Esam aizvadījuši valsts simtgadi, un tirgotāji ieslēguši maksimālo ātrumu uz Ziemassvētkiem. Jau nākamajā dienā pēc 18.novembra televīzijā bija skatāmas reklāmas ar Ziemassvētku vecīti, veikalos savu vietu ieņem dāvanas, egļu rotājumi. Nedrīkst nokavēt, jo jau pēc nedēļas klāt pirmā Adventes svētdiena. Lai arī mazāk zināma, bet arī tuvākā svētdiena kristīgajā pasaulē ir īpaša, tā ir Baznīcas gada pēdējā svētdiena. Romas katoļu baznīcā svinēs Kristus Karaļa svētkus, luterāņiem tā ir Mūžības svētdiena.
Katrs, un te nav svarīgi – kristietis vai nekristietis -, droši vien ir aizdomājies, kas ir mūžība. Mēdz teikt, ka ir trīs mīklas, kuras cilvēce vienmēr tiekusies atminēt: mūžība, nemirstība, bezgalība. Patiesībā tie varētu būt sinonīmi. Kad sakām bezgalīgs, domājam mūžīgs. Ja kaut kas ir nemirstīgs, tātad – bezgalīgs un reizē mūžīgs.
Potenciālo bezgalību saprotami definējuši senie grieķi: ja met šķēpu, tas nokrīt, to paceļ un met tālāk; process nekad nevar nonākt līdz pēdējam šķēpa metienam, pie robežas.
Ir jāatzīst, ka mūžību cilvēka prāts nespēj aptvert, gluži tāpat kā bezgalību. Mēdz teikt, ka visums ir bezgalīgs. Domājot par to, saprotu, ka kaut kur tur beigās nevar būt siena, jo tad jau aiz tās kaut kam vēl jābūt, tātad viss turpinās. Bet cik tālu? Kā var būt, ka nav ne malas, ne gala, sākuma ne beigu? Kristīgās pasaules radīšanas teorijas piekritēji teiks, ka Bībele sākas ar vārdiem: “Sākumā Dievs radīja debesis un zemi.” Tātad bija kaut kāds sākums. Bet kas bija pirms tā? Šķiet, neviens pasaules filozofs, domātājs, zinātnieks nav spējis dot atbildi, kas bija pirms tā. Pat zinātnieki, kuri runā par Lielā sprādziena teoriju, saskaņā ar kuru Visums radies pirms vairāk nekā 13 miljardiem gadu, nevar skaidri atbildēt uz jautājumu, kas bija pirms tā. Ja pirms Lielā sprādziena nekā nebija, no kurienes radās tas, kam sprāgt?
Plaši pazīstamais fiziķis Stīvens Hokings savulaik izteica versiju, ka pirms Lielā sprādziena bija – nekas. Varbūt saprotot, ka tas tomēr nesniedz skaidru atbildi, viņš skaidroja, ka jebkas, kas eksistēja pirms Visuma sākuma, nav svarīgs, tāpēc to vajadzētu atstāt ārpus teorijām un novērojumiem. Tas gan vairāk izklausās pēc atrunām, kad nezini, ko atbildēt, tad saki, ka tas nemaz nav svarīgs. Gluži kā daži politiķi tagad norāda, ka pirms vēlēšanām teiktais jau nav bijis jāņem nopietni, jo tagad pēc “lielā sprādziena” (vēlēšanām) ir sācies jauns kosmoss.
Pirms valsts simtgades izskanēja aicinājums izvērtēt, kas mēs esam valsts simtgadē, šajā nedēļas nogalē var izvērst šo domu plašāk, pārdomājot, kas mēs esam mūžībā.
Komentāri