Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Mazākais ļaunums un mazās partijas

Jānis Buholcs
07:24
01.10.2018
5

Šā gada Saeimas vēlēšanās kandidē neparasti liels partiju un apvienību skaits – 16. Līdztekus parlamentā jau pārstāvētajām
partijām uz deputāta vietām pretendē arī virkne jaunu politisko spēku.

Varētu teikt, ka līdz ar to vēlētājam ir liela izvēle, lai nebūtu jābalso vienkārši par “mazāko ļaunumu”, kad īstu labumu saskatīt nevar. Taču ko darīt, ja reitingi acīs iekritušajai partijai neko labu nesola?

Spriežot pēc publiskā viedokļa aptauju rezultātiem, piecu procentu barjeru varētu pārvarēt tikai kādas piecas sešas no visiem pieteiktajiem politiskajiem spēkiem. Pastāv viedoklis, ka nevajag balsot par mazpopulārajām partijām, ja ir maz izredžu iekļūt Saeimā, tad vēlētājs būs “izniekojis” savu balsi vai pat netiešā veidā atbalstījis populārākas partijas. Pret šāda veida “stratēģisko domāšanu” gan vajadzētu izturēties ar piesardzību.

Jāsāk ar to, ka reitingi paši par sevi ir visai aptuvens popularitātes rādītājs. Aptauju veicēji nekad pilnībā precīzi nespēj nomērīt sabiedrības viedokli. Daļa aptaujāto nestāsta patiesās domas, pastāv arī šādas tādas nepilnības metodoloģijā, ir arī nesakritība starp aptaujāto cilvēku demogrāfisko profilu un reālajiem vēlētājiem. Lai aptauja būtu reprezentatīva – proti, aptaujājot relatīvi nelielu cilvēku skaitu, varētu uzzināt kopējo sabiedrības noskaņojumu –, tās veidotājiem ir jāizveido pētāmās sabiedrības “mikromodelis”. Tātad jāaptaujā tāda cilvēku grupa, kas pēc pamata pazīmēm – vecuma, dzimuma, izglītības līmeņa, ienākumiem un tamlīdzīgi – atbilstu datiem par visu sabiedrību. Tomēr pašas vēlēšanas nedarbojas pēc šāda veida aptaujas principa: motivācija iet balsot dažādās sabiedrības grupās atšķiras. Piemēram, vecāki cilvēki ir čaklāki vēlētāji nekā jaunāki. Līdz ar to var būt situācija, kurā jauno viedoklis aptaujās ir fiksēts, taču pie vēlēšanu urnām to apstiprināt viņi neaiziet.

Salīdzinot partiju reitingus ar reālajiem vēlēšanu rezultātiem, regulāri ir gadījumi, kad kāda partija iegūst būtiski labākus rezultātus nekā aptauju dati solīja. Tomēr nav tā, ka problēma būtu tikai vietējiem sociologiem. Labs piemērs ir ASV 2016. gada prezidenta vēlēšanas – tur Donalda Trampa uzvara bija pārsteigums ļoti daudziem.

Bet, pat ja partiju popularitātes dati būtu precīzāki, šie rezultāti ir tikai kāda pagātnes punkta fiksācija. Tie pastāsta, ko vēlētāji domāja tad, kad aptauja tika veikta. Vēlēšanu dienā viss var mainīties. Ievērojama nozīme būs arī samērā lielajam neizlēmušo viedoklim. Līdz ar to – tas vien, ka visādi citādi simpātiskai partijai aptauju datos nav piecu vai kaut vai četru procentu, nav izšķirošais arguments, ka par to balsot nav vērts.

Turklāt – balsojot par partijām, kuras īsti neatbalstām, mēs nekad nepanāksim, ka pie varas tiek arī tie, kas mums patīk vairāk. Ja pietiekami daudzi vēlētāji notic, ka par viņu noskatīto partiju nav vērts balsot tās relatīvās nepopularitātes dēļ, partija nudien netiks ievēlēta.

Piecu procentu barjeras pārvarēšana nav vienīgais, kas skaitās. Partijām, par kurām nobalsojuši vismaz divi procenti vēlētāju, pienākas valsts finansējums – 0,71 eiro gadā par katru iegūto balsi. Ja partijai ir vien divi procenti balsu, tas nav daudz. Un tomēr tas ir noderīgs atbalsts politiskajiem spēkiem, kuri vēl tikai aug un attīstās – un cenšas to darīt bez kļūšanas atkarīgiem no kaut kādu aizdomīgu labdaru naudas. Kaut vai tikai divi iegūti procenti šajās vēlēšanās var būt labs atspēriena punkts, lai pēc četriem gadiem jau spēcīgāk startētu nākamajās vēlēšanās.

Tanī pašā laikā reāls ir cits efekts: ja vēlēšanās lielāka un mazāka partija, kuru programma ir līdzīga, sacenšas ar kādu spēcīgu trešo partiju, kuras programma ir būtiski atšķirīga un kurai tiešo konkurentu nav, tad šīs pirmās divas partijas savstarpējās sacensības dēļ var zaudēt. Balsis, kuras tiek atdotas par līdzīgām idejām, sadalās starp divām partijām, kamēr viņu ideoloģiskajiem pretiniekiem ar nevienu nav jādalās.

Šādā situācijā tie 16 saraksti liecina par politisko sadrumstalotību. Ir gan skaidrs, ka prāva daļa pieteikto partiju nudien nevar pretendēt uz vietām parlamentā – gan savas mazās atpazīstamības dēļ, gan arī vēlētājiem nesaistoša piedāvājuma dēļ. Taču tiem politiskajiem spēkiem, kam vismaz kaut kādas izredzes ir, traucē nespēja savā starpā vienoties.

Protams, vienošanās, kas tiek slēgtas pašas vienošanās pēc, var nenākt par labu. Latvijas politikā ir piemēri, kā “aprēķina laulības” liek pamatu ilgstošām iekšējām nesaskaņām, kas politisko spēju novājina. Tomēr vienmēr tā nav jānotiek. Tas lielā mērā ir arī jautājums par politiķu spēju sastrādāties. Bez sadarbības nevar notikt funkcionāla politika – spēki, kas karo pret itin visiem, diezin vai spēs panākt solītās pārmaiņas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
16

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
34
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
37

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
30

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi