Esam iesoļojuši novembrī. Mēnesī, kas mūsu valsts vēsturē ir ļoti nozīmīgs. Katru gadu taču negadās atzīmēt valsts simtgadi, bet mums dota tā īpašā iespēja būt klātesošiem šim notikumam. Lai arī ko sabiedrībā, publiskajā telpā runā par šiem svētkiem, ka par daudz tērējam, ka tas nav labi, bet šis ir slikti, tomēr atzīsim, ka valsts sagaidījusi savu simtgadi. Var jau to naudu iedot tiem, kam vairāk vajag, bet vai valsts nebūtu pelnījusi svētkus? Varbūt vērts paraudzīties, kur citur nelietderīgi tērējam vēl vairāk. Var jau neko netērēt, bet nodzīvot šo valsts dzimšanas dienu kā parastu dienu un pēc tam šķendēties, ka neprotam svinēt. Bet vai tas būtu godīgi pret tiem, kuri cīnījās, lai valsts būtu, kuri atdeva par to dzīvības?
Kāpēc negribam novērtēt šo dāvanu – savas valsts simto gadadienu? Vai tiešām joprojām spēkā Veidenbauma rakstītais princips, ka “vēders dievs visaugstākais un katrs pats sev tuvākais, tiklīdz kā izsalcis”. Varbūt ir vērts padomāt, ko mums bijis lemts piedzīvot, īpaši runājot par paaudzi, kam virs 30 gadiem. Esam pieredzējuši politisko iekārtu maiņu, vairākkārtēju naudas maiņu, esam piedzīvojuši gadu simtu un gadu tūkstošu maiņu, un tagad esam klātesoši savas valsts simtajā dzimšanas dienā. Vai tas nav daudz?
Mums vēl ir laiks nolikt malā ikdienas rūpes un raizes, bieži vien pašu izdomātas, lai censtos saprast to vēsti, ko mums nes savas valsts simtā jubileja. Savas valsts! Pasaulē ir tikai apmēram 200 valstis, mums ir viena no tām! Lai arī neliela, lai arī ar savām problēmām, bet tā ir mūsu! Ja domas neraisās, vajag noklausīties Raimonda Paula dziesmu ar Imanta Ziedoņa vārdiem “Svētvakars”, Ievas Akurateres izpildīto “Manai tautai” vai kādu citu un sajust to stīgu, kas mūs vieno ar valsti, ar tautu. Un mēģināt ieskatīties sevī, nolikt malā kādus aizvainojumus, attieksmi “vissirslikti”, lai saprastu, kur vainīga valsts, kur varbūt mūsu pašu neizlēmība, neizdarība, kūtrums. Padomāt par to un svētdien, iededzot svecīti Latvijas kontūrā Cēsīs, savā novadā vai vienkārši uz palodzes mājās, kā darījām neatkarības pirmajos gados, pateikt paldies tiem, kuri izcīnīja šo valsti pirms simts gadiem, un tiem, kuri to atguva no padomju impērijas. Šis ir laiks, kad padomāt, aizdomāties, izvērtēt un saprast.
Komentāri