Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Migrācija, Latvija, piederība

Jānis Buholcs
05:59
15.06.2018
16

Emigrācija publiskajā telpā nereti tiek saistīta ar vienu no Latvijas ilgtermiņa problēmām – iedzīvotāju skaita samazināšanos. Emigrācija šādā izpratnē nozīmē zaudējumu. Taču migrācija mūsdienās ir kas daudz vairāk, un tā mūs var padarīt arī bagātākus.

Latvijas teritorijā pēdējos gadsimtos ir bijuši vairāki lieli migrācijas viļņi. Kari, politiskās represijas, ekonomiskas grūtības vai labākas dzīves meklējumi ir likuši daudziem cilvēkiem doties uz citām valstīm. Latviešu kopienas ir atrodamas Krievijā, ASV, Austrālijā, Brazīlijā, daudzās Eiropas un citās valstīs.

Dažādos laikos no Latvijas aizbraukusi ievērojama daļa iedzīvotāju. Tomēr procesi, kuru dēļ tas notiek, pie mums nav unikāli. Piemēram, pēc tam, kad vecās Eiropas Savienības dalībvalstis atvēra savu darba tirgu, uz turieni masveidā devās Centrālās un Austrumeiropas valstu iedzīvotāji. Lai kādas arī kļūdas nebūtu pieļautas Latvijas atjaunotās neatkarības laikā, migrāciju nevar skatīt tikai kā valstisku neveiksmi. Nevar prasīt, lai mēs pāris desmitu gadu laikā atgūtu to, kas attīstībā aizkavēts okupācijas un citu nelabvēlīgo procesu dēļ. Un, ja vien cilvēkiem ir iespējams doties uz attīstītākām valstīm, daļa to darīs. Turklāt aizbraucēji uz Latviju palicējiem sūta ievērojamu daudzumu naudas, kas palīdz vietējai ekonomikai – un vienlaikus gluži praktiski atgādina arī par saitēm, kādas viņiem ar Latviju saglabājas.

Migrāciju veicina arī tas, ka mūsdienās doties uz citurieni dzīvot un strādāt gluži vienkārši ir kļuvis vieglāk. Lidmašīnu biļetes ir samērā lētas. Ir vieglāk pieejama informācija par iespējām citviet, un, jo vairāk ir aizbraukušo, jo vairāk ir arī tādu, kuriem draugs, rads vai paziņa var nepa­starpināti pastāstīt par dzīvi ārvalstīs. Turklāt, pateicoties saziņas iespējām, saikni ar cilvēkiem dažādās valstīs uzturēt ir vieglāk nekā jebkad iepriekš. Cilvēks var dzīvot ārvalstīs, taču vienlaikus uzturēt ciešus kontaktus ar mājiniekiem Latvijā un vismaz daļēji arī uzturēties šejienes informācijas telpā.

Arī pati migrācija nav nekas fiksēts un galīgs. Tas, kā daudzi cilvēki pārvietojas no vienas valsts uz citu, liek domāt, ka emigrācijas statistika neparāda ainu tās sarežģītībā. Ir cilvēki, kas kādu laiku padzīvo citā valstī, pastrādā un pēc tam kādu laiku atkal dzīvo šeit. Ir cilvēki, kas aizceļo uz vienu valsti, bet pēc tam dodas tālāk vēl uz citām. Mobilitātes spēja ir viena no mūsdienu cilvēkiem noderīgiem resursiem, bet aizbraukšana bieži vien nenozīmē vienu reizi pieņemtu un galīgu lēmumu. Arī fiziska atrašanās kādā vietā vēl nenozīmē piesaisti uz visiem laikiem.

Līdztekus tam ārzemēs latvieši veido dažādas iniciatīvas un organizācijas, kas palīdz uzturēt saikni ar dzimteni. Darbojas latviešu skolas, kultūras un cita veida organizācijas. Tās pulcē tos, kuriem ir vēlēšanās šīs saiknes saglabāt pašiem un nodot tās saviem bērniem. Taču līdztekus notiek arī asimilācija – taču jāuzver, ka tas nav vienīgais iespējamais scenārijs. Cilvēka piederības sajūta ir daudzšķautņaina, viņš var vienlaikus justies gan iederīgs mītnes valstī, gan arī saglabāt iezīmes, uzskatus, paražas, kas apgūtas Latvijas kultūras vidē.

1968. gadā ASV tika izveidota Baltijas studiju veicināšanas asociācija. Tās sākotnējais mērķis bija rietumos stiprināt Baltijas valstu vēstures un kultūras pētniecību, un pašlaik asociācijas rīkotās konferences pulcē Baltijas valstu tēmās ieinteresētos no visas pasaules. Šogad konference notika Stenforda universitātē ASV, un tur it labi varēja redzēt, ka Latvija un pārējās Baltijas valstis nav tikai punkts kartē, kas svarīgs vien pašiem to iedzīvotājiem. Šādos pasākumos var sastapt ne tikai pētniekus, kas paši ieradušies no šī reģiona, bet arī daudz citu. Piemēram, kādu, kas dzimis Latvijā, bet agrā bērnībā kopā ar vecākiem pārcēlies uz citām valstīm un latviski nerunā, tomēr uzskata sevi par latvieti. Kādu, kam no šejienes cēlušies ir vecvecāki, un caur reģiona kultūras pētniecību viņš apzina arī pats savas sak­nes. Kādu, kas ir dzimis ASV, zina latviešu valodu, lielākoties dzīvo ārzemēs un ir ieņēmis dažādus augstus amatus starptautiskās organizācijās. Kādu, kam senčos nekādu baltiešu nav un kas pats dzimis tālu no šī reģiona – taču kuram šejienes kultūras ir tik ļoti iepatikušās, ka regulāri te ciemojas un apgūst valodu.

Šīs daudzveidīgās saiknes un piederības izpausmes atgādina – aizbraukšana nenozīmē latvietības beigas. Mums nevajadzētu par Latviju domāt tikai kā par ģeogrāfisku teritoriju, un mums nevajadzētu domāt, ka “īsti” latvieši ir tikai tie, kas šajā teritorijā dzīvo. Latvieši mīt visā pasaulē, un tā, citstarp, ir arī mūsu bagātība. Mēs varam būt arī tādi – starptautiski, pat globāli, ar atšķirīgām pieredzēm, starp daudzveidīgām kultūrām un vienlaikus ar savu saikņu apzināšanos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
16

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
34
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
37

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
30

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi