Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Akcijas notiek, rezultāti jūtami neuzlabojas

Jānis Gabrāns
07:14
25.09.2018
4

Satiksmes drošība mūsu valstī balstās uz dažādām kampaņām, kas aicina ievērot ceļu satiksmes noteikumus – nebraukt dzērumā, nepārkāpt ātrumu, piesprādzēties, nelietot mobilos telefonus, taču šie aicinājumi nedod īpašus rezultātus.

Šodien uz Latvijas ceļiem vairāk redzēsim ceļu policijas kontroles, jo 19.septembrī jau trešo gadu pēc kārtas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs norisinās Eiropas ceļu policijas tīkla (TISPOL) un Eiropas Komisijas organizētā kampaņa “Eiropas diena bez ceļu satiksmes negadījumos (CSN) bojā gājušiem un smagi ievainotiem cilvēkiem”.

Kampaņas rīkotāji neslēpj, ka viņu mērķis ambiciozs – aizvadīt šo dienu uz Eiropas ceļiem bez neviena ceļu satiksmes negadījuma ar bojā gājušajiem un smagi ievainotajiem, tādējādi padarot to par drošāko dienu ceļu satiksmē. Pērn šajā dienā Latvijā tika reģistrēti 133 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 13 cilvēki, taču izdevās iztikt bez upuriem.

Kopumā situācija pasaulē nav iepriecinoša, ik dienu satiksmes negadījumos bojā iet 3500 cilvēki, visvairāk 15 – 29 gadu vecumā, un ātrums ir viens no izplatītākajiem traģēdiju iemesliem.

Lai tuvinātu ambiciozo mērķu sasniegšanu un pievērstu autovadītāju uzmanību ātruma riskam, Starptautiskā automobiļu federācija (FIA) sadarbībā ar autoklubiem Eiropā īsteno satiksmes drošības akciju “Samazini ātrumu”. FIA pētījumi liecina, ka 40 – 50 procenti autovadītāju mēdz braukt ātrāk, nekā atļauts konkrētā ceļa posmā. Latvijas Trans­portlīdzekļu apdrošinātāju biroja veiktā aptauja vēsta, ka 30 procenti autovadītāju regulāri pārkāpj atļauto braukšanas ātrumu.

Latvijas Ceļu satiksmes drošības plāns paredz līdz 2020. gadam samazināt negadījumos smagi cietušo un bojā gājušo skaitu par 50 procentiem, salīdzinot ar 2010. gadu, jeb no 218 līdz 109 personām gadā. Statistika rāda, ka pērn satiksmes negadījumos bojā gāja 136 cilvēki. Varētu teikt, ka situācija uzlabojas, taču ne viss ir tik rožaini. Ja paskatāmies uz ievainoto skaitu, te vērojama gluži pretēja tendence. Ja 2010.gadā CSN tika ievainoti 4023 cilvēki, pērn – 4824. Palielinājies arī kopējais negadījumu skaits ar cietušajiem no 3193 negadījumiem 2010.gadā līdz 3875 pērn. Tas liecina vien to, ka automašīnas gan ir drošākas, iespējams, cilvēki vairāk lieto drošības jostas, diemžēl negadījumu skaits nesamazinās. Pro­tams, zināmu daļu var norakstīt uz arvien pieaugošo transporta līdzekļu skaitu, taču fakts paliek fakts, ceļu satiksmes negadījumu skaits palielinās. Ja 2010.gadā valstī kopumā bija reģistrēti 38 343 ceļu satiksmes negadījumi, pērn jau 45 466.

Arī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa priekšnieks Aldis Pāže neslēpj, ka situācija uz ceļiem būtiski neuzlabojas: “Redzam, kāda ir braukšanas kultūra – ātruma ierobežojumus ignorējam, braucot pie stūres runājam pa telefonu, lai gan tas ir aizliegts, drošības jostas un bērnu sēdeklīšus nelietojam. To ikviens var redzēt pie skolām, bērnudārziem vai vienkārši pastāvot ielas malā un paskaitot, cik daudzi runā pa mobilajiem tālruņiem. Ļoti daudz, bet tas viss taču apdraud satiksmes drošību. Var par to runāt vai nerunāt, var paaugstināt sodus – nekas būtiski nemainās. Jāteic, man pat nav skaidrojuma, ko darīt, lai situāciju uzlabotu. Laikam vajadzētu katram autovadītājam sākt ar attieksmes maiņu. Kā ir šobrīd? Ja policija aptur, lai sodītu par tālruņa lietošanu, vainīgais nevis atzīst, ka ir pārkāpis, bet saka – jūs pierādiet, ka es runāju. Un policistam gandrīz vai jājūtas vainīgam, ka apturējis mašīnu. Arī par citiem pārkāpumiem aizturētais vispirms meklē attaisnojumu, nevis atzīst savu vainu. Kamēr tas nemainīsies, situācija ceļu satiksmē neuzlabosies.”

Lai arī sodu paaugstināšanai būtu jābūt kā galējam līdzeklim, kad pārējās iespējas izsmeltas, iespējams, šobrīd tas ir vienīgais, kas var situāciju mainīt. Vēl svarīgāk būtu radīt situāciju, ka izvairīšanās no soda ir neiespējama.

Autovadītāji, kuri bieži brauc pa mūsu tuvākajām kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju-, atzīst, ka tur situācija ir krasi atšķirīga.
“Ja pie mums vidējais ātrums uz ceļiem ir virs simta, kaimiņos – zem tā. Tur ātruma ierobežojumus ievēro, jo sodi lieli, kontrole notiek regulāri. Mums te vēl nedaudz valda tāda kā visatļautība un arī pašpārliecinātība. Daudzi domā, varu jau skriet, avārijas situācijā mašīnu savākšu, diemžēl nekad nevaram paredzēt, kas var atgadīties, un maz ticams, ka brīdī, kad lēmums jāpieņem un jārealizē sekunžu desmitdaļās, to spēsim,” saka autovadītājs ar ilg­gadēju pieredzi Ilmārs Gūt­ma-nis.
Varam jau pārmest, kur skatās policija, kāpēc nekontrolē braukšanas ātrumu pilsētā un tamlīdzīgi, bet vai tad dzīvojam policejiskā valstī, kur viss jākontrolē? Vai lēmumam – braukt droši – nav jānāk no pašiem autovadītājiem, kuriem vajadzētu padomāt, ka ar savu pārgalvīgo braukšanu apdraud ne tikai sevi, bet arī pārējos satiksmes dalībniekus, tai skaitā velobraucējus un gājējus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Karš un miers

07:08
24.07.2024
1

Šodien, 19.jūlijā, jau ir 877. pilna mēroga kara diena Ukrainā. Vakar, 18. jūlija rītā, Krievijas armija bija zaudējusi aptuveni 562 510 militārpersonu. Eiropas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju vai to stelītvalstīm, dažādi stiprina aizsardzību. Polija paziņojusi, ka 1. augustā uz Polijas-Baltkrievijas robežas sāksies speciāla operācija, kuras mērķis ir pastiprināt un nostiprināt robežu un jau izveidoto […]

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
13

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
20

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
18

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
47
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
47

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
21
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi