Svētdiena, 5. maijs
Vārda dienas: Ģirts, Ģederts

Rosina nākotnei

Jānis Gabrāns
08:31
09.10.2018
5

Gada sākumā Ekonomikasministrija ziņoja, ka valstī trūkst ap 10 000 eksakto zinātņu speciālistu un tuvākajā nākotnē šis skaitlis varētu sasniegt gandrīz 50 000. Prob­lēmas pamatā ir fakts, ka šajā nozarē studējošo skaits gadu no gada īpaši nepaaugstinās.

Lai arī Izglītības un zinātnes ministrija piedāvāja risinājumus, palielinot budžeta vietu skaitu eksaktajās zinātnēs, ieviešot obligātos vidusskolas eksāmenus ķīmijā un fizikā, plānotais rezultāts netiek sasniegts.

Arī uzņēmēji norāda, ka, nemācot eksaktās zinātnes un nepievēršot tām vajadzīgo uzmanību jau skolās, ir risks, ka nākotnē Latvijas iedzīvotāji darba tirgū kļūs konkurēt nespējīgi, jo tieši eksaktās zināšanas ir nepieciešamas jomās, kuras šobrīd attīstītas visstraujāk un ātrāk.

Tātad jādomā, kā bērnus un jauniešus aizraut ar eksaktajām zinātnēm, kā rosināt viņu interesi. Viens no šādiem interesi rosinošiem pasākumiem ir tikko aizvadītā “Zinātnieku nakts”.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Cēsu filiāles, kas aktīvi iesaistās “Zinātnieku nakts” rīkošanā, direktors ALVIS SOKOLOVS norāda, ka šādi pasākumi nepārprotami palīdz radīt interesi par zinātni: “Apmeklētājiem, to­starp jauniešiem, ir iespēja vienuviet apskatīt daudz dažādu zinātnes izpausmju, un katrā ir kaut kas par dabas zinātnēm, eksaktajām zinātnēm kopumā. Protams, grūti pateikt, cik jauniešu šādi pasākumi ietekmē izvēlēties studēt eksaktās zinātnes. Nezinām, vai kādam tieši “Zinātnieku nakts” apmeklējums bijis kā starta šāviens šai izvēlei. Varbūt tas noticis kādos citos pulciņos, kursos, bet patiesībā jau nav svarīgi, kas bijis tas cēlonis, svarīga ir vispārīgas intereses radīšana par zinātni. Tāpēc nevar aprobežoties ar vienu pasākumu, bet kompleksi jārunā, jāstāsta iespējami plašāka informācija par zinātni, tās arvien augošo nozīmi mūsu ikdienā.”

Šķiet, tieši šie ir tie atslēgas vārdi – arvien augošā nozīme ikdienā. Redzam, ka mūsu ikdienā arvien noteicošāka loma ir viedajām tehnoloģijām, zinātnes atklājumiem, bet, ja nebūs speciālistu šajās jomās, nebūsim konkurētspējīgi. Tāpēc pēdējos gados par to tiek runāts skaļāk, plašāk, taču A. Sokolovs norāda, ka uz rezultātiem nevar cerēt tūlīt: “Vēl kādam laiciņam jāpaiet, lai tiešām varētu just atdevi. Pēdējos gados daudz esam strādājuši ar sākumskolas un pamatskolas audzēkņiem un saprotam, ka nevar to interesi radīt gadā vai divos, tas ir ilgstošs darbs. Protams, ja skolēns izlemj mācīties eksaktās zinības vidējās izglītības iestādē, tas jau ir solis šajā virzienā, bet tālāk daudz kas atkarīgs tieši no pedagogiem. Informācija, kas novadīta pamatskolas vecuma skolēniem, rezultātu sāks dot tikai pēc vairākiem gadiem, kad jaunietis pieņems izvēli, ko darīt pēc vidējās izglītības dokumenta saņemšanas. Jaunietis jau neizdara izvēli tikai pēc tā, kas viņam stāstīts, bet pēc tā, vai viņam ir radīta interese par konkrēto jomu, nozari. Interesi vieglāk radīt jaunākam bērnam, bet, kā jau teicu, tad jāgaida ilgāks laiks, līdz viņš nonāk pie mums.”

Arvien vairāk ieguldījumu šajā jomā dod uzņēmēji, pašvaldības, un Cēsu pusē ir daudz pozitīvu piemēru. Tāds ir Vides risinājumu institūts, kas iekarojis Eiropas Kosmosa aģentūras uzmanību. Šogad darbu sācis Dabas un tehnoloģiju parks “URDA”, kura iniciators ir uzņēmums “ZAAO”. Cēsīs darbojas pašvaldību dibinātais bērnu zinātkāres centrs “ZINOO”, kas ir gatavs pārtapt par vērienīgu “Kosmosa centru”. Tas viss vērsts uz to, lai cilvēkiem, jauniešiem, bērniem radītu interesi par inženiertehniskajām zinātnēm.

Arī A. Sokolvs šīs darbības vērtē ļoti atzinīgi, atkārtoti norādot, ka jābūt pacietīgiem, jo rezultāts būs: “Tā pilienu pa pilienam jau viss sakrāsies, un te labs piemērs ir RTU Cēsu filiāle. Sākām ar septiņiem studentiem, tagad viņu skaits jau ir desmitkāršojies un turpina palielināties. Informācija izplatās, rezultāts ir. Arī “URDA” piemērs ir izcils, jo parāda, ka daudz kas izdodas, ja kāds procesus ņem savās rokās un dara.”

Arī RTU Cēsu filiāle dara daudz, iespējams, lielākā daļa no tā cēsniekiem paliek apslēpta, jo viņi filiāles telpās neielūkojas, lai gan, iespējams, tur atklātos pavisam cita pasaule. Jau pavisam drīz būs īpaša iespēja, proti, nākamajā nedēļā RTU Cēsu filiālē notiks “Karjeras diena”. A. So­ko­lovs iedrošina atvērt Cēsu filiāles durvis: “Pat ja sākumā šķiet, ka tas ir kaut kas svešs un nesaistošs, tas varbūt tāpēc, ka informācija līdz šim bijusi vienpusēja. Varbūt šādā pasākumā, izdzirdot lektorus, pēkšņi viss paveras pavisam citādi, jaunietī rodas interese un viņš savu nākotni saredz kādā no inženierzinātnēm. Patiesībā jau šis ir pasākums ne tikai jauniešiem, bet arī viņu vecākiem, kuri varētu atnākt un paskatīties, kas notiek Cēsu filiālē. Mums ir daudz jaunumu, arī kāds īpašs notikums, kad drīz publiski vērsim vaļā prototipēšanas un dizaina laboratoriju, kas būs saistoši arī uzņēmējiem.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
35

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
40

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Katram savu melu detektoru

16:44
29.04.2024
36

Attīstoties tehnoloģijām un straujiem soļiem ienākot mākslīgajam intelektam, ikdiena kļuvusi gluži neparedzama. Un, manuprāt, nedrošāka, jo nu jau vairs nevar zināt, kad saskaramies ar patiesu un reālu cilvēku, balsi vai rakstītu ziņu, kad ar kaut ko tikai īstenību atdarinošu. Un neviens jau šodien nevar pateikt, cik tālu tas aizies, attīstīsies, kas mūs vēl sagaida. Vien […]

Ne tikai šīfera jumts var aizbraukt

16:42
28.04.2024
41

Aktuālu jautājumu, problēmu ikdienā netrūkst. Ik pa laikam kāda no piesārņotās ūdenstilpes izpeld krastā, jo kāds atceras vai kādam pienācis brīdis, kad jāatgādina. Gluži vienkārši – ziniet, par to jādomā un jārīkojas. Nupat plašsaziņas līdzekļi mudina ikvienu pievērst uzmanību    azbestu saturošiem materiāliem. Vienkārši sakot – šīferim. Par to, ka šis jumta segums ir kaitīgs, […]

Notikumu vērtējums un propaganda

16:39
27.04.2024
30

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā unļaunā izpratnei. Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja […]

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
36

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
39
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
27
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
64
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi