Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Akcijas notiek, rezultāti jūtami neuzlabojas

Jānis Gabrāns
07:14
25.09.2018
6

Satiksmes drošība mūsu valstī balstās uz dažādām kampaņām, kas aicina ievērot ceļu satiksmes noteikumus – nebraukt dzērumā, nepārkāpt ātrumu, piesprādzēties, nelietot mobilos telefonus, taču šie aicinājumi nedod īpašus rezultātus.

Šodien uz Latvijas ceļiem vairāk redzēsim ceļu policijas kontroles, jo 19.septembrī jau trešo gadu pēc kārtas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs norisinās Eiropas ceļu policijas tīkla (TISPOL) un Eiropas Komisijas organizētā kampaņa “Eiropas diena bez ceļu satiksmes negadījumos (CSN) bojā gājušiem un smagi ievainotiem cilvēkiem”.

Kampaņas rīkotāji neslēpj, ka viņu mērķis ambiciozs – aizvadīt šo dienu uz Eiropas ceļiem bez neviena ceļu satiksmes negadījuma ar bojā gājušajiem un smagi ievainotajiem, tādējādi padarot to par drošāko dienu ceļu satiksmē. Pērn šajā dienā Latvijā tika reģistrēti 133 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 13 cilvēki, taču izdevās iztikt bez upuriem.

Kopumā situācija pasaulē nav iepriecinoša, ik dienu satiksmes negadījumos bojā iet 3500 cilvēki, visvairāk 15 – 29 gadu vecumā, un ātrums ir viens no izplatītākajiem traģēdiju iemesliem.

Lai tuvinātu ambiciozo mērķu sasniegšanu un pievērstu autovadītāju uzmanību ātruma riskam, Starptautiskā automobiļu federācija (FIA) sadarbībā ar autoklubiem Eiropā īsteno satiksmes drošības akciju “Samazini ātrumu”. FIA pētījumi liecina, ka 40 – 50 procenti autovadītāju mēdz braukt ātrāk, nekā atļauts konkrētā ceļa posmā. Latvijas Trans­portlīdzekļu apdrošinātāju biroja veiktā aptauja vēsta, ka 30 procenti autovadītāju regulāri pārkāpj atļauto braukšanas ātrumu.

Latvijas Ceļu satiksmes drošības plāns paredz līdz 2020. gadam samazināt negadījumos smagi cietušo un bojā gājušo skaitu par 50 procentiem, salīdzinot ar 2010. gadu, jeb no 218 līdz 109 personām gadā. Statistika rāda, ka pērn satiksmes negadījumos bojā gāja 136 cilvēki. Varētu teikt, ka situācija uzlabojas, taču ne viss ir tik rožaini. Ja paskatāmies uz ievainoto skaitu, te vērojama gluži pretēja tendence. Ja 2010.gadā CSN tika ievainoti 4023 cilvēki, pērn – 4824. Palielinājies arī kopējais negadījumu skaits ar cietušajiem no 3193 negadījumiem 2010.gadā līdz 3875 pērn. Tas liecina vien to, ka automašīnas gan ir drošākas, iespējams, cilvēki vairāk lieto drošības jostas, diemžēl negadījumu skaits nesamazinās. Pro­tams, zināmu daļu var norakstīt uz arvien pieaugošo transporta līdzekļu skaitu, taču fakts paliek fakts, ceļu satiksmes negadījumu skaits palielinās. Ja 2010.gadā valstī kopumā bija reģistrēti 38 343 ceļu satiksmes negadījumi, pērn jau 45 466.

Arī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa priekšnieks Aldis Pāže neslēpj, ka situācija uz ceļiem būtiski neuzlabojas: “Redzam, kāda ir braukšanas kultūra – ātruma ierobežojumus ignorējam, braucot pie stūres runājam pa telefonu, lai gan tas ir aizliegts, drošības jostas un bērnu sēdeklīšus nelietojam. To ikviens var redzēt pie skolām, bērnudārziem vai vienkārši pastāvot ielas malā un paskaitot, cik daudzi runā pa mobilajiem tālruņiem. Ļoti daudz, bet tas viss taču apdraud satiksmes drošību. Var par to runāt vai nerunāt, var paaugstināt sodus – nekas būtiski nemainās. Jāteic, man pat nav skaidrojuma, ko darīt, lai situāciju uzlabotu. Laikam vajadzētu katram autovadītājam sākt ar attieksmes maiņu. Kā ir šobrīd? Ja policija aptur, lai sodītu par tālruņa lietošanu, vainīgais nevis atzīst, ka ir pārkāpis, bet saka – jūs pierādiet, ka es runāju. Un policistam gandrīz vai jājūtas vainīgam, ka apturējis mašīnu. Arī par citiem pārkāpumiem aizturētais vispirms meklē attaisnojumu, nevis atzīst savu vainu. Kamēr tas nemainīsies, situācija ceļu satiksmē neuzlabosies.”

Lai arī sodu paaugstināšanai būtu jābūt kā galējam līdzeklim, kad pārējās iespējas izsmeltas, iespējams, šobrīd tas ir vienīgais, kas var situāciju mainīt. Vēl svarīgāk būtu radīt situāciju, ka izvairīšanās no soda ir neiespējama.

Autovadītāji, kuri bieži brauc pa mūsu tuvākajām kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju-, atzīst, ka tur situācija ir krasi atšķirīga.
“Ja pie mums vidējais ātrums uz ceļiem ir virs simta, kaimiņos – zem tā. Tur ātruma ierobežojumus ievēro, jo sodi lieli, kontrole notiek regulāri. Mums te vēl nedaudz valda tāda kā visatļautība un arī pašpārliecinātība. Daudzi domā, varu jau skriet, avārijas situācijā mašīnu savākšu, diemžēl nekad nevaram paredzēt, kas var atgadīties, un maz ticams, ka brīdī, kad lēmums jāpieņem un jārealizē sekunžu desmitdaļās, to spēsim,” saka autovadītājs ar ilg­gadēju pieredzi Ilmārs Gūt­ma-nis.
Varam jau pārmest, kur skatās policija, kāpēc nekontrolē braukšanas ātrumu pilsētā un tamlīdzīgi, bet vai tad dzīvojam policejiskā valstī, kur viss jākontrolē? Vai lēmumam – braukt droši – nav jānāk no pašiem autovadītājiem, kuriem vajadzētu padomāt, ka ar savu pārgalvīgo braukšanu apdraud ne tikai sevi, bet arī pārējos satiksmes dalībniekus, tai skaitā velobraucējus un gājējus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
16

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
34
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
37

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
30

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi