Latvijā pašlaik reģistrēti vairāk nekā 22 tūkstoši nevalstisko organizāciju (NVO). Vairāk nekā 2500 NVO piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Nevalstisko organizāciju klasifikatorā definētas 15 to darbības jomas un 65 apakšjomas. Spriežot pēc iesniegtajiem ikgadējiem finanšu pārskatiem, darbojas tikai apmēram puse no reģistrētajām organizācijām.
“Ik gadu tiek reģistrētas daudzas jaunas NVO, bet likvidējas maz. Tam objektīvs iemesls, jo likvidācija ir sarežģīta, biedrību vadītāji neuzņemas to paveikt,” stāsta Valmieras Novada fonda valdes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš.
Biedrību un nodibinājumu likums nosaka, ka likvidācija iespējama ar biedru sapulces lēmumu. Savukārt biedru sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse biedru, ja statūtos nav noteikts citādi. Organizācijai, kas faktiski nedarbojas, sarīkot biedru kopsapulci, lai lemtu par likvidāciju, ir teju neiespējami. “Vieglāk ir katru gadu iesniegt pārskatu un tajā ierakstīt nulles. Bieži vien, lai īstenotu kādu ieceri, tiek nodibināta biedrība. Tad vairs konkrētu mērķu nav vai arī aktīvistiem zūd interese, mainās cilvēku prioritātes, un organizācija praktiski nedarbojas. Taču reģistros tā aizvien ir,” stāsta A.Bērziņš.
Lai NVO darbotos, nepieciešams finansējums. “Ja organizācijas ir aktīvas, tām ir ambīcijas, tad finansējumu var atrast. Tikai visu laiku jāseko līdzi, kur tiek izsludināti projektu konkursi. Nelieliem projektiem ir pašvaldību konkursi. Pēdējā laikā radies iespaids, ka mazajos projektos sāk pietrūkt ideju. Savukārt lielākām organizācijām, kurām arī mērķi ir vērienīgāki, vajadzības lielākas, nepieciešams mērķtiecīgs ikdienas darbs, vairs ar brīvprātīgo darbu nepietiek. Taču dabūt finansējumu darbībai ir ļoti grūti. Cita situācija ir kultūras NVO, tās kultūrkapitāla fondā var saņemt finansējumu organizācijas ikdienas darbības nodrošināšanai. Cita situācija ir arī nozares pārstāvošajās NVO.
Visgrūtākajā situācijā ir organizācijas, kuru darbība saistīta ar demokrātijas stiprināšanu, pilsoniskas sabiedrības veidošanu, sabiedrības izglītošanu par kritisko domāšanu, korupciju. Reģionos tādu ir maz, vairāk Rīgā. Šīm jomām arī sabiedrība nav gatava ziedot. Tā labprāt ziedo kāda cilvēka ārstēšanai, vides aktivitātēm, bet ne izglītošanai, kaut tas ir pamatu pamats, lai sabiedrība veidotos un būtu demokrātiska. Ikdienas līmenī grūti ar konkrētiem piemēriem skaidrot, kā tas ietekmē ikdienas dzīvi, tāpēc daudziem šķiet, ka tā ir tāda pļāpāšana.
Ja vērtējam indikācijas nacionālā un globālā līmenī, tad situācija ir satraucoša. Maz cilvēku piedalās vēlēšanās, daudzi nekritiski analizē informāciju. Un nav runa tikai par politiku. Kaut vai ātrie kredīti. Cilvēki piekrīt ņemt, jo nesaprot detaļas. Tas ir stāsts par izglītošanu, spēju izvērtēt, vai man to vajag vai ne, ko iegūšu, ko zaudēšu.
Ekonomiskā attīstība Latvijā redzama, bet demokrātija krītas līdzīgi kā visā Eiropā Uzticēšanās ir atslēgas vārds visos līmeņos. Vispirms jau cilvēks netic sev un saviem spēkiem, netic politikai, izglītības, veselības aprūpes sistēmai. Pārāk daudz kam neuzticamies. Vai nav cilvēku, kuriem ticam, vai vairs neprotam uzticēties? Bijusi pārāk liela vilšanās? Kā to mainīt, nav burvju atslēgas. Bet ir kas jādara. Esam piecus soļus no Polijas, Ungārijas un citām zemēm, kur nemanāmi atgriežas autoritāri režīmi. Sabiedrībai kopā jādomā, kā nostiprināt trauslo demokrātiju.
Runājot par izglītošanu, jābūt skaidrai vēstij, ko gribam pateikt un kāpēc. Mums novados nav vietējo organizāciju, kas pievērstu uzmanību sabiedrībā aktuālām tēmām. Tas ir grūts uzdevums.
Prieks par cēsnieku uzdrošināšanos. Vispirms Politiski represēto nodaļa, tagad nodibinājums “Ekspozīcijas “Sirdsapziņas ugunskurs” atbalsta fonds” ierīkojis muzeju, to apsaimnieko. Ieguvums ir visai sabiedrībai.
Nacionālā mērogā NVO gaida, kad būs pieejams Norvēģijas un Ekonomiskās zonas finansējums. Top noteikumi, vērtēti mērķi, kam šo naudu atvēlēt. Šogad gaidāmi pirmie projektu konkursi. Valsts finansējums konkursiem arī būs, gan vēlāk nekā citus gadus, jo kavējas valsts budžeta pieņemšana. Tās organizācijas, kurām ir mērķi, domā perspektīvā,” pārdomās dalās Valmieras Novada fonda valdes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš.
Komentāri