Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Vai cerības gaišais stars?

Jānis Gabrāns
10:19
03.09.2018
8

Jau vairāk nekā gadu Cēsu Olimpiskais centrs tiek mētāts kā karsts kartupelis, kurā pašvaldības, kas ir to īpašnieki, – Priekuļu novads un Cēsu novads – ne īsti grib iekosties, ne mest prom.

Patiesībā var teikt, ka lejupslīdes process sākās ar reģionālo reformu, kad daļa (40%) centra akciju nonāca Priekuļu novada pašvaldībā, mazākā daļa (20%) – Cēsīm. Pārējie 40% pieder Lat­vijas Olimpiskajai komitejai, kas vienmēr atradusies novērotāja sta­tusā, aktīvi neiesaistoties problēmas risināšanā. Kādu brīdi pēc novadu izveidošanas tika braukts vecajās sliedēs, bet situ­ācija arvien vairāk un vairāk saasinājās. Sākās skatīšanās otra maciņā, cik kurš ieguldījis, un vainīgā meklēšana tā vietā, lai vienotos par kopīgu sadarbību un uzturētu bāzi valsts līmenī, kā bija kādreiz.

Sacensību rīkotājs, Starp­tautiskās slēpošanas savienības (FIS) Rollerslēpošanas apakškomitejas vadītājs Mārtiņš Niklass atgādina, ka kādreiz uz Prie­kuļiem no citām bāzēm brauca mācīties un prasīt padomu, tagad esam aizmirsti, arī paši nebraucam, nemācāmies.

Cēsu Olimpiskā centra slēpošanas biatlona bāzi bieži salīdzina ar Madonas “Smeceres sila” bāzi, kas šobrīd kļuvusi par vadošo valstī, veiksmīgi pieteikusi sevi starptautiskā apritē, bet Priekuļos pagājušajā ziemā nenotika nevienas valsts mēroga sacensības. Protams, dzirdams arguments, ka madoniešiem nekā cita nav, tikai šī sporta bāze, bet Cēsīm vajadzību daudz – viduslaiku pils, koncertzāle, vēsturiskais mantojums un vēl, un vēl. Var piekrist, bet vai tas ir iemesls visu atstāt paš­plūsmā? Varbūt nav politiskās drosmes pateikt, ka mums to nevajag, tad nu vilksim kā kaķi aiz astes.

Tagad Cēsu novada pašvaldība kļuvusi par lielāko akcionāru, vai būs iededzies gaišais cerības stars?
M. Niklass saka: “Tas, ka olimpiskais centrs ir vienas pašvaldības rokās, būtu ieguvums tad, ja tai būtu reāla vīzija par nākotnes attīstību, ja tam atvēlētu vajadzīgos līdzekļus. Diemžēl pagaidām nav dzirdēts par kādiem tālejošākiem plāniem bāzes attīstībā. Varbūt maldos, plāni, vīzija ir tapusi, un pavisam drīz sāksies re­ālā darbība.”

Pēc ilgāka pārtraukuma bāzē beidzot notika valsts mēroga sacensības – Latvijas čempionāts rollerslēpošanā, kas bija kā bāzes atgriešanās pēc vairāk nekā gada pārtraukumā. M. Niklass gan norāda, ka šīs sacensības drīzāk bija kā izmisuma solis: “Cēsu Sporta skolā slēpošanas biatlona nodaļā ir vairāk nekā 120 audzēkņu, un skumji, ka vairāk nekā gadu viņiem nav iespējas savās mājās startēt sacensībās. Šis bija mēģinājums arī atgādināt par šo bāzi. Ir labi, ka sacensības izdevās sarīkot, bet no tā nevajadzētu izdarīt secinājumus, ka tāpat var turpināt.”

Var piekrist M. Niklasam, un domāju, ka ikviens, kurš dodas trenēties uz šo bāzi, atzīs, ka situācija kļūst arvien bēdīgāka. Tiesnešu mājiņa, ar ko kādreiz varēja lepoties, vairs neatbilst nekādām prasībām, steigšus nepieciešams remonts, lai to saglābtu. Jāatjauno inventārs, tehnika, vajadzību ļoti daudz, tāpēc ir jautājums, ja divas pašvaldības to nespēja, vai būs līdzekļi vienai? Cēsu stadionā tiek ieguldīti miljoni, tur nav, ko pārmest, jo redzam, cik tas piepildīts, cik daudzi cilvēki to izmanto, bet varbūt viens miljons derētu arī slēpošanas – biatlona bāzei, lai to atkal padarītu konkurētspējīgu. Jāat­jau­no sniega ražošanas tehnika, trases sagatavošanas tehnika, patiesībā būtu jādomā par viesnīcas būvi. Bāzēs Madonā, Igaunijā ir viesnīcas, viesu namiņi, un visu vasaru tie ir piepildīti, jo uz treniņnometnēm brauc no citām pilsētām un valstīm. Var teikt, ka Priekuļos, Cēsīs ir viesnīcas, bet tas neder, jo saistās ar transporta izmaksām. Ja viesnīca ir bāzē, sportists jebkurā brīdī var iet un darboties.

Kā norāda M. Niklass: “Bāze labā līmenī vajadzīga, lai Cēsu Sporta skolas audzēkņi var atbilstoši sagatavoties sacensībām. Tas, ko reāli redzu, apmeklējot sacensības, ka pēdējā laikā rezultāti krītas. Vairākās vecuma grupās mūsējie nav līderu vidū, tur ir tukšums, un viens no iemesliem – atbilstošas bāzes trūkums. Vairs nespējam konkurēt ar Madonu, uz papēžiem cieši min sporta skola “Arkādija” Rīgā.”

Jāsaprot arī tas, ka bez atbilstošas darbinieku komandas rezultātus nesasniegt. Nevar būt, ka valdes priekšsēdētājs pats pļauj zāli, ražo sniegu, rīko sacensības, domā par bāzes nākotni un tamlīdzīgi. Sniega ražošanā, trašu sagatavošanā jāstrādā cilvēkiem, kuri ir speciālisti šajā jomā, nevar neko pārmest tiem, kuri centušies darīt, jo ielikti šajā vietā, bet rezultāts nav tāds, kādu vajadzētu, kādu visi gribētu.

Cēsu domes deputāti iepriekšējā ziemā, kad jautājums aktualizējās, bieži runāja, ka kopus cūka nebarojas. Nu ko, tagad ir visas iespējas parādīt, ka bāze ir labu saimnieku rokās, kuriem tiešām ir vēlme šo vietu attīstīt, lai tā atkal kļūtu par Latvijas līmeņa sporta bāzi gan vasarā, gan ziemā.

Arī M. Niklass piebilst, ka Cēsu pašvaldībai ir iespēja labot pēdējo gadu ķildu neizdarības un mērķ­tiecīgi atdot parādu slēpošanas un biatlona saimei, kā arī parūpēties, lai mums pēc četriem astoņiem gadiem ir kāds sportists, kuram just līdzi Ziemas olimpiskajās spēlēs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Karš un miers

07:08
24.07.2024
1

Šodien, 19.jūlijā, jau ir 877. pilna mēroga kara diena Ukrainā. Vakar, 18. jūlija rītā, Krievijas armija bija zaudējusi aptuveni 562 510 militārpersonu. Eiropas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju vai to stelītvalstīm, dažādi stiprina aizsardzību. Polija paziņojusi, ka 1. augustā uz Polijas-Baltkrievijas robežas sāksies speciāla operācija, kuras mērķis ir pastiprināt un nostiprināt robežu un jau izveidoto […]

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
13

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
20

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
18

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
47
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
47

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
21
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi