Augustu vecāki gaida ar bažām, jo zina, ka, gatavojot bērnus skolai, bez izdevumiem neiztiks. Grāmatnīcās jau tagad jūtama rosība – vecākiem rokās ir iepirkuma grozi, kuros tiek liktas rūtiņu un līniju burtnīcas, klades, kancelejas piederumi, lielie un mazie zīmēšanas bloki, trīs izmēru otiņas un citas mācību procesiem nepieciešamās lietas. Protams, jāpieņem arī lielie lēmumi par skolas somu, penāli un maisiņu sporta piederumiem.
Mana meitiņa gan vēl apmeklē bērnudārzu, tādēļ par reālo situāciju, kas saistīta ar izdevumiem, uzsākot skolas gaitas, varu spriest tikai pārdomu līmenī. Pavisam neviļus, esot grāmatnīcā, dzirdēju, cik kādai mammai nācās samaksāt par iepirkuma groziņā saliktajām skolas lietām vienam bērnam – 120 eiro. Tas ir daudz vai maz? Ja godīgi, man nav ne jausmas. Šķiet gana daudz, bet, no otras puses, saprotu – viss maksā naudu. Un to, domājams, sapratuši lielākā daļa vecāku, kuru bērni mācās pamatskolā. (Jā, vidusskolā tas vairs nav tik aktuāli, jo nu jau uz skolu vidusskolnieces dodas ar rokas somiņām, kādu pierakstu kladi un pildspalvu).
Atgriežoties pie tā, cik plaši vasaras nogalē atveram savu maciņu mācību piederumu iegādei, der apdomāt, kā ietaupīt. Viens no ceļiem – sākt gādāt lietas laikus. Jau no jūnija skolēnu vecāki ik pa laikam varēja iegriezties grāmatnīcā, lai iegādātos skolēniem nākamajā mācību gadā nepieciešamo. Tā šie izdevumi tik ļoti nebūtu jūtami. Otrs variants – ļoti skaistas un kvalitatīvas preces iespējams iegādāties interneta veikalos (piemēram, aliexpress.com; ebay.com vai amazon.com). Turklāt par jūtami zemāku cenu. Trešais variants – mācīt bērniem rūpēties par iegādātajām lietām. Jā, zinu, ka bērni paliek bērni, viņi mēdz mantas pazaudēt vai saplēst. Bet uzskatu, ka jau no bērnības jāmāca atbildība par to, kas tev pieder. Mūsdienu bērni ir ļoti gudri, apķērīgi, pēc maniem novērojumiem, saprot daudz vairāk, nekā mums šķiet. Tāpēc būtiski iepērkoties ņemt bērnus līdzi, stāstīt, ka lietas veikalos nav bez maksas. Savukārt mājās var parunāties, cik ilgi mammai un tētim jāstrādā, lai nopirktu vienu skolas somu. Tā jau tajos mazajos cilvēkbērnos rodas izpratne par reālajām lietām un reālo ikdienu – caur sarunām ģimenē. Tāds mans spriedums, bet man pavisam noteikti būtu interesanti šādas pārdomas uzrakstīt vēlreiz pēc dažiem gadiem, kad pati došos uz grāmatnīcu kopā ar topošo pirmklasnieci.
Komentāri