Šonedēļ apritēja pieci gadi kopš atjaunotājā Latvijā notikušās lielākās traģēdijas, kad, sabrūkot lielveikalam “Maxima” Rīgā, gāja bojā 54 cilvēki.
Tas bija kā atskaites punkts vairākiem procesiem, tostarp sākās stingrāka uzraudzība, vērtēšana būvniecības procesos, jo tika secināts, ka traģēdijas iemesls bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes.
Nepilnu gadu pēc traģēdijas – 2014. gada 1. oktobrī – tika izveidots Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) ar mērķi īstenot valsts uzraudzību būvniecības jomā. Kā norāda biroja pārstāve Egita Diure, valsts uzraudzības funkcijas atjaunošana līdzās pašvaldību būvvalžu lomai bija solis uz mērķtiecīgāku un skrupulozāku uzraudzību, lai būvniecībā nepieļautu tādas kļūdas, kas radītu ievērojamus zaudējumus sabiedrībai.
Viņa uzsver, ka biroja izveide noteikti attaisnojusies, jo četros gados paveikts daudz: “Divas svarīgākās jomas – publisko ēku ekspluatācijas uzraudzību un būvdarbu kontroli – raksturo četrciparu skaitļi.Kopumā šajos gados veiktas 4367 dažādu objektu ekspluatācijas pābaudes, sagatavots 3681 atzinums. Jāpiemin, ka biroja pārziņā ir ap 10 000 publisku ēku, no kurām līdz šim biroja būvinspektori pārbaudījuši 40 procentus. Ekspluatācijas pārbaužu rezultāti liecina, ka apmēram 40 procentos pārbaudīto objektu nepieciešami papildu pasākumi tehniskā stāvokļa uzlabošanai, jo konstatētas neatbilstības saistībā ar mehānisko stiprību un stabilitāti, arī patvaļīga būvniecība.”
Viņa akcentē arī ēkas īpašnieka atbildību. Normatīvajos aktos noteikts, ka īpašnieka pienākums ir veikt ēkas tehnisko izpēti reizi 10 gados. Tām ēkām, kas nodotas ekspluatācijā līdz 2004. gadam un kurām šāda tehniskā izpēte nekad nav veikta, tas jāizdara līdz 2019. gada 30. septembrim.
“Savlaicīgas rūpes par ēkas tehnisko stāvokli atmaksājas, jo, novēršot šķietami nelielu neatbilstību vai defektu šodien, var izvairīties no lielākiem tēriņiem nākotnē, kad, iespējams, jau būs lielākas problēmas,” norāda biroja pārstāve.
Viņa arī atzīst, ka biroja ieteikumus ēku īpašnieki vairumā gadījumu ņem vērā un izpilda. Cits jautājums, ka tas var prasīt ilgāku laiku. Piemēram, ja konstatēta plaisa, birojs aicinās veikt ēkas tehnisko izpēti, noskaidrot, kāda ir plaisas ietekme uz celtnes nestspēju. Turklāt, ņemot vērā tehniskās izpētes rezultātus, jāizstrādā būvprojekts, jāsaskaņo būvvaldē, jāsaņem būvatļauja, tikai tad se-ko būvdarbi, bet tas viss prasa laiku.
Ir gadījumi, kad ēku īpašniekiem liekas, ka tā ir piekasīšanās sīkumiem, bet te gribas citēt BVKB direktores Svetlanas Mjakuškinas teikto: “Drošība nav stāsts par ēkām, drošība ir stāsts par cilvēkiem. Ēkas īpašniekam ir būtiska loma drošas ēkas ekspluatācijas nodrošināšanā. Savlaicīgi un sistemātiski uzturēšanas pasākumi ne vien pagarinās ēkas mūža ilgumu, bet arī prasīs mazākus finanšu ieguldījumus.”
Būvdarbu kontroles jomā šajos gados veiktas 1910 kontroles, ekspluatācijā pieņemti 328 objekti. E. Diure norāda, ka vidēji 45 procentos atzinumu būvdarbu kontroles ietvaros nav konstatēti pārkāpumi un šo gadu laikā atzinumu skaits, kuros nav pārkāpumu, kļūst lielāks: “Tas liecina, ka būvniecības procesa dalībnieki kļūst atbildīgāki un mūsu birojs, īstenojot “konsultē vispirms” principu, palīdz lietas darīt pareizi. “Konsultē vispirms” ietvaros īstenojam vairākas aktivitātes, tai skaitā pirms būvdarbu kontroles uzsākšanas būvniecības procesa dalībnieki ir aicināti uz sanāksmēm, kurās iespējams ne tikai saņemt aktuālu informāciju par normatīvo aktu prasībām un BVKB uzraudzības procesu, bet arī atbildes uz citiem jautājumiem.
Mūsu būvinspektori redz, ka būvniecības procesa dalībnieki arvien atbildīgāk izturas pret savu darbu, apzinās, ka katra sīkākā detaļa var ietekmēt kopējo rezultātu. Būvobjektos redzam, ka tiek ieviestas kvalitātes kontroles sistēmas. Vēl viena atziņa – pēc iespējas visur jānodrošina “četru acu” princips, jo tas palīdz izvairīties no tīri cilvēciskām kļūdām projektos, aprēķinos un citos procesos.”
Birojā norāda, ka būvniecības izaugsmes tempi palielinās. Šogad līdz novembra sākumam birojs pieņēmis ekspluatācijā lielāku objektu skaitu nekā visa pagājušā gada laikā un arī iepriekšējos gados. Tās ir gan jaunbūves, gan pārbūves, tāpēc var teikt, ka būvniecības izaugsmes tempu pieaugums ietekmē arī sliktā stāvoklī esošu objektu sakārtošanu un pārbūvi. Kā pozitīvu piemēru var minēt nesen ekspluatācijā nodoto rekonstruēto Cēsu Mūzikas vidusskolas ēku L. Kalēju ielā. Arī šī ēka BVKB interaktīvajā kartē, kur tiek atzīmēts pārbaudīto ēku stāvoklis, bija iekrāsota ar sarkanu, kas apzīmē bīstamos objektus, kuri nav droši cilvēkiem, tāpēc to ekspluatācija pilnībā vai daļēji jāpārtrauc. Tagad ēka ar valsts finansējumu sakārtota un atkal kalpos daudzus gadus.
Uz jautājumu, vai var pienākt brīdis, kad BVKB interaktīvajā kartē vairs nebūs sarkano norāžu, E. Diure atbild: “Tā būtu mūsu vīzija, uz ko tiekties!”
Komentāri