Jau pagājušajā nedēļā sākās un šonedēļ turpināsies diskusiju cikls Cēsu skolās “Digitālās prasmes un izglītība – vai šodienas skolēns izdzīvos rītdienas darba tirgū?”. Sarunas par digitālo tehnoloģiju un prasmju nozīmi izglītībā rīko Cēsu novada pašvaldība, aicinot piedalīties tajās skolēnu vecākus un citus interesentus.
Novada pašvaldības projektu un attīstības speciāliste Evija Taurene stāsta, ka šīs diskusijas noslēgs divus gadus ilgušo starptautisko projektu “TechTown” jeb tehnoloģiju mazpilsētas. Šajā projektā kopumā iesaistīti 11 partneri, mazo un vidējo pilsētu pašvaldības, vairākās Eiropas valstīs. Projekta ietvaros pašvaldību pārstāvji mēģināja saprast, ko var darīt mazas pilsētas, lai veicinātu digitālo ekonomiku, kas kļūst arvien svarīgāka. Arī Cēsīs ir liels potenciāls tās attīstīšanai, jo te nav lielas ražošanas, bet ir laba vieta jaunuzņēmumu veidošanai, kas dotu jaunas darba vietas. Tā pilsēta piesaistītu cilvēkus, kuri strādā digitālajā nozarē.
E. Taurene norāda: “Gribam vai negribam, bet digitālā joma, modernās tehnoloģijas ieņem arvien lielāku nozīmi mūsu ikdienā, un zināms, ka nākotnē 90 procentos profesiju būs nepieciešamas digitālās prasmes. Tāpat bieži tiek runāts, ka Latvijā arvien vairāk trūkst IKT speciālistu, un šāda tendence vērojama visā pasaulē. Tas nozīmē, ka digitālās prasmes nākotnē palielinās iespējas pielāgoties strauji mainīgajam darba tirgum.
Mācoties no partneru pilsētām, apgūstot pieredzi, daudz diskutējot vietējā līmenī ar skolām, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Cēsu filiāli, uzņēmējiem un citiem ieinteresētajiem esam secinājuši, ka viss sākas ar izglītību, bet skola nav vienīgā, kas var ietekmēt jauniešu izglītību un izvēli. Mums no pašiem pamatiem jāveido izpratne, kāpēc bērnam sēdēt pie datora ir labi, jo tādējādi viņš mācās. Protams, ir jautājums, ko viņš dara pie datora, kas ir tas saturs, kuru viņš skatās, izmanto, un tieši tāpēc ir šis diskusiju cikls, kurā par šiem jautājumiem runājam ar vecākiem.
Mēs gribētu radīt vidi, kurā audzinām bērnus nevis par tehnoloģiju patērētājiem, bet par veidotājiem. Jo aiz visa, ko ikdienā lietojam no digitālajām tehnoloģijām, stāv cilvēku komandas, kas nākušas klajā ar ideju, apguvuši prasmes un savas ieceres realizējuši dzīvē. Gribam, lai jaunieši to apzinās, novērtē. Ar prieku secinām, ka bērnu, jauniešu vidū arvien populārāki kļūst robotikas pulciņi, uz tiem stāv rindās, viņi vēlas mācīties šo robotikas domāšanu, algoritmisko domāšanu, inženiertehnisko domāšanu. Tāpēc jāizglīto vecāki, lai viņi saprot, ka bērniem svarīgi apgūt digitālās prasmes, kas nākotnē būs arvien svarīgākas.
Sapratne rodas lēnām, jo pastāv bailes pret visu jauno. Bailes no tā, ka arvien vairāk iegrimstam tehnoloģijās. Katra paaudze aug ar kaut ko citu, tai ir pārliecība, ka pareizi ir tā, kā auga viņi, bet tagad notiek kaut kas nesaprotams. No tā neparastā, ko pilnībā neizprotam, ir nedaudz bail, tāpēc tas ir izaicinājums mainīt šo domāšanu. Interesantais, ka ikdienā šīs tehnoloģijas visi lietojam, patērējam, bet vajadzētu apzināties, ka varam tās arī radīt.”
Divu gadu laikā, viesojoties pie projekta partneriem, iepazīstot situāciju citās valstīs, cēsnieki secinājuši, ka uz pārējo projekta partneru fona izskatāmies gana labi. Domājam līdzīgi kā Dānijā, Ungārijā, Itālijā, varbūt tālāk tikusi Lielbritānija, kur jūtamas milzīgas valsts iniciatīvas, kā veicināt aktivitātes, kā mācīt bērnus, kā attīstīt digitālo ekonomiku.
Latvijā ierasts, ka lielākā ekonomika veidojas Rīgā, bet arī cēsnieki grib savu daļu. Viens no pozitīvajiem piemēriem ir “Draugiem Group” Cēsu birojs, kas parāda, ka mazpilsētās var strādāt attālināti, vajadzīgs tikai dators, internets un vieta, kur strādāt.
E. Taurene īpaši akcentē nepieciešamību cilvēkiem, kuri strādā IKT jomā, satikties: “Bijuši divi šīs nozares profesionāļu pasākumi, ko rīkoja “Skola6″ kopā ar RTU Cēsu filiāli. Cēsīs digitālie uzņēmēji ir, tikai trūkst iespēju tos satikt vienuviet. Tāpēc svarīgi veidot kopienu, lai viņi nāk ārā no mājām, dzīvokļiem, darbavietām un tiekas ar vienādi domājošajiem. Tas ir absolūts mīts, ka, strādājot ar datoru, ja esi programmētājs, jābūt noslēgtam vienpatim. Tas nestrādās, jo šajā nozarē tik daudz jādarbojas komandā, ka svarīgi apgūt arī šo prasmi. Tāpēc ir jāiegulda izglītībā, kopienas veidošanā un izpratnes veidošanā.”
Nenoliedzami, svarīga ir atbilstoša infrastruktūra, bet tās atjaunošana ieplānota, īstenojot skolu modernizācijas projektu. Tuvākajos divos gados paredzēts modernizēt piecas skolas – Cēsu Valsts ģimnāziju, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāziju, Cēsu Pilsētas vidusskolu, Līvu sākumskolu un Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskolu, kurās par ikdienu jākļūst jaunāko tehnoloģiju izmantošanai mācību procesā. Un šobrīd notiekošās diskusijas par digitālajām prasmēm un izglītību ir viens no soļiem, lai arī skolēnu vecākiem veidotu pilnīgāku priekšstatu par digitālo tehnoloģiju izmantošanas un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju prasmju apguves priekšrocībām skolās.
Komentāri