Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Jābūt gudrākam un vajadzīgākam par robotu

Sarmīte Feldmane
09:33
18.02.2019
8

Tehnoloģijas ienāk katra ikdienā, gribam to vai ne. Par to nesen runāts arī diskusijā “Cik darba vietu Latvijā aizstās tehnoloģijas?”.
OECD dati liecina, ka 32% darbu varētu skart būtiskas izmaiņas – automatizācija 50% – 70% apmērā.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Sim­sone atgādināja, ka nav profesiju, kurās nav ienākušas tehnoloģijas. Lūk, piemēri – konduktoru aizstāj e-talons, kasierus – automātiskās kases. Lielveikalos, “McDonalds”, sabiedriskajā trans­­porta automātiskie kases apa­rāti.

Aizvien vēl darba tirgū ir pieprasīti neklasificēti strādnieki, veikalu pārdevēji un pārdevēju palīgi, ēku būvnieki, smago kravas automobiļu ar piekabēm un autovilcienu vadītāji, metinātāji un griezēji, betonētāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki, biroju, viesnīcu un citu telpu apkopēji, pavāri.

NVA vadītāja uzskata, ka palielināsies prasmju pieprasījuma mainība, attīstoties tehnoloģijām, mainoties darbu sadalījumam starp personām un tehnoloģijām. Paredzams, ka mainīsies 42% prasmju. Aplēses liecina, ka 54% nodarbināto būs nepieciešama būtiska prasmju pilnveide (t.i., apmācības līdz pat sešiem mēnešiem, 10% pat mācības visa gada garumā).

Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks diskusijā uzsvēris: “Uz priekšu soļojam arvien lielākiem tehnoloģiskiem soļiem. Jautājums ir – ko un kā darām ar cilvēku pārkvalifikāciju? Kā to darām efektīvāk, tā, lai rezultātā visi dzīvotu lielākā labklājībā? Droši vien atslēgvārdi ir “mācīšanās”, “apmācības”. Visti­ca­māk, cilvēks nevarēs vairs apstāties pie vienreiz iegūtās kvalifikācijas vai izglītības, mācību somu papildināt būs jāturpina visu dzīvi”.

Vienlaikus viņš atgādināja, ka at­rodamies arī uz līdz šim nepieredzētu iespēju sliekšņa, ko rada jaunās tehnoloģijas un tirgus nišas.
“Tomēr ne visas darba vietas var pilnībā automatizēt vai aizstāt ar mākslīgo intelektu, jo daļa ietver virkni specifisku pienākumu un prasmju, piemēram, tā sauktās transversālās prasmes – komunikācijas prasmes, kritiskā domāšana, problēmu risināšanas un plānošanas iemaņas, saskarsme ar cilvēkiem. Sociālā aprūpe ir viena no šādām jomām,” pārliecību pau­dis I. Alliks.

Dažādi eksperti atzina, ka tomēr nevar atbildēt, cik darba vietu nākotnē cilvēkiem atņems roboti. Taču ir skaidrs, ka tehnoloģiskais progress varētu veicināt augstāku bezdarbu, jo īpaši mazāk kvalificēto iedzīvotāju vidū, kā arī polarizēt darba tirgu, tiekot automatizētām tieši vidējās kvalifikācijas profesijām. Iespējams, izzudīs rutīnas darbs un pieaugs pieprasījums pēc augsti kvalificētiem speciālistiem.

Arī Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis izteica pārliecību: “Modernās tehnoloģijas būtiski maina darba tirgu, radot cilvēkiem nedrošību un uztraukumu par savu darbavietu. Taču cilvēka prāta un prasmju ekskluzivitāte ir radošums, spēja reaģēt nestandarta veidā, mācīties, mainīties un pieņemt izaicinošus lēmumus. Tāpēc gan privātā, gan publiskā sektora darbiniekus aicinu pastāvīgi ieguldīt sevis pilnveidē, lai atrastu savu aicinājumu digitalizācijas, robotizācijas un mākslīgā intelekta laikmetā.”

Pasaules Ekonomikas foruma pētījuma dati rāda, ka robotizācijas tendences ir atkarīgas no katras nozares specifikas, taču visās nozarēs vidēji no 23% līdz 37% kompāniju plāno izmantot robotu darbu jau līdz 2022. gadam. 59% darba devēju līdz 2022. gadam būtiski plāno modificēt darbības procesus, 74% norādījuši, ka no talantīga pieejamā darbaspēka būs atkarīgi resursu ieguldījumi, 64% atzinuši, ka darbaspēka izmaksas būs galvenais attīstības aspekts. 41% darba devēju uzskata, ka prasmju pilnveidē iesaistīs galvenokārt talantīgākos, darba procesā svarīgākos darbiniekus. Tas nozīmē, ka tie darbinieki, kuriem prasmju pilnveide būs visvairāk vajadzīga, to saņems vismazāk.

NVA 2017. gada dati par nodarbināto struktūru tautsaimniecības nozarēs liecina, ka vislielākais strādājošo skaits (22%) ir sabiedrisko pakalpojumu nozarē, komercpakalpojumu (21%) sektorā un tirdzniecībā un izmitināšanā (18%). Salīdzinot ar 2010. gadu, tautsaimniecības struktūra būtiski nav mainījusies, nodarbināto īpatsvars nedaudz sarucis lauksaimniecībā, tirdzniecībā un sabiedriskajos pakalpojumos, bet palielinājies komercpakalpojumos un transportā. Savukārt būvniecībā, apstrādes un pārējā rūpniecībā strādājošo īpatsvars kopējā nodarbināto skaitā nav mainījies.

Ka daudzus darbus veiks roboti, nevis cilvēki, droši vien piedzīvosim pavisam drīz. Vai pirms gadiem desmit kāds varēja iedomāties, ka arī Latvijas zemnieku govis slauks un baros roboti, nevis cilvēki?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
12

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
19

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
20
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi