Maijs saistās ne tikai ar siltāku laiku un mācību gada noslēgumu, bet arī ar Mātes dienu, kas, kā ierasts, tiek svinēta mēneša otrajā svētdienā. Savukārt Ģimenes diena Latvijā tiek atzīmēta samērā nesen – kopš 2008. gada, un šie svētki tiek svinēti 15. maijā. Vai svētki, kas tiek svinēti ar tik nelielu laika atstatumu un kuru vēstījumā ir daudz līdzīga, viens otru neaizēno?
Ģimenes psihoterapeite, divu bērnu māmiņa un pasākumu organizētāja Dace Loča: “Maijs ir saspringts visiem – gan mazajiem, gan lielajiem. Bet nedomāju, ka ir slikti, ja Mātes diena un Ģimenes diena ir tuvu viena otrai. No svētku rīkošanas skatupunkta tas nedaudz sarežģī visu, bet kā mammai man nav iebildumu. Vienmēr esmu uzskatījusi, ja labi grib un laikus sāk plānot – tad viss ir paspējams un izdarāms. Galu galā problēmas meklējam mēs, pieaugušie. Bērni grib svētkus, un nevis to tradicionālā izpratnē kā lielus un grandiozus pasākumus, bet kā iespēju būt kopā ar mammu un tēti. Ģimenes pašas var izvēlēties, ko svinēt, bet gan Mātes diena, gan Ģimenes diena ik gadu dod iespēju mazliet apstāties un padomāt par vērtībām. Un, ja skatāmies no šāda viedokļa, tad nav būtiski, vai kalendārā svētku dienu nosaukumi ierakstīti viens aiz otra, vai ar pusgada starpību. Galvenais – izprast svētku nozīmi, būt kopā ar mīļajiem, runāt ar bērniem par vecāku lomu, ģimenes vērtībām un, iespējams, veidot savas ģimenes tradīcijas, kas gaidītas un aktuālas būtu ik gadu.”
Četru bērnu mamma Iveta Segliņa: “Mātes diena man vienmēr bijusi īpaša. Kopš sevi atceros, šajā dienā ik gadu esmu devusies apsveikt mammu. Nevis tāpēc, ka tā vajadzētu, bet tāpēc, ka ir par ko! Protams, mums par savām mammām jādomā arī ikdienā, bet labi, kad ir šādi svētki, kas tomēr liek padomāt, ko mammas mūsu dēļ darījušas, un pateikt par to paldies. Mātes diena ir tāda mierīga, sirsnīga un jauka diena, kuru es baudu. Ar prieku dodos arī uz skolas un bērnudārzu pasākumiem, kas veltīti Mātes dienai. Turpretim Ģimenes svētki ir nedaudz atšķirīgi – pilsētās tiek rīkoti interesanti pasākumi, kuros akcents tiek likts uz kopā būšanu. Tā ir vēl viena iespēja ģimenei pavadīt laiku kopā, gūt jaukas emocijas un skaistas atmiņas. Ikdiena ar četriem bērniem mēdz būt raiba, ne katru nedēļu izdodas izrauties no ikdienas, lai visi kopā varētu apmeklēt kādu pasākumu. Ja laikus izlasu informāciju, ka pilsētā būs kādi pasākumi, spēju visu saplānot tā, lai ar ģimeni tos apmeklētu. Manuprāt, svētku nevar būt par daudz.”
Trīs bērnu tētis Aivars Žagars: “Mātes diena vienmēr svinēta maija mēneša otrajā svētdienā, arī Ģimenes dienas atzīmēšanas datums ir nemainīgs. Tas, cik tuvu katru gadu šīs svinamās dienas atrodas, ik gadu nedaudz mainās. Piekrītu, ka tās ir pārāk tuvu viena otrai, bet mainīt to nevar. Jāpiemin, ka šajā laikā ik gadu svētkus Maija parkā rīko arī Cēsu kristiešu draudze “Prieka vēsts” un pēc dažām nedēļām tiek svinēta Bērnu aizsardzības diena. Visi svētki viens pēc otra. Bet būtu arī neloģiski Ģimenes dienu, kurai jau ir nolikts datums, svinēt, piemēram, augustā. Es negribētu teikt, ka svētki cits citus aizēnotu. Drīzāk no to daudzuma cilvēki gluži dabiski nogurst – ne tikai pieaugušie, bet arī paši bērni. Maijs pats par sevi ir saspringts – izlaidums bērnudārzā, eksāmeni skolās, pieteikšanās vasaras darbiem, arī katrā ārpusskolas pulciņā tiek rīkoti mācību gada noslēguma pasākumi, kuri jāapmeklē. Uz visiem tikt ir sarežģīti, tādēļ ģimenēm pašām jāapdomā, kurp doties, kur ne. Svētki, kas dod iespēju ģimenei būt kopā, jāatzīmē, bet būtiski atcerēties – ne Mātes diena, ne Ģimenes diena nav ārišķīgi svētki, kuru laikā katrs solis jāpublicē sociālajos tīklos. Nav jācenšas apmeklēt visus iespējamos pasākumus tikai tādēļ, lai būtu, ar ko padižoties internetā. Tie ir svētki, kas mūsu steidzīgajā ikdienā atgādina, ko katram nozīmē ģimene, kādas ir mūsu ģimenes vērtības un kā protam novērtēt to, ka mums blakus ir mamma un tētis, bet vecākiem līdzās ir bērni.”
Komentāri