Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Iedzīvotāji neinteresējas par politiku

Monika Sproģe
14:07
26.03.2019
9

Pētījumu aģentūras SKDS aptauja liecina, ka interese par politiskajiem notikumiem Latvijas iedzīvotāju vidū sasniegusi rekordzemu līmeni.

Februārī iedzīvotājus lūdza izteikt attieksmi par apgalvojumu: “Regulāri sekoju līdzi politiskajiem notikumiem valstī.” Tam kopumā piekrita tikai 44% respondentu.

Vecpiebalgas novada uzņēmējs, lauksaimnieks Valdemārs Dambekalns regulāri seko politiskajiem notikumiem, jo visi valdības pieņemtie lēmumi ietekmē arī viņa ikdienu: “Taču jābūt precīzam – par visām tēmām neinteresējos. Ja interesētos par visu pēc kārtas, tad man neatliktu laika strādāt. Mani saista tādas tēmas kā nodokļu jautājumi, breksits, administratīvi teritoriālā reforma, izglītība un, protams, lauksaimniecība.”

Informāciju viņš iegūst Lat­vijas Televīzijas un Latvijas Radio vienotajā ziņu portālā lsm.lv, citos ziņu portālos internetā, bet, mašīnā braucot, klausās Latvijas Radio 1. “Visvairāk man patīk raidījums “Krust­punktā”. Šiem raidījumiem ir ieraksti audioformātā, ja kārtējo pārraidi neesmu noklausījies tiešraidē, klausos atkārtojumā,” stāsta uzņēmējs.

Viņaprāt, SKDS aptaujas dati liecina tikai par to, ka cilvēkiem klājas pārāk labi. “Viņi ir noguruši no turības, cilvēkiem nav problēmu. Man mājās ir vesela jūra zābaku, bet senos laikos pat karalim bija tikai divi zābaku pāri, tā kā tagad jebkurš bezpajumtnieks ir turīgāks nekā karalis pirms vairākiem simtiem gadu,” pajoko uzņēmējs.

Esot grūti pateikt, kāpēc iedzīvotāju aktivitāte ir tik zema, it īpaši, ja ņemam vērā pēdējā pusgada notikumus, kad Saeimas vēlēšanas tikko aiz muguras, bet Eiropas Parlamenta vēlēšanas jau tuvojas, taču V.Dambekalns regulāri sekojot procesiem, vismaz par tām tēmām, kas tuvākas, nekā sarežģīta tur neesot. “Sarežģīti ir tiem, kas ne par ko neinteresējas. Vai tādi ir, un, ja ir, vai viņu ir tik daudz? Pie manis strādā seši darbinieki, pieci regulāri pievērš uzmanību politiskajiem notikumiem, viens, pēc tautības krievs, gan ne par ko neinteresējas,” saka darba devējs un piebilst, ka noteikti dosies arī uz drīzumā gaidāmajām Eiroparla­menta vēlēšanām.

Pētījuma dati liecina, ka lielākā ieinteresētība Latvijas politiskajās norisēs fiksēta 2004.gadā, kad tām regulāri līdzi sekoja 64% aptaujāto. V. Dambekalnam ir vienkāršs skaidrojums: “No 2000. gada priekšplānā izvirzījās ļoti svarīga tēma – 2004. gadā iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO, bet tagad, kad esam šajās organizācijās, sabiedrībai šķiet, ka dzīve ir tik laba, tik laba, ka par visu var aizmirst.”

Līdz šim sliktāk bijis tikai 2013.gadā, kad aktualitātēm politikā regulāri līdzi nesekoja 51% aptaujāto. Savas domas par politiskajām norisēm Latvijā ir arī uzņēmuma SIA “Lode” Mārke­tinga un pārdošanas daļas direktoram Valdim Zariņam, kurš pārliecināts, ka cilvēki ziņās meklē empātisko saikni. Pēdējo gadu notikumi arī esot izskaidrojums, kāpēc daļa sabiedrības kļuvusi tik savrupa, nogurusi un neieinteresēta.

“Laiks ir dārgs. Iemācījos pievērsties tikai informācijai, kura dod labumu. Es varu divas trīs minūtes paklausīties cilvēkos, kas stāsta lietas, kas mani neskar, taču tad saku: “Paldies! Pārejam pie lietas.” Tērēt laiku pagātnes aprakstīšanai vai žēlošanās ir aizliegts. Nenoliedzu pagātnes informācijas analīzes nepieciešamību, bet neredzu vajadzību tajā izplūst un kavēties. Tāpēc ziņas lasu tikai virsrakstu līmenī, jo tādus murgus, kādus tajos rakstos raksta… Bet saprotu – tas ir žurnālistu darbs. Kā esmu noskaidrojis, 95% nemaz nevēlas rakstīt to, kas viņiem jāraksta, bet konkrētā žurnāla, avīzes vai portāla “saimnieks” dod ļoti precīzus “ražošanas uzdevumus”, un tie, kuri nepiekrīt, var būt brīvi,” saka V. Zariņš.

Savukārt Uldis Rudzītis no Raunas zemnieku saimniecības “Jaun- Ieviņas” politiskajiem notikumiem seko. Tā kā viņa nodarbošanās saistīta ar bioloģisko lauksaimniecību, šīm tēmām pievēršas rūpīgāk, taču iedziļinās arī citu jomu aktualitātēs. Viņš saka, ka tagad priekšplānā izvirzījušies Kopējās lauksaimniecības politikas veidošanas jautājumi. Arī administratīvi teritoriālās reformas jautājumus U. Rudzītis papētījis, taču viņa viedoklis ir ļoti skarbs – tā esot tukša laika izniekošana. Saimnieks saka, ka pirms vēlēšanām cilvēkiem solīja visādus labumus, tagad sola, ka reformas rezultātā būs jauni brīnumi, taču īstenībā politiķi cenšoties noslēpt lietas, kuras jau sen valstiskā mērogā vajadzēja sakārtot.

“Jau vairāk nekā 25 gadus dzīvojam neatkarīgā valstī, bet izglītības, labklājības, veselības un lauksaimniecības jomās vēl arvien darbojamies kā tādā ārkārtas režīmā. Tā arī neesam iemācījušies tālredzīgi risināt politiski svarīgus jautājumus,” pauž U. Rudzītis, piebilstot, ka katrs jaunais politiskais spēks darbu sāk ar to, ka noārda visu iepriekš paveikto. Turklāt likumi esot uzrakstīti tik sarežģīti, ka grūti saprast, kas ar tiem gribēts pateikt. Vis­nenormālāk esot ar nodokļu reformu: “Pirms desmit gadiem mācījos grāmatvedību, domāju – varēšu pats ar visu tikt galā. Tagad saprotu, ka viss bijis kaķim zem astes, jo nespēju visam izsekot. Lasi un nesaproti – ko šī dokumenta sastādītāji gribēja pateikt? Un tas nav tikai nodokļu politikā, tas ir visur.”
Raunēnietis domā, ka, vēlot 13. Saeimu, cilvēki cerēja, ka līdzšinējo politiķu vietā nāks jauni, spēcīgi un spējīgi valsts vadītāji, bet tagad arvien vairāk saprot, cik rūgti maldījās. Un tieši tāpēc, ka sabiedrība atkal jūtas piemānīta, tā šķietami aptvērusi, cik bezspēcīgi kaut ko ietekmēt, jo cilvēkus tāpat neviens nesadzird, ar viņiem tikai veikli manipu­lē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
12

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
19

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
20
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi