Svētdiena, 5. maijs
Vārda dienas: Ģirts, Ģederts

Dzīvojam simtgades noskaņās

Madara Ozoliņa
06:12
15.08.2018
8

Viss par un ap svētkiem, kas tuvojas. Par godu Latvijas simtgadei dejojam, dziedam, darinām rokdarbus un šo skaisto skaitli mēģinām apspēlēt vēl visvisādos veidos.

Cēsniece Monta Petaka ikdienā cilvēkus iepriecina ar pašas gatavotiem ēdieniem. Viņa ir konditore, un Montas piedāvājuma klāstā var atrast kā sāļos, tā saldos gardumus. Pagaidām gan neviena torte, kas būtu veltīta Latvijas simtgades tematikai, pie Montas neesot pasūtīta: “Neviens nav izteicis vēlmi ēdiena dekorēšanā izmantot skaitli 100, vārdu Latvija vai mūsu karoga krāsas. Tas gan ir pagaidām, varbūt kas mainīsies, kad novembris būs tuvāk. Latvijas simtgades tēmu izjūtu citādāk – pērkot pārtikas produktus. Uz vairākiem iepakojumiem ir šī tēma, un šķiet, ka pat nedaudz par daudz. Pašai svētku gaidīšanu vēl nav izdevies izbaudīt, jo lielāko dienas daļu pavadu virtuvē, šobrīd ir ļoti daudz pasūtījumu un brīvdienu tikpat kā nav. Lai nedaudz atpūstos, esmu ieplānojusi sestdienas vakarā apmeklēt Latvijas simtgadei veltīto zaļumballi Cēsu Pils parkā.

Ar īpašām sajūtām svētkus gaida Zaubes pagasta kultūras nama vadītāja Sandra Slavišena – Dorša: “Mēs jau laikus sākām gatavoties svētkiem. Uz Latvijas simtgadi izcelsim vairākus notikumus. Par godu svētkiem esmu notamborējusi 2,20 x 2,70 metrus garu galdautu, kas patlaban skatāms Dziesmu svētku izstādē. Tā kā Zaubē lepojamies ar mūsu lielo ozolu, tad mums no keramikas top liels ozols, kur katra koka lapiņa simbolizēs katru Zaubes iedzīvotāju. Tā būs mūsu dāvana pagastam. Tāpat top fotogrāfiju izstāde, kur varēs aplūkot dažādos gadalaikos fotografētu Zaubi. Bildes ir fotografētas, ietekmējoties no mākslinieka Vilhelma Purvīša gleznām. Viņš mācījies un dzīvojis Zaubē. Savukārt, ņemot vērā faktu, ka mums Zaubē ir piecas toršu cepējas, uz pašu simtgades pasākumu taps kopīgi cepta kūka, un tās gatavošanā varēs piedalīties ikviens interesents. Mums ir idejas, un mēs esam gatavi tās realizēt. Sajūtas, gaidot šos svētkus, protams, ir ļoti patīkamas un pacilājošas. Bet jāsaka, ka nekas nevar pārspēt sajūtas, kādas bija, piedaloties Dziesmu svētkos. Es gribētu, lai Latvijas dzimšanas dienā visiem Latvijas iedzīvotājiem būtu tādas pašas izjūtas kā Dziesmu svētkos, kad svinējām savu valsti.”

Pārdomās par Latvijas simtgades gaidīšanu dalās arī trīs bērnu māmiņa Linda Circene no Priekuļiem: “Šie svētki man šķiet tik īpaši, jo mūsu ģimene tikai pirms pusgada atgriezās Latvijā. Pirms vairākiem gadiem abi ar vīru palikām bez darba un bijām spiesti doties peļņā uz ārzemēm. Bet Latvija vienmēr ir bijusi manā sirdī. Es zināju, ka reiz atgriezīsimies, un te nu mēs esam. Bērni dejo tautas deju kolektīvos, viņi gatavo priekšnesumus, kas būs skatāmi Latvijas simtgadei veltītos koncertos. Mēs ar vīru bērniem stāstām Latvijas vēsturi, stāstām par to, kādiem svētkiem valsts gatavojas. Mēs cenšamies apmeklēt izstādes un pasākumus. Vēl plānojam apmeklēt zaļumballes. Es gribu saviem bērniem iedot to īpašo sajūtu, ka viņi ir latvieši. Gribu, lai viņi lepojas ar to, kas ir, ar savu valsti.”

Uzņēmējs Uldis Krūze no Cēsīm Latvijas simtgadi gaida ar interesi: “Šobrīd situācija ir tāda, ka, lai arī kur mēs ietu, priekšā redzam kaut ko veltītu simtgadei. Bet tas nav slikti! Cilvēki gaida, plāno, gatavojas, un tas nozīmē, ka mums rūp sava valsts un neesam vienaldzīgi pret šādiem notikumiem. Manī tikai raisās pārdomas par to, kas notiks, kad svētki būs nosvinēti un salūts gaisā izšauts. Pagaidām šķiet, ka iestāsies klusums, miers, bet tajā pašā laikā apjukums, jo kaut kas tik liels un vērienīgs būs nosvinēts. Man tuva ir vēsture, un esmu daudz lasījis, interesējies par mūsu valsti. Šis gads un procesi, kas šogad notiek, viennozīmīgi tiks ierakstīti vēsturē. Bet es ceru, ka mēs tikpat vienoti kā šogad, tikpat draudzīgi kā jūlijā, dziedot Mežaparkā, paliksim arī tad, kad tiks pāršķirta nākamā vēstures lappuse.”

Gatavošanās Latvijas simtgadei notiek katrā novadā, katrā pagastā. Tas jo vairāk piešķir svētku sajūtu, ka varam būt lepni, svētkus piedzīvojot.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
13

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
14

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
12

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
10

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
12

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
36

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
8
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
12
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
12
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi