Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Jāgrib, jāuzdrošinās, jāsaprot un jāriskē

Sarmīte Feldmane
08:32
08.06.2018
21

Lai arī nemitīgi tiek runāts, ka Latvijā uzņēmējdarbība neattīstās, ka trūkst gan uzņēmīgu cilvēku, gan ideju,tik traki tomēr nav. Ir gan idejas, gan uzņēmēji, kuri gatavi riskēt. Atklājot zivju audzētavu Inešos, arī tika runāts par uzņēmēju neatlaidību, drosmi īstenot idejas.

“Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš uzsver, ka cilvēkam vispirms jau jādara tas, kas patīk, ko viņš saprot, jo ir vai nu pieredze, vai attiecīga izglītība. “Tie projekti, kas izdodas, ir tie, kuru īstenotāji saprot, kā veidot biznesu, ka ieguldījumam jābūt ilgtspējīgam un tam, ko dari, jābūt sirdslietai. Īpaši sākumā jārēķinās, ka būs daudz pārsteigumu. Diem­žēl ne visi izprot šīs patiesības. Bieži cilvēkam, kurš vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību, nākas atgādināt, ka ar vēlmi vien nepietiek un finanses ir jārēķina. Naudu tāpat vien nedod. Jau izsniedzot kredītu, ir jāredz, kad ieguldītais atmaksāsies. Ja tā nav, vai vērts sākt un aizņemties naudu,” pārdomās dalās Reinis Bērziņš.

Lai noskaidrotu Latvijas uzņēmumu pieredzi, vajadzības un šķēršļus ārējā finansējuma iegūšanā, “Altum” janvārī veica līdz šim apjomīgāko pētījumu, aptaujājot 2255 Latvijas uzņēmumus. Pētījums liecina, ka uzņēmumiem trūkst naudas attīstībai, taču tie nesteidzas ņemt aizdevumus kredītiestādēs, mēģinot ieguldīt attīstībā īpašnieku aizdoto naudu vai kompāniju nesadalīto peļņu, taču ar šiem līdzekļiem nepietiek. Dažādu nozaru uzņēmumiem ir atšķirīgi arī aizņemšanās mērķi. Pakalpojumu uzņēmumiem finansējumu visbiežāk vajag jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai (55%), ražošanas nozari pārstāvošajiem uzņēmumiem – pamatlīdzekļiem (77%), būvniekiem – apgrozāmajiem līdzekļiem (58%). Savukārt aizdevuma ņemšana eksporta veicināšanai ražošanas nozari pārstāvošajiem uzņēmumiem ir aktuālāka nekā citiem. Uzņēmēji atzinuši, ka pēdējo trīs gadu laikā ārējais finansējums bijis nepieciešams katram otrajam jeb 50% uzņēmēju, savukārt to saņēmuši ir 33% jeb katrs trešais uzņēmums. Par 150 tūkstošiem lielāks finansējums nepieciešams 23% uzņēmumu, no kuriem tikai 3% uzņēmēju norāda, ka vajag finansējumu virs miljons eiro. Liela apjoma finansējums visbiežāk nepieciešams ražojošiem uzņēmumiem.

Attīstības finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētājs Rei­nis Bērziņš uzsver, ka “Al­tum” pētījumā secināts, ka Lat­vi­jas uzņēmējiem tuvāko trīs gadu laikā būs nepieciešams finansējums septiņu miljardu eiro apmērā.
“Ar idejām grūti pārsteigt, bet nevaram iedomāties, cik dažādi var būt risinājumi, produkti. Jauno uzņēmēju forumā redzējām, kā jauni puiši izveidojuši uzņēmumu, kur ar 3D printeriem printē protēzes un detaļas aviokompānijām. Tādu piemēru ir daudz,” stāsta Reinis Bērziņš.

“Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” valdes loceklis Alek­sandrs Bimbirulis atzīst, ka, protams, Rīgā aktivitāte ir lielāka, jo tur vienkārši ir vairāk cilvēku. “Taču arī reģionos ļoti daudz kas notiek. Ideju ir daudz, bet pietrūkst prasmju. Zivju audzētavas īpašniekiem ir pieredze uzņēmējdarbībā. Viņi strādāja, gan pārliecinot partnerus, gan “Altum”, gan uzreiz mek­­lējot noieta tirgu. Lai uzceltu rūpnīcu, protams, vajadzīgas pras­mes un ieguldījums, bet būtiskākais atrast tirgu, realizēt produkciju. Jābūt drosmīgākiem, jāuz­drošinās idejas īstenot un arī jāprot uzklausīt padomu,” viedokli pauž Alek­sandrs Bim­bi­rulis.

Valdemārs Dambekalns ir uzņēmējs Dzērbenes pagastā. “Uzdro­ši­nāšanās rodas, ja cilvēks grib. Arī mērķis ir tad, ja ir vēlēšanās darīt. Nesen dzirdēju interviju ar kori “Kamēr”, dziedātājiem teica – visi kori dzied, bet šis ir pasaulē labākais. Atbilde bija vienkārša – šajā korī iemāca gribēt. Ja negribi gribēt, piespiež, bet, ja nevar piespiest, jāiet prom. Viss atkarīgs no gribēšanas.

Nav atšķirības starp laukiem un pilsētu. Laukos jebkur ārpus Rī­gas, ar to domājot Valmieru un Cē­sis, arī Vecpiebalgu, ir daudz mīnusu – maz cilvēku, tālu jā­brauc uz darbu. Normāli būtu, ja laukos nodarbotos ar lauksaimniecību un mežsaimniecību, rūpnīcas ir izņēmumi, ne likumsakarība. Laukos nav jābūt daudz cilvēku. Attīstība taču notiek skudru pūznī. Jo tas lielāks, jo lielāka attīstība. Rīga pēdējos gados kļuvusi par mazu pilsētu salīdzinājumā ar laiku, kad tā bija lielākā Baltijas jūras krastā un Helsinki bija tikai ciems. Ja nenodrošināsim, ka Rīga ir skudru pūznis, tad Latvija nevar pastāvēt kā attīstīta valsts.

Šodien būtisks jautājums, vai skudru pūznis pietiekami liels, lai attīstītos. Cēsīs būtu jābūvē īres mājas, kur pārcelties lauciniekiem, lai viņi nepārceļas uz Īriju, braucot garām Cēsīm un Rīgai. Ja Cēsīs būs, kur dzīvot, un darbs, tā aizturēsim cilvēkus laukos. Uz­skatu, ka tik liela zivju audzētava arī būtu jābūvē tuvāk pilsētai. Cerot, ka laukos būs darbs, mēs tikai veicinām aizplūšanu uz Īriju,” saka Valdemārs Dam­be­kalns.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
20
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
26

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
34

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
36

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
29

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
42

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
37
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi