Pēc mēneša viss būs skaidrs, rīts atausīs, un uzzināsim to simts jaunās Saeimas deputātu vārdus un uzvārdus, kuri četrus gados strādās gudri vai darīs muļķības, ķildosies vai virzīsies uz vienu mērķi, domās par sevi, radiem un draugiem vai valsti. Izvēle tikai un vienīgi katra paša ziņā. Pieredze rāda, ka balsstiesīgie pilsoņi Latvijā, būdami maz saistīti ar partijām, reti interesējas par partiju ideoloģiju, saprotamāk šķiet vērtēt konkrētus, vismaz televīzijā redzētus politiķus. No runām skaidri viņu centieni un mērķi, bet, kā ir patiesībā, vislabāk zina tuvākie radi un kaimiņi.
Lasot Saeimas deputātu kandidātu sarakstus, ne viens vien iesaucies – un šitais arī! Un kandidātu saraksts ir garš – 1461, vidzemnieku izvēlei izlikti vairāk nekā 300 mazāk vai vairāk pazīstami cilvēki. No Amatas novada kandidātos partijas paņēmušas septiņus uzticamus biedrus, no Cēsu novada 11, Līgatnes, Pārgaujas un Vecpiebalgas novadiem pa trim, no Jaunpiebalgas un Raunas novadiem pa vienam, bet Priekuļu novada deviņus. Savējos pazīstam, nebūs grūti izvēlēties.
Ir interesanti paklausīties runās un uzmest acis sapņu piļu cēlāja darbiem. Runas, stāsti par sevi, saprašanas atklāšana par valstī svarīgo varbūt arī atstāj iespaidu, bet biežāk rodas žēlums. Pamētājoties pa interneta mājaslapām, var ieraudzīt ar eļļas krāsu uzskaistinātas pērles. Tā video materiālā kāds zemnieks, Saeimas deputāta kandidāts, stāsta, kā turpina kopt dzimtas īpašumu, kā saimnieko. Vietējiem žēli skatīties uz vīru, jo zina, ka saimniecība ieaugusi latvāņos, ka aprūpētais ganāmpulks mēdz sirot pa kaimiņu dārziem. Bet tas, protams, neattiecas uz politiku, valsts attīstību un nākotni. To pamanās uzsvērt arī atbalstītāji. Sak, ko nu kašķēsies. Citā novadā kāds jauns vīrietis, izskolojies augstās skolās, mājās pārvedis smagu zināšanu bagāžu, urda un tirda vietējos, kā darīt, lai dzīvotu labāk. Viss vienkārši – jāprasa valstij, pašvaldībai, darba devējam – tad arī viss būs.
Protams, katram cilvēkam ir labās īpašības, labie mērķi dot citiem. Ja neko citu, tad vismaz zināšanas, pieredzi. Kāda tā ir, vislabāk redz tie, kuri ikdienā ir blakus, nevis tikai dzird skaisti sarindotus, brīžam šķiet, kāda cita uzrakstītus vārdus. Turklāt – ne vienmēr izteiktus skaidri saprotamā domā, bet drīzāk vervelīgā, pretenziju pilnā, neko neizsakošā sacerējumā.
Vēl interesanti, ka 26,8 procenti visu deputātu kandidātu nav norādījuši tautību. Kāpēc gan tā būtu slēpjama informācija? Ir vēl citi jautājumi, kas mudina padomāt. Vēl ir laiks. Kā jau rudenī – jāvērtē darba augļi, nevis stāsti, kāpēc kaut kas nav iznācis, jāklausās par vainīgajiem paša neveiksmēs. Vai, tiekot Saeimā, šis deputāts turpinās vainot citus, vai pats būs darītājs? Ja viņu pazīstam, tad zinām arī atbildi.
Komentāri