Piektdiena, 3. maijs
Vārda dienas: Gints, Uvis

Gandrīz nenovēršamais

Līga Salnite
08:28
08.06.2018
2

Pagājušajā nedēļā ciemojos Priekuļu un Beverīnas novadu pierobežā esošajā Patvēruma mājā. Tā ir biedrības “Ģimenes šūpulis” radīta un izlolota vieta – atjaunota un apdzīvošanai labiekārtota ēka varenu ozolu ielokā, kuras lielākā daļa atvēlēta misijai sniegt atbalstu, patvērumu un praktisku palīdzību grūtībās nonākušām sievietēm gaidību laikā un pēcdzemdību periodā. Tālu no pilsētu un ciemu kņadas, putekļains zemes ceļš ved tādā kā pasaku ainavā. Majestātiskie koku stāvi un nedaudz mežonīgais dārzs ieskauj senatnīgo koka ēku, kura pēdējā laikā piedzīvojusi brīnumainās pārvērtības un nu jau vairākus gadus spēj uzņemt gan krīzē nonākušās būtnes ar mazuļiem zem sirds vai uz rokām, gan piedāvāt piemērotu vidi, atbalstu un telpas plānotām mājdzemdībām jebkurai citai ģimenei. Gandrīz pirms 15 gadiem biedrībai uzdāvinātais īpašums bijis pilnībā neapdzīvojams, vietumis grīdu vietā pat pacēlušies kurmju rakumi, taču, iesaistoties mājdzemdību idejas atbalstītājiem, sociālās palīdzības entuziastiem, kā arī dažādiem ziedotājiem, mazpamazām “Jaun­pa­le­jas” atdzīvojušās.

Klau­sījos šo stāstu, izbaudot vasarīgo dabas elpu un palēninot skatu pie visur izvietotajiem atgādinājumiem par sievietes īpašākā laika neatkārtojamo skaistumu.

Te pārņem apbrīna un pacilātība, jo šī vieta nu dzīvo arī kā simbolisks apliecinājums cilvēku spējai apvienoties svarīgas idejas vārdā, šoreiz ieguldītā darba jēgai noapaļojoties trīs vārdos: patvērums, dzimšana un izglītība. Turklāt spējai ne tikai apvienoties uz vienas dienas talku, bet teju desmit gadu garumā kopīgi nepazaudēt mērķi un nepamest iesākto. Arī manis sastaptā māmiņa smaidīja, viņas droši paustais lepnums par savu mazuli, spītējot iepriekš piedzīvotajam, vieš ticību laimīgām beigām kā pasakās.

Tomēr – jo biežāk aizdomājos, jo lielāka bezcerība arī pārņem. Tā savādi kļūst, tikai iztēlojoties vien, kā pēc pusgada vai gada patveršanās, kas ir ilgākais uzturēšanās laiks šeit, māmiņa ar bērnu atkal nonāks vidē, no kuras šis glābiņš bija nepieciešams. Šajā it kā pietiekami ilgajā laikā apgūtā pozitīvas saskarsmes, emociju un arī prakstiskā pieredze, protams, ir jauns zobens un vairogs cīņā par laimīgāku dzīvi jau kopā ar savu mazuli. Tomēr tās bruņas, ko veido pilnvērtīgi piedzīvota bērnība un ģimenē saņemtā mīlestība, vēlākos gados uzaudzēt gandrīz neiespējami. Kaut bied­rība un piesaistītie speciālisti strādā, lai pēc iespējas katru dzīves vērtībās apmaldījušos jauno māmiņu attālinātu no iepriekšējās pieredzes, sakariem, tomēr nereti pašu nelaimīgo sieviešu neapzinātā vilkme rauj atpakaļ “akacī”. Laiku pa laikam arī šo citādo dzīvi pieredzējušajām māmiņām reālajā dzīvē bērniņi galu galā tomēr atņemti.

Vai tiešām nav burvju nūjiņas, kas šo katras konkrētās sievietes uz mūžu iegūto traumu spētu darīt nebijušu vai vismaz arvien vājāku, lai bēdīgo mantojumu nenodotu no paaudzes paaudzē? Man tā arī virs galvas neiedegas lampiņa – ģeniālās ide­jas indikators – ,kā atrisināt šo drūmo problēmu, kas, manuprāt, skar visu sabiedrību, ne tikai šīs sievietes. Taču es atsakos noticēt pragmatiskiem argumentiem, ka tas ir nenovēršamais iznākums. Lai cik sarežģīti tas nebūtu, vismaz kādai ize­jai ir jābūt un mums kopā tā jāatrod.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
34

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
38

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Katram savu melu detektoru

16:44
29.04.2024
33

Attīstoties tehnoloģijām un straujiem soļiem ienākot mākslīgajam intelektam, ikdiena kļuvusi gluži neparedzama. Un, manuprāt, nedrošāka, jo nu jau vairs nevar zināt, kad saskaramies ar patiesu un reālu cilvēku, balsi vai rakstītu ziņu, kad ar kaut ko tikai īstenību atdarinošu. Un neviens jau šodien nevar pateikt, cik tālu tas aizies, attīstīsies, kas mūs vēl sagaida. Vien […]

Ne tikai šīfera jumts var aizbraukt

16:42
28.04.2024
39

Aktuālu jautājumu, problēmu ikdienā netrūkst. Ik pa laikam kāda no piesārņotās ūdenstilpes izpeld krastā, jo kāds atceras vai kādam pienācis brīdis, kad jāatgādina. Gluži vienkārši – ziniet, par to jādomā un jārīkojas. Nupat plašsaziņas līdzekļi mudina ikvienu pievērst uzmanību    azbestu saturošiem materiāliem. Vienkārši sakot – šīferim. Par to, ka šis jumta segums ir kaitīgs, […]

Notikumu vērtējums un propaganda

16:39
27.04.2024
28

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā unļaunā izpratnei. Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja […]

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
35

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
38
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
27
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
63
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi