Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Vispirms sabiedrība jāmāca domāt un vērtēt

Sarmīte Feldmane
06:20
20.06.2018
10

Pagājuši vairāk nekā desmit gadi, kad sāka runāt, ka arī Latvijā jābūt iespējai rīkot pašvaldību referendumus. Pie likumprojekta politiķi ik pa laikam atgriezās, bet tā arī neizdevās vienoties.

Galvenokārt jau par to – ko tad referendumos apspriest. Tagad var teikt, ka Saeimā jautājums, lai gan lēnām, tomēr iegūst noteiktas aprises. Kad likums par referendumiem varētu stāties spēkā, gan nav skaidrs.

Arī portālā “Mana balss” tiek vāktas balsis, lai rosinātu Saeimu pieņemt likumu par pašvaldību referendumiem. No vajadzīgajām desmit tūkstoš balsīm diezgan ilgā laikā savāktas tikai nedaudz vairāk par pusotru tūkstoti.

“LR Satversmes 101. pantā ir noteikts, ka ikviens Latvijas pilsonis likumā paredzētajā veidā var piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību referendums veicinātu šī Satversmes panta iedzīvināšanu praksē, jo pašlaik iedzīvotāji paš­valdības darbu var ietekmēt, tikai piedaloties pašvaldību vēlēšanās. Ar šo iniciatīvu es vēlos uzlabot iedzīvotāju lielāku iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos,” uzsvēruši iniciatīvas ierosinātāji, atgādinot arī, ka “ caur pašvaldību referendumu varētu risināt jebkādus jautājumus, kas skar pašvaldību, rosināt domes atsaukšanu. Lai rosinātu pašvaldību referendumu, būtu nepieciešams savākt desmit procentus no iepriekšējo pašvaldību vēlēšanās nobalsojušo vēlētāju skaita attiecīgajā pašvaldībā”. Vēl arī piebilsts, ka pašvaldību referendumi veicinātu lielāku iedzīvotāju iesaistīšanos pašvaldības politikas veidošanā, pārvaldes struktūra kļūtu demokrātiskāka.

Par referendumiem skeptiski ir pašvaldību vadītāji. Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ai­nārs Šteins: “Referendumā dome var noskaidrot sabiedrības viedokli. Un tas ir labi. Taču tautas balss arī var apstādināt attīstības projektus. Sabiedrisko telpu viegli var ietekmēt daži cilvēki. Var iznākt, ka kādu jautājumu ir izvērtējuši zinātnieki, profesionāļi un risinājums tiek virzīts, lai to īstenotu, bet daži domas līderi, kuriem, ļoti iespējams, personīgu apsvērumu dēļ tas nepatīk, uzjundī citus. Vai tie, kuri iebilst, ir iedziļinājušies jautājuma būtībā?

Gudrā sabiedrībā viedokļu dažādībā tiek atrasts labākais risinājums. Vai tādi esam? Vai mākam paspert soli pretī citam viedoklim, nolikt malā ambīcijas un intereses?

Spilgts piemērs ir māju siltināšana. Ir jāgūst 51 procenta mājas iedzīvotāju piekrišana, lai to darītu. Cik daudzās mājās atrodas kāds populists, kurš prot pārliecināt citus, cik būs slikti, ja to darīs! Pārliecināt par pretējo ir ļoti sarežģīti, jo argumenti un fakti šos cilvēkus neinteresē.

Ar katru gadu aizvien vairāk jūtams, kā cilvēki atsvešinās no vietas, kur dzīvo, no sava pagasta, novada, pilsētas. Cilvēki nejūtas piederīgi kopienai, aizvien biežāk svarīgākais ir tikai viens – lai man būtu labi, ērti, izdevīgi. Dziedot korī, taču ieklausāmies blakus dziedātāja balsī, jo tikai kopā dziesma skanēs. Jābūt kopības sajūtai, tad arī uz problēmām paskatīsimies citādi. Latvijā nopietni jādomā, kā saliedēt sabiedrību. Ar svētkiem vien ir par maz.

Mazos novados jau dome labi zina gan iedzīvotāju vēlmes, gan to, kas daudziem nebūtu pieņemams. Par to, ko pašvaldība dara, vietējie tiek informēti. Tiek rīkotas publiskās apspriešanas, un ir prieks, kad izskan kāds ierosinājums, viedoklis. Sabiedrība ir neaktīva. Bieži vien atmostas, kad lēmums jau pieņemts, lai gan pirms tam par to daudz runāts.
Būtiski – kādus jautājumus lemt referendumā. Ja domes darbs neapmierina, reizi četros gados katram iespēja kaut ko mainīt.”

Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs: “Vispirms jau tie nedrīkst būt vis­atļautības referendumi. Ja nebūs skaidri pateikts, par kādiem jautājumiem drīkst lemt referendumā, var gadīties, ka tiek nobalsots par loģikai pretējiem risinājumiem. Pašvaldība regulāri aicina iedzīvotājus iesaistīties, paust viedokli par dažādiem novada attīstībai svarīgiem jautājumiem. Interese? Diemžēl… Kad lēmums pieņemts, gadās, ka kādam ir iebildumi, jo tas skar viņu personīgi. Kaut vai, piemēram, iela izbūvēta pārāk tuvu viņa mājas žogam. Tas nekas, ka tā tur bijusi vienmēr.

Bieži aizmirstam, ka, lai kaut izdarītu, nepietiek tikai ar mērķi un vēlēšanos. Ir jābūt zināšanām un arī naudai. Bet, kad sāk runāt par naudu, tad viedokļu netrūkst un tas deķītis vienkārši izšķīst. Arī referendumi taču nemaz nebūs tik lēti. Vienmēr būs jautājumi, kurus vietējā vara līdz niansēm apspriedīs ar iedzīvotājiem, bet, domājot par vairākuma interesēm, vienmēr kāds paliks neapmierināts.”

Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents: “Arī tagad iedzīvotājiem ir iespēja paust savu viedokli. Likums par pašvaldību referendumiem tikai sagrozīs galvas. Lielās pilsētās cilvēki ir aktīvāki, nelielas grupas uzņemas paust daudzu viedokli, parasti kaut ko aizstāvot vai esot pret kaut ko. Bet bieži vien tas tiek pārspīlēts, pārprasts, ne īsti objektīvi iztulkots. Daudzas labas ieceres diemžēl ir sadragātas pret kādu zemūdens akmeni, par kuru pat neviens nav iedomājies. Sā­kotnēja doma bijusi pavisam cita, bet publiskajā telpā izskan kas pilnīgi cits. Kāpēc cilvēki aktīvi iebilst pret kādu domes ieceri? Diem­žēl nereti savu ambīciju un interešu vadīti, nevar noliegt, ka varbūt ir arī kāds pasūtījums.
Ir sabiedrībā cilvēki, kuri aktīvi, kuriem ir pareizs viedoklis visos jautājumos. Galvenais, lai ir tēma un varētu būt pret. Protams, prieks, ka ir aktīvi cilvēki, kuri argumentēti aizstāv savu viedokli, piedāvā risinājumus, bet viņus diezin vai referendumā sadzirdēs. Vai jāizdomā kas jauns, ja nemākam izmantot to, ko jau likumi paredz?”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Karš un miers

07:08
24.07.2024
3

Šodien, 19.jūlijā, jau ir 877. pilna mēroga kara diena Ukrainā. Vakar, 18. jūlija rītā, Krievijas armija bija zaudējusi aptuveni 562 510 militārpersonu. Eiropas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju vai to stelītvalstīm, dažādi stiprina aizsardzību. Polija paziņojusi, ka 1. augustā uz Polijas-Baltkrievijas robežas sāksies speciāla operācija, kuras mērķis ir pastiprināt un nostiprināt robežu un jau izveidoto […]

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
13

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
20

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
18

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
47
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
47

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
21
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi