Svētdiena, 5. maijs
Vārda dienas: Ģirts, Ģederts

Viegli būt laimīgam

Sarmīte Feldmane
07:20
29.03.2018
10

Prieks, kur rodies, laime, kur kavējies? Nekā skaista apkārt, ja nu vienīgi dubļi un sāls uz ceļiem. Vien nīgrums, neapmierinātība cilvēku sejās un brīžam līdzīgi smaidam savilktas lūpas: “Lai jums jauka diena!” Beigu beigās, vai tad ir slikti? Citiem klājas vēl sliktāk. Bet patiesībā, kāda man daļa par citiem, dzīvoju šodien un te.

Un tāds krēslains noskaņojums neliek mieru. Vajag tikai pamurmināt, cik slikta dzīve, bet skaidrs – labāka un gaišāka tā nekļūs. Tomēr kopumā vidējam latvietim tā vis nav. Šogad Latvija Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) veidotajā pasaules laimes indeksā ieņem 53.vietu no 156 vērtētajām valstīm. Pērn bijām 54., vēl pirms gada 68.vietā. Vai tas slikts rādītājs, zinot, ka ar prieku neplātāmies, par laimi skaļi nerunājam? Vai jau teikt, ka eksperti, kuri izdarīja šādus secinājumus, man personīgi nepajautāja, bet tas taču situāciju nemaina. Mērot cilvēku personīgo apmierinātību, dzīvi valstī, veselības datus, iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju, paredzamo veselīgas dzīves ilgumu, pastāvošo sociālā atbalsta sistēmu, korupcijas līmeņa uztveri un vēl daudz ko citu, esam ierindoti ne jau saraksta lejasgalā. Un mums blakus ir Japāna.

Noteikti ne vienam vien ir pārsteigums, ka Igaunija pasaules laimes indeksa rindā ir 63.vietā. Jocīgi, jo kaimiņos taču viss ir labāk, sakārtotāk, ja nu vienīgi alkohols dārgāks. Lietuvieši iemanījušies būt 50.vietā. Tas gan turpat vien ir, taču skaidrs, ka viņi kaut ko māk labāk un dzīvo laimīgāk.
Cik nav dzirdēts, ka Latvijā dzīve depresīva, jo trūkst saules, laiks gada lielāko daļu pelēks. Cik gan laimīgs var būt cilvēks, ja citur pasaulē silts un saulains, bet pie mums drēgns un slapjš? Taču gluži pretējās domās ir somi un pārējo Ziemeļvalstu iedzīvotāji. Laimes indeksā pirmajā vietā ir Somija, tai seko kaimiņvalstis. Pērn pirmajā vietā bija Norvēģija.Vai nav jauki – mums kaimiņos, tepat aiz jūras, dzīvo laimīgākie cilvēki. Somi augstu novērtējuši labu piekļuvi dabai, izglītības sistēmu un drošību. Somijai laimes ziņā pa pēdām seko Norvēģija, Dānija, Islande un Šveice. Laimīgāko valstu desmitniekā iekļuvusi arī Nīderlande, Kanāda, Jaunzēlande, Zviedrija un Austrālija. Dānija, Norvēģija un Zviedrija regulāri nokļūst pētnieku uzmanības lokā – izrādās, vairākos pētījumos šīs zemes tiek uzskatītas par pašām laimīgākajām. Kas tad šo valstu iedzīvotājus dara tik laimīgus? Pētnieki atzinuši, ka tas ir ne tikai augstais dzīves līmenis, bet arī noteikti principi, kuri ļauj priecāties par dzīvi.

Lai gan finansiālajai stabilitātei ir liela nozīme pasaules iedzīvotāju laimes izjūtā, pētījuma autori norāda, ka laimes sajūtas galvenais faktors nav valsts un viņu personīgā finansiālā situācija, jo, piemēram, ASV ienākumi pakāpeniski pieaug, bet cilvēku laimes izjūta sarūk.
Tāda nu ir tā laime. Ne to izmērīt naudā, ne saules gaišumā pie debesīm. Vienīgi attieksmē. Pret visu, kas apkārt. Un sevi!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
13

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
14

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
12

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
10

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
12

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
35

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
8
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
12
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
12
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi