Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Gaidis, Didzis

Kas vēl jāpagūst

Madara Ozoliņa
06:51
13.07.2018
4

Lai arī trīs siltie mēneši šķiet gana ilgs laiks, lai pagūtu gan izbaudīt vasaras priekus, gan pastrādāt – ne vienmēr viss rit pēc plāna. Nemanāmi atnācis jau jūlija vidus. Ko vēl šovasar gribētu paveikt vai izbaudīt, “Druva” jautāja vairākiem mūspuses iedzīvotājiem.

Cēsniece Linda Zari­ņa septembrī uzsāks mācības 12. klasē. Šo vasaru viņa velta atpūtai un izklaidēm: “Vienmēr esmu bijusi prātīga un apdomīga – ikkatru brīvlaiku strādāju, daudz mācos. Zinu, ka nākamajā vasarā būs jāiestājas augstskolā, būs jauni pienākumi, ikdiena mainīsies. Tādēļ esmu izlēmusi, ka šovasar atpūtīšos tā kārtīgi, no sirds. Ar draudzenēm nupat bijām Tallinā, esmu izstaigājusi vairākas baskāju takas visā Latvijā, vēl plānoju apmeklēt dažus mūzikas festivālus, tādos iepriekš nav sanācis būt. Gribētu padzīvot dažas dienas pie jūras – nakšņot teltī.
Es skatos uz vecākajām māsām, kuras nupat absolvējušas augstskolu, un man ir sajūta, ka līdz ar mācībām Rīgā beidzas sava veida brīvība. Es mācīšos pilna laika studijās, līdztekus strādāšu, pēc studijām meklēšu darbu un ceru veidot ģimeni. Zinu, ka tāda vasara, kā šī, vairs nebūs nekad. Tādēļ izbaudu šodienu no visas sirds.”

Turpretim darba pilnas rokas ir priekulietei Zanei Vana­dziņai: “Man galvā ir darāmo darbu saraksts. Šī vasara skrien uz priekšu vēja ātrumā! Mēs pavasarī iegādājāmies māju tepat pie Priekuļiem. Tā nebija māja, kurā uzreiz var dzīvot. Sākām remontdarbus, nu tie ir ievilkušies. Mainām jumtu, liekam jaunu sētu, iekopjam pagalmu. Darāmā ir ļoti daudz, jo gribam līdz apkures sezonas sākumam uzsākt dzīvi jaunajā mājā.

Turklāt ar vīru strādājam katrs savā darbavietā, uz maiņām arī pieskatām bērnus. Lai arī katrs vakars un brīvā diena tiek pavadīta mājas iekārtošanai, esam bērniem apsolījuši, ka augustā dosimies uz atrakciju parku “Lotes zeme”. Lai arī esam runājuši, ka šovasar izklaides iespēju būs mazāk, viņi ir pelnījuši kādu vasaras piedzīvojumu. Tās būs mūsu ģimenes brīvdienas, kurās beidzot vairāk uzmanības veltīsim viens otram un par darbiem nerunāsim.”

Cēsnieks Kārlis Briedis kopā ar savu tēti jau vairākus gadus nodarbojas ar dažādu koka priekšmetu izgatavošanu. Kārlis stāsta, ka vasara šajā jomā esot darbīgākais laiks: “Mans pamatdarbs ir cits, bet joprojām palīdzu tētim izgatavot dažādus koka dekorus. Jūlijs un augusts ir mēneši, kad dodamies uz gadatirgiem un savus darinājumus tirgojam citās Latvijas pilsētās. Ir tāds teiciens – ragavas jātaisa vasarā. Līdzīgi ir mums – visu ziemu čakli strādājām, tagad ar saražoto cenšamies iepriecināt citus.

Vispirktākās ir koka rotaļlietas bērniem un dekori kāzām. Šobrīd tirgošanās braucieni plānoti uz Liepāju, Mazsalacu un Sabili. Ja runājam par atlikušās vasaras plāniem, tad vēl tajos ietilpst gatavošanās mana labākā drauga kāzām, kuras notiks augusta beigās. Esmu vedējtēvs, līdz ar to man ir savi pienākumi. Vēl ir vairākas nianses, kuras jāsaplāno. Vedējtēva godā esmu pirmo reizi, šo lomu uztveru ļoti nopietni.”

Pensionāre Lāsma Striķe, kas dzīvo Cēsīs, daudz laika velta dārza kopšanai un pagalma apzaļumošanai. Lielākā daļa darbu tiek veikti rīta pusē un vakarā, bet pusdienas sauli Lāsmas kundze pārlaiž telpās, kur ir vēsāks: “Manuprāt, šovasar ir ļoti nelabvēlīgi laikapstākļi dārza darbiem. Vai nu ir ilgstošs sausums un karstums, vai arī lietus gāžas aumaļām. Man ir divas siltumnīcas, kurās aug gurķi, tomāti, paprika, kā arī dažādi lapu salāti. Nu jau piebrieduši jaunie kartupelīši, atliek tik rakt laukā. Vēl man ir vairākas dobes ar skaistiem zie- diem – tās regulāri jāravē. Ik­diena dārzā paiet ātri – jāaplej dobes, jāapgriež dzīvžogs, jānolasa bumbieri, kuru šogad ir ļoti daudz. Šovasar vēl gribētu pagūt piepildīt pagrabu ar dažādiem labumiem – gurķi jau samarinēti, vēl labprāt konservēju dārzeņus salātus, viens no iecienītākajiem burciņu pildījumiem mūsmājās ir tomātu lečo. Bet vasaras nogalē man būs svarīgs notikums – ciemos gaidīšu mazbērnus, viņi nedēļu dzīvos pie manis. Nevaru vien sagaidīt, kad varēšu pavadīt laiku kopā ar mazbērniem, jo rudenī un ziemā viņi apmeklē bērnudārzu, tad tiekamies retāk.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
22

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
22

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
18

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
19

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
15

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
38

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi