Pētījumu aģentūras SKDS aptauja liecina, ka interese par politiskajiem notikumiem Latvijas iedzīvotāju vidū sasniegusi rekordzemu līmeni.
Februārī iedzīvotājus lūdza izteikt attieksmi par apgalvojumu: “Regulāri sekoju līdzi politiskajiem notikumiem valstī.” Tam kopumā piekrita tikai 44% respondentu.
Vecpiebalgas novada uzņēmējs, lauksaimnieks Valdemārs Dambekalns regulāri seko politiskajiem notikumiem, jo visi valdības pieņemtie lēmumi ietekmē arī viņa ikdienu: “Taču jābūt precīzam – par visām tēmām neinteresējos. Ja interesētos par visu pēc kārtas, tad man neatliktu laika strādāt. Mani saista tādas tēmas kā nodokļu jautājumi, breksits, administratīvi teritoriālā reforma, izglītība un, protams, lauksaimniecība.”
Informāciju viņš iegūst Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio vienotajā ziņu portālā lsm.lv, citos ziņu portālos internetā, bet, mašīnā braucot, klausās Latvijas Radio 1. “Visvairāk man patīk raidījums “Krustpunktā”. Šiem raidījumiem ir ieraksti audioformātā, ja kārtējo pārraidi neesmu noklausījies tiešraidē, klausos atkārtojumā,” stāsta uzņēmējs.
Viņaprāt, SKDS aptaujas dati liecina tikai par to, ka cilvēkiem klājas pārāk labi. “Viņi ir noguruši no turības, cilvēkiem nav problēmu. Man mājās ir vesela jūra zābaku, bet senos laikos pat karalim bija tikai divi zābaku pāri, tā kā tagad jebkurš bezpajumtnieks ir turīgāks nekā karalis pirms vairākiem simtiem gadu,” pajoko uzņēmējs.
Esot grūti pateikt, kāpēc iedzīvotāju aktivitāte ir tik zema, it īpaši, ja ņemam vērā pēdējā pusgada notikumus, kad Saeimas vēlēšanas tikko aiz muguras, bet Eiropas Parlamenta vēlēšanas jau tuvojas, taču V.Dambekalns regulāri sekojot procesiem, vismaz par tām tēmām, kas tuvākas, nekā sarežģīta tur neesot. “Sarežģīti ir tiem, kas ne par ko neinteresējas. Vai tādi ir, un, ja ir, vai viņu ir tik daudz? Pie manis strādā seši darbinieki, pieci regulāri pievērš uzmanību politiskajiem notikumiem, viens, pēc tautības krievs, gan ne par ko neinteresējas,” saka darba devējs un piebilst, ka noteikti dosies arī uz drīzumā gaidāmajām Eiroparlamenta vēlēšanām.
Pētījuma dati liecina, ka lielākā ieinteresētība Latvijas politiskajās norisēs fiksēta 2004.gadā, kad tām regulāri līdzi sekoja 64% aptaujāto. V. Dambekalnam ir vienkāršs skaidrojums: “No 2000. gada priekšplānā izvirzījās ļoti svarīga tēma – 2004. gadā iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO, bet tagad, kad esam šajās organizācijās, sabiedrībai šķiet, ka dzīve ir tik laba, tik laba, ka par visu var aizmirst.”
Līdz šim sliktāk bijis tikai 2013.gadā, kad aktualitātēm politikā regulāri līdzi nesekoja 51% aptaujāto. Savas domas par politiskajām norisēm Latvijā ir arī uzņēmuma SIA “Lode” Mārketinga un pārdošanas daļas direktoram Valdim Zariņam, kurš pārliecināts, ka cilvēki ziņās meklē empātisko saikni. Pēdējo gadu notikumi arī esot izskaidrojums, kāpēc daļa sabiedrības kļuvusi tik savrupa, nogurusi un neieinteresēta.
“Laiks ir dārgs. Iemācījos pievērsties tikai informācijai, kura dod labumu. Es varu divas trīs minūtes paklausīties cilvēkos, kas stāsta lietas, kas mani neskar, taču tad saku: “Paldies! Pārejam pie lietas.” Tērēt laiku pagātnes aprakstīšanai vai žēlošanās ir aizliegts. Nenoliedzu pagātnes informācijas analīzes nepieciešamību, bet neredzu vajadzību tajā izplūst un kavēties. Tāpēc ziņas lasu tikai virsrakstu līmenī, jo tādus murgus, kādus tajos rakstos raksta… Bet saprotu – tas ir žurnālistu darbs. Kā esmu noskaidrojis, 95% nemaz nevēlas rakstīt to, kas viņiem jāraksta, bet konkrētā žurnāla, avīzes vai portāla “saimnieks” dod ļoti precīzus “ražošanas uzdevumus”, un tie, kuri nepiekrīt, var būt brīvi,” saka V. Zariņš.
Savukārt Uldis Rudzītis no Raunas zemnieku saimniecības “Jaun- Ieviņas” politiskajiem notikumiem seko. Tā kā viņa nodarbošanās saistīta ar bioloģisko lauksaimniecību, šīm tēmām pievēršas rūpīgāk, taču iedziļinās arī citu jomu aktualitātēs. Viņš saka, ka tagad priekšplānā izvirzījušies Kopējās lauksaimniecības politikas veidošanas jautājumi. Arī administratīvi teritoriālās reformas jautājumus U. Rudzītis papētījis, taču viņa viedoklis ir ļoti skarbs – tā esot tukša laika izniekošana. Saimnieks saka, ka pirms vēlēšanām cilvēkiem solīja visādus labumus, tagad sola, ka reformas rezultātā būs jauni brīnumi, taču īstenībā politiķi cenšoties noslēpt lietas, kuras jau sen valstiskā mērogā vajadzēja sakārtot.
“Jau vairāk nekā 25 gadus dzīvojam neatkarīgā valstī, bet izglītības, labklājības, veselības un lauksaimniecības jomās vēl arvien darbojamies kā tādā ārkārtas režīmā. Tā arī neesam iemācījušies tālredzīgi risināt politiski svarīgus jautājumus,” pauž U. Rudzītis, piebilstot, ka katrs jaunais politiskais spēks darbu sāk ar to, ka noārda visu iepriekš paveikto. Turklāt likumi esot uzrakstīti tik sarežģīti, ka grūti saprast, kas ar tiem gribēts pateikt. Visnenormālāk esot ar nodokļu reformu: “Pirms desmit gadiem mācījos grāmatvedību, domāju – varēšu pats ar visu tikt galā. Tagad saprotu, ka viss bijis kaķim zem astes, jo nespēju visam izsekot. Lasi un nesaproti – ko šī dokumenta sastādītāji gribēja pateikt? Un tas nav tikai nodokļu politikā, tas ir visur.”
Raunēnietis domā, ka, vēlot 13. Saeimu, cilvēki cerēja, ka līdzšinējo politiķu vietā nāks jauni, spēcīgi un spējīgi valsts vadītāji, bet tagad arvien vairāk saprot, cik rūgti maldījās. Un tieši tāpēc, ka sabiedrība atkal jūtas piemānīta, tā šķietami aptvērusi, cik bezspēcīgi kaut ko ietekmēt, jo cilvēkus tāpat neviens nesadzird, ar viņiem tikai veikli manipulē.
Komentāri