Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Mazākais ļaunums un mazās partijas

Jānis Buholcs
07:24
01.10.2018
6

Šā gada Saeimas vēlēšanās kandidē neparasti liels partiju un apvienību skaits – 16. Līdztekus parlamentā jau pārstāvētajām
partijām uz deputāta vietām pretendē arī virkne jaunu politisko spēku.

Varētu teikt, ka līdz ar to vēlētājam ir liela izvēle, lai nebūtu jābalso vienkārši par “mazāko ļaunumu”, kad īstu labumu saskatīt nevar. Taču ko darīt, ja reitingi acīs iekritušajai partijai neko labu nesola?

Spriežot pēc publiskā viedokļa aptauju rezultātiem, piecu procentu barjeru varētu pārvarēt tikai kādas piecas sešas no visiem pieteiktajiem politiskajiem spēkiem. Pastāv viedoklis, ka nevajag balsot par mazpopulārajām partijām, ja ir maz izredžu iekļūt Saeimā, tad vēlētājs būs “izniekojis” savu balsi vai pat netiešā veidā atbalstījis populārākas partijas. Pret šāda veida “stratēģisko domāšanu” gan vajadzētu izturēties ar piesardzību.

Jāsāk ar to, ka reitingi paši par sevi ir visai aptuvens popularitātes rādītājs. Aptauju veicēji nekad pilnībā precīzi nespēj nomērīt sabiedrības viedokli. Daļa aptaujāto nestāsta patiesās domas, pastāv arī šādas tādas nepilnības metodoloģijā, ir arī nesakritība starp aptaujāto cilvēku demogrāfisko profilu un reālajiem vēlētājiem. Lai aptauja būtu reprezentatīva – proti, aptaujājot relatīvi nelielu cilvēku skaitu, varētu uzzināt kopējo sabiedrības noskaņojumu –, tās veidotājiem ir jāizveido pētāmās sabiedrības “mikromodelis”. Tātad jāaptaujā tāda cilvēku grupa, kas pēc pamata pazīmēm – vecuma, dzimuma, izglītības līmeņa, ienākumiem un tamlīdzīgi – atbilstu datiem par visu sabiedrību. Tomēr pašas vēlēšanas nedarbojas pēc šāda veida aptaujas principa: motivācija iet balsot dažādās sabiedrības grupās atšķiras. Piemēram, vecāki cilvēki ir čaklāki vēlētāji nekā jaunāki. Līdz ar to var būt situācija, kurā jauno viedoklis aptaujās ir fiksēts, taču pie vēlēšanu urnām to apstiprināt viņi neaiziet.

Salīdzinot partiju reitingus ar reālajiem vēlēšanu rezultātiem, regulāri ir gadījumi, kad kāda partija iegūst būtiski labākus rezultātus nekā aptauju dati solīja. Tomēr nav tā, ka problēma būtu tikai vietējiem sociologiem. Labs piemērs ir ASV 2016. gada prezidenta vēlēšanas – tur Donalda Trampa uzvara bija pārsteigums ļoti daudziem.

Bet, pat ja partiju popularitātes dati būtu precīzāki, šie rezultāti ir tikai kāda pagātnes punkta fiksācija. Tie pastāsta, ko vēlētāji domāja tad, kad aptauja tika veikta. Vēlēšanu dienā viss var mainīties. Ievērojama nozīme būs arī samērā lielajam neizlēmušo viedoklim. Līdz ar to – tas vien, ka visādi citādi simpātiskai partijai aptauju datos nav piecu vai kaut vai četru procentu, nav izšķirošais arguments, ka par to balsot nav vērts.

Turklāt – balsojot par partijām, kuras īsti neatbalstām, mēs nekad nepanāksim, ka pie varas tiek arī tie, kas mums patīk vairāk. Ja pietiekami daudzi vēlētāji notic, ka par viņu noskatīto partiju nav vērts balsot tās relatīvās nepopularitātes dēļ, partija nudien netiks ievēlēta.

Piecu procentu barjeras pārvarēšana nav vienīgais, kas skaitās. Partijām, par kurām nobalsojuši vismaz divi procenti vēlētāju, pienākas valsts finansējums – 0,71 eiro gadā par katru iegūto balsi. Ja partijai ir vien divi procenti balsu, tas nav daudz. Un tomēr tas ir noderīgs atbalsts politiskajiem spēkiem, kuri vēl tikai aug un attīstās – un cenšas to darīt bez kļūšanas atkarīgiem no kaut kādu aizdomīgu labdaru naudas. Kaut vai tikai divi iegūti procenti šajās vēlēšanās var būt labs atspēriena punkts, lai pēc četriem gadiem jau spēcīgāk startētu nākamajās vēlēšanās.

Tanī pašā laikā reāls ir cits efekts: ja vēlēšanās lielāka un mazāka partija, kuru programma ir līdzīga, sacenšas ar kādu spēcīgu trešo partiju, kuras programma ir būtiski atšķirīga un kurai tiešo konkurentu nav, tad šīs pirmās divas partijas savstarpējās sacensības dēļ var zaudēt. Balsis, kuras tiek atdotas par līdzīgām idejām, sadalās starp divām partijām, kamēr viņu ideoloģiskajiem pretiniekiem ar nevienu nav jādalās.

Šādā situācijā tie 16 saraksti liecina par politisko sadrumstalotību. Ir gan skaidrs, ka prāva daļa pieteikto partiju nudien nevar pretendēt uz vietām parlamentā – gan savas mazās atpazīstamības dēļ, gan arī vēlētājiem nesaistoša piedāvājuma dēļ. Taču tiem politiskajiem spēkiem, kam vismaz kaut kādas izredzes ir, traucē nespēja savā starpā vienoties.

Protams, vienošanās, kas tiek slēgtas pašas vienošanās pēc, var nenākt par labu. Latvijas politikā ir piemēri, kā “aprēķina laulības” liek pamatu ilgstošām iekšējām nesaskaņām, kas politisko spēju novājina. Tomēr vienmēr tā nav jānotiek. Tas lielā mērā ir arī jautājums par politiķu spēju sastrādāties. Bez sadarbības nevar notikt funkcionāla politika – spēki, kas karo pret itin visiem, diezin vai spēs panākt solītās pārmaiņas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
22

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi