Vai ir kāds, kurš nekad nav iedomājies, ko darītu, ja loterijā laimētu, piemēram, miljonu eiro? Ik pa laikam medijos izskan informācija, ka atkal kāds pasaulē kļuvis par krietna laimesta īpašnieku. Bet vēl interesantāk ir paskatīties, ko ļaudis ar šiem lielajiem laimestiem iesāk.
Nesen internetā uzdūros rakstam, kā loterijās iegūtās naudas summas tiek tērētas. Tika aptaujāti 3000 cilvēku, kurus laimesti bija padarījuši par miljonāriem. No tiem 59 procenti laimīgo pēc laimesta loterijā bija pametuši savu darbavietu, 19 procenti turpināja strādāt, bet katrs trešais veica brīvprātīgo darbu. Uzvarētāju pirmais pirkums visbiežāk ir jauna māja, bet nākamais – automašīna. Kad laimētājiem tiek vaicāts, kā iegādājās loterijas biļeti, stāsti ir līdzīgi – tas bijis nejaušs pirkums, kad mašīnai lieta degviela vai vakarā pēc darba iegādāta pārtika.
Tomēr mēs visi zinām, ka dzīvē nekas nenotiek tāpat vien. Tiekot pie lieliem laimestiem, paveras plašas jo plašas iespējas – nav jāsatraucas par hipotekāro kredītu samaksu, bērnu izskološanu vai to, kā tiks pavadītas vecumdienas. Tomēr dzirdēti daudzi neveiksmes stāsti, kad lielie laimesti nāk kopā ar nepareizajiem “draugiem”, cilvēks izmainās līdz nepazīšanai un pats savu dzīvi vairs nekontrolē, tādējādi zaudējot patiesās vērtības – ģimeni.
Vienmēr esmu domājusi, ka tie lielākie laimesti tiek doti ar kādu nolūku, tas ir liels pārbaudījums. Es atbalstu piedalīšanos dažādās loterijās, ja tas notiek veselīgos daudzumos. Svētdienu rītos, kad visa ģimene ir kopā, tikko ceptās brokastu pankūkas un Superbingo kvīts ir ierasts rituāls daudzās mājās, arī mūsu. Bet nedomāsim, kā būtu, ja būtu… Labāk paskatīsimies apkārt un novērtēsim to, kas mums jau ir dots. Mūsu lielākie “laimesti” ir tie, kas skraida pa māju, reizēm neklausa, bet reizēm uzvedas kā zelta gabaliņi un sauc mūs par mammu un tēti. Ja tas tā ir, tad šīs “biļetes” bijušas laimīgās!
Komentāri