Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Darītāji uz Eiropu raugās pozitīvāk

Līga Salnite
11:27
11.05.2018
4

Laikā, kad kaimiņu lielvalsts gatavojas Uzvaras dienas svinībām, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs tiek atzīmēta diena, kad likts pamatakmens šīs savienības tapšanā.

Ik gadu 9.maijā arī Latvijā norit dažādi informatīvie pasākumi par un ap ES jautājumiem. Aug jau ES dzimusī paaudze, tomēr zemi apstrādā un saimnieko vēl viņu vecāki un vecvecāki, kuriem dalība ES ir nesusi kādas noteiktas pārmaiņas dzīvē. Vai pēdējos gados ir mainījusies lauku cilvēku attieksme pret ES, “Druva” vērtēja kopā ar sociologiem un lauksaimniekus pārstāvošo organizāciju vadītājiem.

Gan statistiski, gan noskaņojuma ziņā vērojamas divas galējības, secina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis. “Pēc iestāšanās ES lauksaimnieku vidū ir palielinājies pat miljonāru skaits, bet tajā pašā laikā kopš 2004.gada izzudis daudz mazo saimniecību, pat tūkstoši,” teic M.Cimer­manis. Tā nav tikai Eiropas politikas vaina, bet arī vietējo speciālistu nepietiekamā kapacitāte nodot un izskaidrot iespējas, kā arī lauksaimnieku piesardzība vai nespēja mācīties, investēt attīstībā, izmantot iespējas – reaģēt tā, lai ES piedāvāto izmantotu savā labā. “Varētu teikt, ka būtiskie rādītāji uzlabojas, jo īpaši ražošanā, bet sociālā nozīmē – kooperācijā, iesaistīšanās un iniciatīvu jomā – mēs, lauksaimnieki, kļūstam vājāki un esam kļuvuši pat par tādiem kā čīkstuļiem.”

Pēdējā laikā redzami kritusies lauksaimnieku interese par izglītojošiem pasākumiem. LLKC vadītājs neslēpj mulsumu: “Nevar saprast, vai tas ir tādēļ, ka viss ir pārāk labi, vai arī cilvēki ir atmetuši cerības saņemt palīdzību no Eiropas un paļaujas tikai uz saviem spēkiem.”

Arī Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmis­tre atzīmē, ka pozitīvāk uz Eiropas tēlu raugās tie, kuri ir aktīvāki un ātrāk spēj reaģēt uz pārmaiņām. Taču šajā ziņā viņa norāda tieši uz nacionāla līmeņa nekonsekvenci, ne lielo Eiropas politiku. “Eiropā patiesībā jebkādi grozījumi vai izmaiņas nenotiek tik bieži, tā ir mūsu pašu lieta – šeit gandrīz katru gadu kaut kas mainās,” komentē M.Dzelz­ka­lēja-Burmistre, norādot gan uz nepārtrauktiem mainīgajiem projektu atlases kritērijiem un pri­oritātēm, gan pieļaujamajiem minimālo vai maksimālo summu sliekšņiem. “Un tad jau arī rodas tā neapmierinātība, kad kāds nav paspējis atsaukties piedāvājumam,” secina organizācijas pārstāve, piebilstot, ka arī joprojām komplicētie birokrātiskie mehānismi ES struktūrās, tātad arī jebkurā lauksaimniekam nozīmīgā procesā, neuzlabo ES tēlu. “Bet nav jau viss slikti. Ir daudz kā laba, gan nauda, ko var saņemt projektu īstenošanai, gan atbalsta maksājumi. Lai nu kādi, bet tie ir!”

Līdzīgi arī sociologam Aiga­ram Freimanim šķiet, ka kopumā, kaut lēni, lauksaimnieku attieksme pret Eiropas vietu viņu dzīvē kļūst pozitīvāka. Specifiski pētījumi par noskaņojumu šajā sektorā gan nav bijuši, tomēr, vērojot notiekošo un izteikumus publiskajā telpā, attieksme kļūst labvēlīgāka, uzskata A.Freimanis. “Vismaz tiem, kas reāli strādā un zemi redz kā savas dzīves centru,” atzīst sociologs, piebilstot , ka nelielajam pozitīvisma vilnim gan ļoti palīdz sabiedrības tendence pievērsties bioloģiski radītiem produktiem un ekoloģisku principu ieviešanai dzīvesveidā. Tas sekmē bioloģisko saimniecību attīstību, ko tik labprāt atbalsta ES. Tāpat Eiropas klātbūtne, viņaprāt, līdzējusi izcelties tā sauktajiem nišas produktiem. Tomēr sociologs uzsver, ka pozitīvais apziņā dzīvo blakus ar neapmierinātību par citiem jautājumiem, galvenokārt nevienlīdzīgajiem platību maksājumiem. “Pateicī­bas sajūta par šādu maksājumu esamību, protams, ir. Tomēr pamatota ir arī netaisnības sajūta – nu nevar jau vienā līmenī nolikt klimatiskos apstākļus un lauksaimniecību Latvijā un, piemēram, Francijā.” Tāpat so­ciologs atzīst, ka interneta vietnēs bieži mana sašutuma pilnus komentārus par intensīvajiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem , kuri apgūst arvien lielākas platības un tās pretēji sabiedrībā pieaugošajai ekoloģiskajai domāšanai turpina miglot. “Šīs parādības, protams, nonāk pretrunā,” secina A.Freimanis.

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš “Druvai” atzina, ka specifisks apkopojums par lauku cilvēku attieksmi pret ES patlaban nav bijis, tomēr ir pārliecināts – vismaz drošības aspektu ziņā iedzīvotāji laukos Latvijas esamību ES vērtē nesalīdzināmi augstāk nekā iepriekš. “Pēc pieredzētās Krievijas agresijas pret Ukrainu ļoti būtiski pieauga pozitīvais novērtējums tam, ka Lat­vija ir dalībvalsts Eiropas Sa­vienībā,” stāsta sociologs, uzsverot, ka uzticības lēciens bijis ļoti ievērojams, tādēļ ir pārliecināts, ka šī attieksmes maiņa notikusi arī lauku iedzīvotāju vidū. “Ja līdz tam bijām teju eiroskeptiskākā valsts, pēc šiem notikumiem Latvijas iedzīvotāji vairāk sāka domāt par drošības jautājumiem un tas procents, kuri atbalsta dalību ES, sasniedza rekord­lielumu,” norāda A.Kaktiņš.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Karš un miers

07:08
24.07.2024
3

Šodien, 19.jūlijā, jau ir 877. pilna mēroga kara diena Ukrainā. Vakar, 18. jūlija rītā, Krievijas armija bija zaudējusi aptuveni 562 510 militārpersonu. Eiropas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju vai to stelītvalstīm, dažādi stiprina aizsardzību. Polija paziņojusi, ka 1. augustā uz Polijas-Baltkrievijas robežas sāksies speciāla operācija, kuras mērķis ir pastiprināt un nostiprināt robežu un jau izveidoto […]

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
13

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
20

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
18

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
47
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
47

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
21
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi