un “Maxima XX” veikals Valmieras ielā 17A. Ir izveidots arī diennakts tehniskais dispečerdienests, lai operatīvāk novērstu kādas tehniskas prob­lēmas, kas ikdienas darba gai­­tā veikalos var rasties. Tāpat tiek risināti dažādi tehniskie jautājumi, kas saistīti ar ēkas ek­splu­atāciju un apstākļu uzlabošanu. Ēku tehniskā stāvokļa apsekošanā un pilnveidē investēti aptuveni 1,7 miljoni eiro. Runājot par rīcības modeli, ja iedarbojas ugunsdrošības trauksme, ņemot vērā gan piesaistīto konsultantu, gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) rekomendācijas, noskanot ugunsdrošības trauksmei, nekavējoties tiek veikta cilvēku evakuācija un tikai pēc tam skaidroti trauksmes iedarbošanās iemesli. Katru gadu tiek organizētas ugunsdrošības praktiskās mācības visos “Maxima” veikalos – gan darbiniekiem, gan nom­­niekiem. Mācību mērķis ir atgādināt un iepazīstināt jaunos darbiniekus ar praktisko rīcību jautājumos, kas saistīti ar ugunsdrošību. Papildus likumā noteiktajām mācībām esam izstrādājuši arī atsevišķas video mācības darbiniekiem par rīcību trauksmes gadījumā.”

Cēsniece Ingrīda Rube­ne ikdienā iepērkas teju visos lielākajos pārtikas veikalos Cēsīs. “Ir atsevišķi produkti, ko pērku “Maxi­ma” un ko “Rimi”. Tāpat ir lietas, kuras iegādāties var tikai “Solo”. Gribot negribot nedēļas lai­kā sanāk pabūt teju visos šajos veikalos. Nevienā neesmu dzirdējusi trauksmes signālu, ja dzirdētu, noteikti atstātu iepirkumus un dotos ārā. Man pat būtu vien­alga, ja pārdevējas teiktu, ka virtuvē kas piededzis vai ka tā ir mācību trauksme. Varbūt pārāk bie­ži skatos ziņas, kas notiek pasaulē, bet par savu drošību uz­trau­cos. Un kurš gan cits to darīs, ja ne mēs paši, vai ne?

Students Jānis Balodis mācās Rīgā, bet brīvdienas pavada Cēsīs pie vecākiem. Viņš stāsta par situāciju, kad pirms pāris mēnešiem Rīgā, tirdzniecības cent­rā “Rīga Plaza”, sācis skanēt trauksmes signāls. “Bija daļa cilvēku, kuru sejās varēja redzēt apjukumu. Trauksme skanēja, bet skaļruņos nekas netika ziņots. Lielākā daļa cilvēku turpināja ierastās darbības, mazākā daļa devās ārā. Mēs ar draudzeni arī izgājām no veikala. Gadījumi, no kuriem mācīties, nav jāmeklē tālu, tāpēc lieka uzmanība par skādi nenāks. Tagad tik bieži tiek skandināts, ka, izdzirdot trauksmi, ir jādodas ārā no ēkas, informācijas par to, kā jārīkojas, ir tik daudz! Bet tik un tā nelaimes notiek. Un tas ir skumji. Manuprāt, daudz lielāka vērība jāpievērš darbinieku mācībām, kā rīkoties trauksmes gadījumos. Apsargiem un pārdevējiem jāspēj operatīvi sazināties, lai pēc iespējas ātrāk būtu skaidrs – tā ir vai nav viltus trauksme. Konkrēti mūsu gadījumā “Rīga Plaza” bija skaidri redzams, ka pašiem apsargiem nav ne jausmas, kas tajā brīdī notiek.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Notikumu vērtējums un propaganda

16:39
27.04.2024
6

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā unļaunā izpratnei. Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja […]

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
21

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
47

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
28

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
66

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
63

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
13
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
20
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
10
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi