Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

No paaudzes paaudzē

Mairita Kaņepe
10:32
29.08.2018
30

Latvijas Universitātes profesore Zanda Rubene, arī Neatkarīgās izglītības biedrības valdes pārstāve, pirms jaunā mācību gada pedagogos bija aicināta izraisīt interesantu pārdomu vielu par paaudžu nesaprašanās cēloņiem.

Ap divi simti skolotāju no Amatas, Raunas, Jaunpie­balgas, Vecpiebalgas, Priekuļu, Līgatnes un Pārgaujas novada ar interesi klausījās profesores atziņās, kas smeltas zinātniskajā darbā un personīgajā pieredzē. Dzirdētais lika atkal domāt, kāpēc mūsdienu bērni it kā zina tikai savas tiesības un aizmirst par pienākumiem. Turklāt vecāki skolai izvirza arvien jaunas prasības un tiesībsargam sūdzas, ka skolas pieņemot ne visai likumīgus lēmumus.

Profesore Zanda Rubene pretrunas starp paaudzēm, ko spilgti redzam skolā, sasaista ar to, ka Latvijā nu ir paaudze, kas izaugusi relatīvos politiskās un ekonomiskās stabilitātes apstākļos. Viņa šo paaudzi nosauca millenium vārdā, norādot, ka tā pieaugusi ap gadsimtu miju. Savukārt māca šo paaudzi iepriekšējā – tā, kuru vecāki audzinājuši pēc Padomju Savienībā galvenās domas, ka bērnam jau pirmajos trīs gados jāieliek disciplīna, sākot ar to, ka bērnus jābaro un jāguldina pēc grafika.

Toreiz no pirmās dienas bērni tika mācīti, ka viņu vajadzībām nav nozīmes, uz viņu vajadzībām neviens neatsauksies – raudi vai neraudi, bet ēdienreizes notiks pēc grafika. “Rezultātā ir paaudze, kura dara to, ko liek darīt, un neprasa kāpēc,” uzsvēra profesore, kura pati pārstāv šo paaudzi. “Mēs esam audzināti, ka savas vajadzības jānoklusē, kā rezultātā mūs paaudzes pašvērtējums nav tik augsts, kā vajadzētu.” Tā sacīja profesore, kā piemēru savām vien­audzēm skolotājām sakot: “Mēs nemākam reaģēt uz komplimentiem, it kā atvainojamies, ja kāds apsveic ar skaistu kleitu mugurā. Ir arī pētījumi, kas apliecina, ka mūsu paaudze, kuru saucu par X paaudzi, nav tendēta protestēt pret dzīves apstākļu pasliktināšanos. Vai nav tā, ka lielākoties virtuvē palamājam valdību vai vadību, bet pārmaiņās neiesaistāmies, jo tas būs grūti, varbūt tas radīs šoku,” skaidroja profesore, piebilstot: “Visā pasaulē X paaudze mēģina izvairīties no pārmaiņām, mēģina tās neielaist ne mājas, ne darba vidē. Pārbaudītās vērtības tai šķiet labākas. Tāpēc nav brīnums, ka komunikācija ar tā dēvēto millenium paaudzi, paaudzi, kas nav audzināta pēc Spoka, ko audzinājuši paši X paaudzes pārstāvji, ir citāda.”

Z.Rubene klausītājiem lika aizdomāties, vai tas nav jūtams darbā, piemēram, skolās. Pieredzē­juši skolotāji turpina strādāt, bet kolēģis no jaunākās paaudzes pats ir klāt pie direktora un prasa paaugstinājumu, algas pielikumu. Viņš negaida, līdz pienāksies paaugstinājums.

Profesore uzsver, ka X paaudze ir ļoti labi izpildītāji, noteikumu ievērotāji, bet tai ir problēmas ar darbošanos komandā. “Tāpēc, ka neesam orientēti uz konkurenci,” secinājumos ar mazo skolu skolotājiem dalījās pētniece. “Mūsu paaudzei patīk strādāt vieniem, jo esam orientēti strādāt darbā, kas ir drošs un regulārs ienākumu avots, lai arī mazs.” Pētījumi vēstot, ka paaudze, kura varētu jau būt vecvecāki, gaida mazbērnus, spiesti samierināties, ka būs vēl jāgaida gadi desmit, jo jaunais laikmets padara garāku jaunību gan tiem, kuriem it kā jau vajadzēja būt vecākiem, gan tiem, kuri varēja būt vecvecāki.

Šo domu profesore pamatoja ar vērtībām un paradumiem: “Ja 1984. gadā 24 gadus sasniegusi meitene precējās, sabiedrība uzskatīja, ka viņa ielēkusi ģimenes dibināšanas pēdējā vilcienā.” Tagad jaunie biežāk izvēlas precēties ap 30 gadiem, un viņu vecāki domā – vai nav par ātru. Par savas paaudzes iesaistīšanos politikā profesore teic, ka tā bijusi mazāk ieinteresēta nekā iepriekšējā, tā, kas pieredzēja tā sauktos Prāgas pavasara notikumus. Savukārt millenium paaudze vairāk interesējas par politiku, taču viņu protests pret sabiedrības normām ir citāds. Protestējot pret pieņēmumiem, kā jāēd, viņi kļūst par veģetāriešiem, vegāniem, atbalsta svaigēšanu, atkritumu mazināšanu, izvēlas dzīvot kā naturālā saimniecībā. “Viņiem patīk sevi apbrīnot, un viņiem vienaldzīga hierarhija. Jaunie necienīs vecāku cilvēku tāpēc, ka viņš ir profesors vai ieņem citu nozīmīgu amatu. Viņš jautās – ko tas cilvēks var un spēj? Jauniešu acīs pieaugušais tiek vērtēts caur viņu vajadzību prizmu, jo jaunietis tā ir audzināts. Bērns guļ, ēd un dara, ko grib. Kāda septiņu cilvēku komanda dzimtā līdz trīs gadu vecumam viņu apkalpo – izseko katrai bērna vajadzībai,” saka profesore.

Paaudze, kurai tagad skolā iet bērni, visu laiku grib baudīt dzīvi. Tā secinājusi profesore, un piebilst, ka viņiem nepieciešams veidot privātās un profesionālas dzīves līdzsvarojumu. Sākumskolas un pirmsskolas pedagogi to mana, kā atšķiras gados vecāku bērnu vecāku un gados jaunāku vecāku uzskati. Jaunākie vecāki ir daudz prasīgāki pret mācību iestādi. Pētnieki apgalvo, ka millenium paaudze ir rūpīgāka – prasīgāka pret sevi, uzskatot sevi par pašiem labākajiem. Protams, viņi uzskata, ka pašu bērni ir labākie, un prasa tā izturēties pret viņu bērniem. Skolotāji domā, ka ieņem augstāku stāvokli skolas sabiedrībā, tāpēc viņiem nav jāatbild vai jāpaskaidro skolēnu vecākiem.

Profesore Zanda Rubene skaidroja, ka millenium paaudzes pārstāvjus mēdz dēvēt par pragmātiskajiem ideālistiem, kuri netic un nepieņem neizdošanos. Profesore uzsver, ka nevajag brīnīties par skolēniem, jo viņi audzināti ar domu, ka tev, bērns, viss būs iespējams.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
16

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
34
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
37

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
30

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi