Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

No paaudzes paaudzē

Mairita Kaņepe
10:32
29.08.2018
20

Latvijas Universitātes profesore Zanda Rubene, arī Neatkarīgās izglītības biedrības valdes pārstāve, pirms jaunā mācību gada pedagogos bija aicināta izraisīt interesantu pārdomu vielu par paaudžu nesaprašanās cēloņiem.

Ap divi simti skolotāju no Amatas, Raunas, Jaunpie­balgas, Vecpiebalgas, Priekuļu, Līgatnes un Pārgaujas novada ar interesi klausījās profesores atziņās, kas smeltas zinātniskajā darbā un personīgajā pieredzē. Dzirdētais lika atkal domāt, kāpēc mūsdienu bērni it kā zina tikai savas tiesības un aizmirst par pienākumiem. Turklāt vecāki skolai izvirza arvien jaunas prasības un tiesībsargam sūdzas, ka skolas pieņemot ne visai likumīgus lēmumus.

Profesore Zanda Rubene pretrunas starp paaudzēm, ko spilgti redzam skolā, sasaista ar to, ka Latvijā nu ir paaudze, kas izaugusi relatīvos politiskās un ekonomiskās stabilitātes apstākļos. Viņa šo paaudzi nosauca millenium vārdā, norādot, ka tā pieaugusi ap gadsimtu miju. Savukārt māca šo paaudzi iepriekšējā – tā, kuru vecāki audzinājuši pēc Padomju Savienībā galvenās domas, ka bērnam jau pirmajos trīs gados jāieliek disciplīna, sākot ar to, ka bērnus jābaro un jāguldina pēc grafika.

Toreiz no pirmās dienas bērni tika mācīti, ka viņu vajadzībām nav nozīmes, uz viņu vajadzībām neviens neatsauksies – raudi vai neraudi, bet ēdienreizes notiks pēc grafika. “Rezultātā ir paaudze, kura dara to, ko liek darīt, un neprasa kāpēc,” uzsvēra profesore, kura pati pārstāv šo paaudzi. “Mēs esam audzināti, ka savas vajadzības jānoklusē, kā rezultātā mūs paaudzes pašvērtējums nav tik augsts, kā vajadzētu.” Tā sacīja profesore, kā piemēru savām vien­audzēm skolotājām sakot: “Mēs nemākam reaģēt uz komplimentiem, it kā atvainojamies, ja kāds apsveic ar skaistu kleitu mugurā. Ir arī pētījumi, kas apliecina, ka mūsu paaudze, kuru saucu par X paaudzi, nav tendēta protestēt pret dzīves apstākļu pasliktināšanos. Vai nav tā, ka lielākoties virtuvē palamājam valdību vai vadību, bet pārmaiņās neiesaistāmies, jo tas būs grūti, varbūt tas radīs šoku,” skaidroja profesore, piebilstot: “Visā pasaulē X paaudze mēģina izvairīties no pārmaiņām, mēģina tās neielaist ne mājas, ne darba vidē. Pārbaudītās vērtības tai šķiet labākas. Tāpēc nav brīnums, ka komunikācija ar tā dēvēto millenium paaudzi, paaudzi, kas nav audzināta pēc Spoka, ko audzinājuši paši X paaudzes pārstāvji, ir citāda.”

Z.Rubene klausītājiem lika aizdomāties, vai tas nav jūtams darbā, piemēram, skolās. Pieredzē­juši skolotāji turpina strādāt, bet kolēģis no jaunākās paaudzes pats ir klāt pie direktora un prasa paaugstinājumu, algas pielikumu. Viņš negaida, līdz pienāksies paaugstinājums.

Profesore uzsver, ka X paaudze ir ļoti labi izpildītāji, noteikumu ievērotāji, bet tai ir problēmas ar darbošanos komandā. “Tāpēc, ka neesam orientēti uz konkurenci,” secinājumos ar mazo skolu skolotājiem dalījās pētniece. “Mūsu paaudzei patīk strādāt vieniem, jo esam orientēti strādāt darbā, kas ir drošs un regulārs ienākumu avots, lai arī mazs.” Pētījumi vēstot, ka paaudze, kura varētu jau būt vecvecāki, gaida mazbērnus, spiesti samierināties, ka būs vēl jāgaida gadi desmit, jo jaunais laikmets padara garāku jaunību gan tiem, kuriem it kā jau vajadzēja būt vecākiem, gan tiem, kuri varēja būt vecvecāki.

Šo domu profesore pamatoja ar vērtībām un paradumiem: “Ja 1984. gadā 24 gadus sasniegusi meitene precējās, sabiedrība uzskatīja, ka viņa ielēkusi ģimenes dibināšanas pēdējā vilcienā.” Tagad jaunie biežāk izvēlas precēties ap 30 gadiem, un viņu vecāki domā – vai nav par ātru. Par savas paaudzes iesaistīšanos politikā profesore teic, ka tā bijusi mazāk ieinteresēta nekā iepriekšējā, tā, kas pieredzēja tā sauktos Prāgas pavasara notikumus. Savukārt millenium paaudze vairāk interesējas par politiku, taču viņu protests pret sabiedrības normām ir citāds. Protestējot pret pieņēmumiem, kā jāēd, viņi kļūst par veģetāriešiem, vegāniem, atbalsta svaigēšanu, atkritumu mazināšanu, izvēlas dzīvot kā naturālā saimniecībā. “Viņiem patīk sevi apbrīnot, un viņiem vienaldzīga hierarhija. Jaunie necienīs vecāku cilvēku tāpēc, ka viņš ir profesors vai ieņem citu nozīmīgu amatu. Viņš jautās – ko tas cilvēks var un spēj? Jauniešu acīs pieaugušais tiek vērtēts caur viņu vajadzību prizmu, jo jaunietis tā ir audzināts. Bērns guļ, ēd un dara, ko grib. Kāda septiņu cilvēku komanda dzimtā līdz trīs gadu vecumam viņu apkalpo – izseko katrai bērna vajadzībai,” saka profesore.

Paaudze, kurai tagad skolā iet bērni, visu laiku grib baudīt dzīvi. Tā secinājusi profesore, un piebilst, ka viņiem nepieciešams veidot privātās un profesionālas dzīves līdzsvarojumu. Sākumskolas un pirmsskolas pedagogi to mana, kā atšķiras gados vecāku bērnu vecāku un gados jaunāku vecāku uzskati. Jaunākie vecāki ir daudz prasīgāki pret mācību iestādi. Pētnieki apgalvo, ka millenium paaudze ir rūpīgāka – prasīgāka pret sevi, uzskatot sevi par pašiem labākajiem. Protams, viņi uzskata, ka pašu bērni ir labākie, un prasa tā izturēties pret viņu bērniem. Skolotāji domā, ka ieņem augstāku stāvokli skolas sabiedrībā, tāpēc viņiem nav jāatbild vai jāpaskaidro skolēnu vecākiem.

Profesore Zanda Rubene skaidroja, ka millenium paaudzes pārstāvjus mēdz dēvēt par pragmātiskajiem ideālistiem, kuri netic un nepieņem neizdošanos. Profesore uzsver, ka nevajag brīnīties par skolēniem, jo viņi audzināti ar domu, ka tev, bērns, viss būs iespējams.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Karš un miers

07:08
24.07.2024
1

Šodien, 19.jūlijā, jau ir 877. pilna mēroga kara diena Ukrainā. Vakar, 18. jūlija rītā, Krievijas armija bija zaudējusi aptuveni 562 510 militārpersonu. Eiropas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju vai to stelītvalstīm, dažādi stiprina aizsardzību. Polija paziņojusi, ka 1. augustā uz Polijas-Baltkrievijas robežas sāksies speciāla operācija, kuras mērķis ir pastiprināt un nostiprināt robežu un jau izveidoto […]

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
13

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
20

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
18

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
47
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
47

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
21
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi