Valdība top, kaut pārliecības, ka tā tiešām tiks apstiprināta, nav. Manuprāt, partijai KPV LV vai vismaz Aldim Gobzemam mērķis ir nepieļaut nekādas valdības izveidošanu. Kāpēc un kuram tas vajadzīgs, to laikam zina tikai viņi paši.
Par darāmajiem darbiem un budžetu ir runāts un rakstīts tik daudz, ka vēlreiz to visu atkārtot nav lielas jēgas. Valdība un budžets šobrīd ir t.s. “tehniskais” , un tiek cerēts, ka gan jau viss nokārtosies. Un, protams, kad valdība beidzot taps, ar skubu būs jāmetas labot visu, kas labojams, un jāglābj viss, kas glābjams.
Tomēr ir kāds jautājums, kurā ugunsgrēks, šķiet, šobrīd ir apdzēsts un uz obligāto un aši risināmo jautājumu fona tas diez vai tiks risināts citā veidā, kā vien mēģinot budžetā iedabūt lielāku naudu. Proti, tas ir jautājums par virsstundām mediķiem, kurš it kā tika atrisināts, atļaujot strādāt vairāk virsstundu. Kā īstermiņa risinājums tas, protams, bija vienīgais iespējamais, jo medicīnas darbinieku vienkārši trūkst.
Starp citu, Ungārijā pēc tam, kad pagājušā gada decembrī parlaments pieņēma grozījumus Darba likumā, kas ļauj darba devējiem prasīt strādāt darbadienā vidēji divas stundas ilgāk, līdz 400 stundām gadā, šis likums jau nodēvēts par “verdzības likumu”. Pēdējā lielā masu demonstrācija Budapeštā notika vēl pagājušajā sestdienā. Tiesa gan, demonstrācijas Ungārijā notiek pamatā trīs iemeslu dēļ – ir apdraudēta preses brīvība, mediji, arī sabiedriskie, tiek padarīti atkarīgi no konservatīvās un nacionālistiskās Orbana varas, vara gatavojas “pievākt” arī tiesas, un visbeidzot cilvēki protestē pret minēto “verdzības likumu”.
Latvijā vara tiesas nemēģina pabāzt zem “savas cepures”, situācija ar sabiedriskajiem medijiem ir neskaidra. Manuprāt, izskatās, ka notiek mēģinājumi tos padarīt paklausīgus un rātnus, bet par grozījumiem Darba likumā iebildumu nevienam nebija.
Tomēr jautājums tiešām ir par to, vai šie likumu grozījumi ir norma, kas jāpieņem uz visu atlikušo dzīvi ar domu, ka gan jau kādreiz tas atrisināsies. Patiesībā tas ir jautājums, kā novērst mediķu trūkumu. Varianti ir divi: atļaut iebraukt mediķiem no trešajām valstīm vai arī palielināt algas tā, lai pašreizējie neaizbrauktu no valsts un atgrieztos jau aizbraukušie.
Eiropas Latviešu apvienības (ELA) vicepriekšsēde Elīna Pinto teic, tas ir jautājums ne tikai par finanšu, bet arī par darbaspēka kohēziju. Proti, Latvija nav vienīgā valsts, kurā ir šādas problēmas. Vairākām valstīm apvienojoties jautājumā par Eiropas fondu naudas izmantošanu piemaksām reģionos, būtu iespējams, piemēram, ārstiem un medmāsām, kas strādā reģionos, maksāt vairāk. Tiesa, ir pašvaldības, kas to dara jau tagad, jo ir atradušas kādu veidu, kā no fondu naudas kaut ko dabūt, gan nedefinējot to kā piemaksu, bet aizsedzot ar citu formulējumu. Tas nav ne īsti likumīgi, ne arī īsti nelikumīgi, bet tas nav nopietns risinājums ilgtermiņā. Būtu vajadzīgs, lai Latvijas valdība vērstos pie valstīm ar līdzīgām problēmām, jo kopīgi šis jautājums ir risināms.
Vai valdībai, kura kaut kad, cerams, taps, spēka atliks ne tikai ugunsgrēku dzēšanai, grūti pateikt. Vai naudas tuvākajos gados budžetā būs tik daudz, lai algas tā vienkārši celtu un celtu uz augšu, šaubos. Jebkurā gadījumā likums, kas šobrīd atļauj strādāt ilgākas virsstundas, ar laiku tāpat kā patlaban Ungārijā var kļūt par “verdzības likumu”. Un par to jādomā jau tagad, nevis kaut kad nākotnē, jo darbaspēka kohēzija nav dažos mēnešos atrisināma problēma.
Komentāri