Saskaņā ar jaunākajiem Eiropas Parlamenta Eirobarometra aptaujas datiem savas valsts dalību Eiropas Savienībā (ES) kā “labu lietu” vērtē arvien vairāk ES iedzīvotāju – 62%, kas ir augstākais rādītājs pēdējos 25 gados. Latvijā tā uzskata 56% iedzīvotāju, kas ir par četriem procentpunktiem vairāk nekā aprīlī veiktajā aptaujā.
Jau 14 gadus Latvija ir pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts, un šajos gados atbalsts ES svārstījies uz vienu un otru pusi. Atcerēsimies, ka 2003.gada referendumā par pievienošanos Eiropas Savienībai Latvijā nobalsoja 67% balsstiesīgo, tomēr kopš tiem laikiem situācija mainījusies, aizvadīta ekonomiskā krīze, piedzīvoti dažādi ģeopolitiskie satricinājumi, kas ietekmējis iedzīvotāju atbalstu, vēl pavisam nesen, 2017.gada aptaujā, tikai 45% Latvijas iedzīvotāju pozitīvi novērtēja valsts dalību ES.
Šobrīd situācija mainījusies, pēc Lielbritānijas referenduma 2016. gadā par izstāšanos no ES teju visi aptaujas rādītāji ievērojami paaugstinājušies, jo sarežģītais “Brexit” sarunu process veicinājis izpratni par ieguvumiem, ko sniedz dalībvalsts statuss. Tagad kopumā 63% Latvijas respondentu balsotu par to, lai valsts paliktu ES, tikai 17% apsvērtu izstāšanos. Eiropā vidēji 68% iedzīvotāju uzskata, ka viņu valsts dalība ES ir nesusi ieguvumus, un tas ir augstākais rādītājs kopš 1983. gada. Latvijā tā uzskata 73% iedzīvotāju, bet pretējās domās ir 20% aptaujāto.
Norādot, kas ir galvenie iemesli, kāpēc Latvija, kļūstot par dalībvalsti, ir ieguvusi, visvairāk jeb 49 % minējuši, ka dalība ES sniedz cilvēkiem jaunas darba iespējas. 44% norādījuši, ka tas veicina valsts ekonomisko izaugsmi, bet 34% , ka dalība ES palīdz saglabāt mieru un stiprināt drošību. Tikpat arī atbildējuši, ka tas uzlabo sadarbību starp Latviju un citām ES valstīm.
Nevar noliegt, ka Eiropas fondu līdzekļu izmantošana tiešām veicinājusi valsts attīstību. To uzsver arī Cēsu novada pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvaldes projektu speciāliste Inta Ādamsone, norādot, ka patiesībā šie fondi ir lielākais attīstības virzītājspēks: “Protams, ne visur šie līdzekļi izmantoti pareizi, un ne vienmēr rezultāts – iegūtais vai cerētais – sasniedz cilvēkus. Taču, kopumā ņemot, tā ir lieliska iespēja. Arī Cēsīs cenšamies iespējami vairāk piesaistīt līdzekļus, un, atskatoties uz paveikto, padarīts ir ļoti daudz, kas bez šī finansējuma nebūtu iespējams.”
Nevar noliegt, ka ne vienmēr Eiropas nauda Latvijā (droši vien tā ir visās dalībvalstīs) tiek izmantota pareizi, domājot par attīstību. Ik pa laikam arī medijos parādās ziņas par izsaimniekotiem simtiem, tūkstošiem eiro, jo veikli darboņi, redzot iespēju tikt pie naudas, to izmanto savtīgos nolūkos.
Arī I. Ādamsone atzīst, ka itin bieži jau plānošanas posmā netiek padomāts, ko reāli vēlas sasniegt, īstenojot projektu: “Diemžēl ir situācijas, ir projekti, kas tiek īstenoti tikai tāpēc, lai kāds cilvēks vai organizācija varētu izdzīvot. Viņi no tā saņem algu, iegūstamais rezultāts viņiem nav svarīgs. Manuprāt, tā nevajadzētu būt, bet zinām taču, ka papīrs pacieš visu un uzrakstīt var to, ko vajag.
Taču, neraugoties uz šādām nebūšanām, no dalības Eiropas Savienībā plusu ir krietni vairāk nekā mīnusu. Mums tikai pašiem pareizi viss jāsaplāno un jāpadara.”
Atrašanās kopējā Eiropā, robežu nojaukšana pavērusi plašas iespējas daudzās jomās, arī tūrisma. Arvien palielinās tūristu plūsma, arvien vairāk citu valstu ceļotāji novērtē piedāvājumus, ko sniedz Latvija, un tas dod iespēju attīstīties uzņēmējdarbībai. Daudzus projektus tūrisma jomā realizējusi Vidzemes Tūrisma asociācija. Tās valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts norāda, ka Eiropas dotās iespējas ir ļoti lielas, tās ir jāizmanto un asociācija savu iespēju robežās cenšas to darīt: “Mēs negaidām, ka kāds kaut ko pasniegs uz paplātes, bet strādājam, lai būtu iespējas un arī rezultāti. Diemžēl, skatoties visas Latvijas kontekstā, netrūkst gadījumu, kad vienkārši nekas netiek darīts, lai izmantotu pieejamās iespējas. Visbiežāk trūkst tieši valsts atbalsta, ieinteresētības. Piedaloties semināros, konferencēs ārpus Latvijas, redzu, kā citas valstis cīnās par iespēju piesaistīt finansējumu, kā tiek strādāts, domājot par nākamo plānošanas periodu. Mūsu ierēdņi visbiežāk atbrauc uz semināru, nosēž savu laiku, ķeksīti ievelk, ka tas izdarīts, un viss. Bet būtu daudz, ko pamācīties no mūsu kaimiņiem, cik viņi aktīvi darbojas skaidrojot, pārliecinot, atgādinot.
Ir jāiesaistās lielajās kultūras tūrisma tīklu organizācijās, kurām ir lobiji Eiropas Parlamentā, ja būsim šajās organizācijās, būs iespējas vairāk ko ietekmēt un izdarīt, kļūt atpazīstamiem, jo tā ir iespēja piesaistīt papildu līdzekļus, lai realizētu jaunus, noderīgus tūrisma attīstības projektus, maršrutus. Bet jauni maršruti paver iespējas uzņēmējiem. Pareizi un, galvenais, aktīvi darbojoties, var panākt ļoti daudz.”
Komentāri