Svētdiena, 5. maijs
Vārda dienas: Ģirts, Ģederts

Iedzīvotāji neinteresējas par politiku

Monika Sproģe
14:07
26.03.2019
5

Pētījumu aģentūras SKDS aptauja liecina, ka interese par politiskajiem notikumiem Latvijas iedzīvotāju vidū sasniegusi rekordzemu līmeni.

Februārī iedzīvotājus lūdza izteikt attieksmi par apgalvojumu: “Regulāri sekoju līdzi politiskajiem notikumiem valstī.” Tam kopumā piekrita tikai 44% respondentu.

Vecpiebalgas novada uzņēmējs, lauksaimnieks Valdemārs Dambekalns regulāri seko politiskajiem notikumiem, jo visi valdības pieņemtie lēmumi ietekmē arī viņa ikdienu: “Taču jābūt precīzam – par visām tēmām neinteresējos. Ja interesētos par visu pēc kārtas, tad man neatliktu laika strādāt. Mani saista tādas tēmas kā nodokļu jautājumi, breksits, administratīvi teritoriālā reforma, izglītība un, protams, lauksaimniecība.”

Informāciju viņš iegūst Lat­vijas Televīzijas un Latvijas Radio vienotajā ziņu portālā lsm.lv, citos ziņu portālos internetā, bet, mašīnā braucot, klausās Latvijas Radio 1. “Visvairāk man patīk raidījums “Krust­punktā”. Šiem raidījumiem ir ieraksti audioformātā, ja kārtējo pārraidi neesmu noklausījies tiešraidē, klausos atkārtojumā,” stāsta uzņēmējs.

Viņaprāt, SKDS aptaujas dati liecina tikai par to, ka cilvēkiem klājas pārāk labi. “Viņi ir noguruši no turības, cilvēkiem nav problēmu. Man mājās ir vesela jūra zābaku, bet senos laikos pat karalim bija tikai divi zābaku pāri, tā kā tagad jebkurš bezpajumtnieks ir turīgāks nekā karalis pirms vairākiem simtiem gadu,” pajoko uzņēmējs.

Esot grūti pateikt, kāpēc iedzīvotāju aktivitāte ir tik zema, it īpaši, ja ņemam vērā pēdējā pusgada notikumus, kad Saeimas vēlēšanas tikko aiz muguras, bet Eiropas Parlamenta vēlēšanas jau tuvojas, taču V.Dambekalns regulāri sekojot procesiem, vismaz par tām tēmām, kas tuvākas, nekā sarežģīta tur neesot. “Sarežģīti ir tiem, kas ne par ko neinteresējas. Vai tādi ir, un, ja ir, vai viņu ir tik daudz? Pie manis strādā seši darbinieki, pieci regulāri pievērš uzmanību politiskajiem notikumiem, viens, pēc tautības krievs, gan ne par ko neinteresējas,” saka darba devējs un piebilst, ka noteikti dosies arī uz drīzumā gaidāmajām Eiroparla­menta vēlēšanām.

Pētījuma dati liecina, ka lielākā ieinteresētība Latvijas politiskajās norisēs fiksēta 2004.gadā, kad tām regulāri līdzi sekoja 64% aptaujāto. V. Dambekalnam ir vienkāršs skaidrojums: “No 2000. gada priekšplānā izvirzījās ļoti svarīga tēma – 2004. gadā iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO, bet tagad, kad esam šajās organizācijās, sabiedrībai šķiet, ka dzīve ir tik laba, tik laba, ka par visu var aizmirst.”

Līdz šim sliktāk bijis tikai 2013.gadā, kad aktualitātēm politikā regulāri līdzi nesekoja 51% aptaujāto. Savas domas par politiskajām norisēm Latvijā ir arī uzņēmuma SIA “Lode” Mārke­tinga un pārdošanas daļas direktoram Valdim Zariņam, kurš pārliecināts, ka cilvēki ziņās meklē empātisko saikni. Pēdējo gadu notikumi arī esot izskaidrojums, kāpēc daļa sabiedrības kļuvusi tik savrupa, nogurusi un neieinteresēta.

“Laiks ir dārgs. Iemācījos pievērsties tikai informācijai, kura dod labumu. Es varu divas trīs minūtes paklausīties cilvēkos, kas stāsta lietas, kas mani neskar, taču tad saku: “Paldies! Pārejam pie lietas.” Tērēt laiku pagātnes aprakstīšanai vai žēlošanās ir aizliegts. Nenoliedzu pagātnes informācijas analīzes nepieciešamību, bet neredzu vajadzību tajā izplūst un kavēties. Tāpēc ziņas lasu tikai virsrakstu līmenī, jo tādus murgus, kādus tajos rakstos raksta… Bet saprotu – tas ir žurnālistu darbs. Kā esmu noskaidrojis, 95% nemaz nevēlas rakstīt to, kas viņiem jāraksta, bet konkrētā žurnāla, avīzes vai portāla “saimnieks” dod ļoti precīzus “ražošanas uzdevumus”, un tie, kuri nepiekrīt, var būt brīvi,” saka V. Zariņš.

Savukārt Uldis Rudzītis no Raunas zemnieku saimniecības “Jaun- Ieviņas” politiskajiem notikumiem seko. Tā kā viņa nodarbošanās saistīta ar bioloģisko lauksaimniecību, šīm tēmām pievēršas rūpīgāk, taču iedziļinās arī citu jomu aktualitātēs. Viņš saka, ka tagad priekšplānā izvirzījušies Kopējās lauksaimniecības politikas veidošanas jautājumi. Arī administratīvi teritoriālās reformas jautājumus U. Rudzītis papētījis, taču viņa viedoklis ir ļoti skarbs – tā esot tukša laika izniekošana. Saimnieks saka, ka pirms vēlēšanām cilvēkiem solīja visādus labumus, tagad sola, ka reformas rezultātā būs jauni brīnumi, taču īstenībā politiķi cenšoties noslēpt lietas, kuras jau sen valstiskā mērogā vajadzēja sakārtot.

“Jau vairāk nekā 25 gadus dzīvojam neatkarīgā valstī, bet izglītības, labklājības, veselības un lauksaimniecības jomās vēl arvien darbojamies kā tādā ārkārtas režīmā. Tā arī neesam iemācījušies tālredzīgi risināt politiski svarīgus jautājumus,” pauž U. Rudzītis, piebilstot, ka katrs jaunais politiskais spēks darbu sāk ar to, ka noārda visu iepriekš paveikto. Turklāt likumi esot uzrakstīti tik sarežģīti, ka grūti saprast, kas ar tiem gribēts pateikt. Vis­nenormālāk esot ar nodokļu reformu: “Pirms desmit gadiem mācījos grāmatvedību, domāju – varēšu pats ar visu tikt galā. Tagad saprotu, ka viss bijis kaķim zem astes, jo nespēju visam izsekot. Lasi un nesaproti – ko šī dokumenta sastādītāji gribēja pateikt? Un tas nav tikai nodokļu politikā, tas ir visur.”
Raunēnietis domā, ka, vēlot 13. Saeimu, cilvēki cerēja, ka līdzšinējo politiķu vietā nāks jauni, spēcīgi un spējīgi valsts vadītāji, bet tagad arvien vairāk saprot, cik rūgti maldījās. Un tieši tāpēc, ka sabiedrība atkal jūtas piemānīta, tā šķietami aptvērusi, cik bezspēcīgi kaut ko ietekmēt, jo cilvēkus tāpat neviens nesadzird, ar viņiem tikai veikli manipu­lē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
13

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
14

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
12

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
10

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
12

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
36

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
8
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
12
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
12
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi