Šķiet, iedzīvotāju vēlme zināt, kā tiek tērēta viņu nodokļu nauda, nevar būt kaut kas nelikumīgs un aplams. Izrādās, “jaunās politiskās sejas” un “bezkompromisa tiesiskums” nozīmē to, ka iedzīvotājiem jāzina pēc iespējas mazāk.
Kā zināms, Satversmes tiesa atcēlusi normu par valsts iestāžu darbiniekiem izmaksāto summu ikmēneša publicēšanu, bet tas šajā jomā gan ir lēmums, kuram nav saistības ar nevēlēšanos atklāt informāciju. Izrādās, savulaik Saeima, pieņemot šo normu, nav ievērojusi nepieciešamo procedūru, tādēļ Satversmes tiesa šo jautājumu neizskatīja pēc būtības, bet apstājās pie tā, ka normas nav pieņemtas vajadzīgajā kārtībā. Te nu, skumji pasmaidot, salīdzinājumam var atcerēties, ka daudzās filmās par noziedzniekiem, viņu noķeršanu un tiesāšanu lieta tiesā izgāžas, jo lietisko pierādījumu iegūšana vai paša noziedznieka aizturēšana nav notikusi, ievērojot likumu…
Protams, likumprojektu Saeimā var iesniegt vēlreiz un var to arī pieņemt, bet, pirmkārt, tas nenotiks mēneša laikā un, otrkārt, nav teikts, ka šoreiz Saeima to pieņems.
Citāda aina ir ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), kas rosinājis Saeimai no interneta izņemt amatpersonu vismaz piecus gadus vecas deklarācijas. VID to pamato ar Eiropas Savienības Vispārīgo datu aizsardzības regulu. Izrādās, arī Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojs (KNAB) un arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija atbalstījusi piecu gadu termiņu, gan atsaucoties uz citiem likumiem, piemēram, uz to, ka noilgums kriminālatbildībai par deklarācijas neiesniegšanu vai nepatiesu ziņu norādīšanu tajās arī ir pieci gadi.
Tam iebilst Datu valsts inspekcija, skaidrojot, ka amatpersonām vienmēr šis tiesību apjoms attiecībā uz privāto dzīvi, tajā skaitā uz personas datu aizsardzību, būs nedaudz šaurāks, mazākā apjomā, salīdzinot ar privātpersonu.
Jāpiebilst, ka deklarāciju publiskošanas ierobežojumus jau pagājušajā vasarā pirmajā lasījumā atbalstīja 12.Saeima. Savukārt 13. Saeimas deputāti to nav pamanījuši, jo laikam pārāk bijuši aizņemti ar domām par budžetu, OIK tūlītēju atcelšanu, teritoriālo reformu un veselības aprūpes reformu, iespējams, arī ar pārdomām par skolotāju algām. Daļa deputātu tagad sola par to padomāt, daļa teic, ka tāds ierobežojums nebūtu vajadzīgs un ka deklarācijas varētu izņemt no publiskām lapām pēc to iesniedzēju nāves. Bažīties liek “bezkompromisa tiesiskuma” idejas autora, tieslietu ministra Jāņa Bordāna visai izvairīgā nostāja šajos jautājumos. Jā, partijas vadītājam ir jāuzklausa valdes un Saeimas frakcijas deputātu viedoklis, tomēr dīvaini, ka juristam pašam nav nekāda viedokļa.
Ja vēl pieskaitām nedienas ar sabiedriskajiem medijiem un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) nostāju – tiesības interpretēt likumus pēc saviem ieskatiem – , tad ir pamats uztraukties par mērķtiecīgu informatīvās telpas sašaurināšanu Latvijā. Tā teikt, jo mazāk zināsiet, jo labāk.
Komentāri