11. aprīlī Ārlietu ministrijā notika Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas centra vairāku jaunāko diasporas pētījumu prezentācijas pasākums.
Ar pētījumu “Diasporas ieguldījums Latvijā un tā apzināšanas iespējas” iepazīstināja centra vadītāja Inta Mieriņa un vadošā pētniece Baiba Bela. Pasaulē un pēdējos gados arī Latvijā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta iespējām, ko sniedz saiknes uzturēšana un sadarbība ar diasporu, kā arī diasporas ieguldījumam savā izcelsmes valstī. Pētījumā sniegts līdz šim vispusīgākais skatījums uz diasporas ieguldījumu Latvijā, iezīmējot tā daudzveidīgās jomas, kā arī izgaismojot iespējas un izaicinājumus diasporas ieguldījuma novērtēšanā.
Neapšaubāmi, labi zinām un saprotam, ka Latvijas tēlu pasaulē nes izcili mākslinieki, sportisti, zinātnieki, un tāpat arī saprotam, ka tas ir ieguldījums, ko nevar izmērīt dolāros, eiro vai kilogramos. Tāpat arī zinām, ka diaspora atbalsta tuviniekus Latvijā, sūtot tiem naudu, ziedo labdarībai vai atbalsta projektus izglītībā, tādēļ diasporas ieguldījums ir gan materiāls, gan nemateriāls. Zinātnieki to dēvē par diasporas kapitālu un saka, ka to veido trīs resursu plūsmas: cilvēki, finanses un zināšanas.
Interesanti, ka pie materiālā ieguldījuma pieder ne tikai jau minētie naudas pārvedumi, filantropija un investīcijas, bet arī ieguldījumi uzņēmējdarbībā un tūrisms, apmeklējot radus un draugus.
Naudas pārvedumu apjoms tiešām ir milzīgs – 2017. gadā tie ir bijuši 818 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka Latvija ir otrajā vietā Eiropas Savienībā pēc tā, cik liela loma iekšzemes kopproduktā (IKP) ir diasporas naudas pārvedumiem. Izrādās, 34 procenti diasporas pārstāvju to dara regulāri, bet 38 procenti tuviniekus Latvijā atbalsta reizēm. Kopumā Latvijā vismaz 30 procentu mājsaimniecību saņem emigrējošo tuvinieku atbalstu.
Nozīmīgs izrādās arī diasporas tūrisms – pēdējos piecos gados vidēji 27 procenti no visiem ārvalstu ceļotājiem ir apmeklējuši draugus un radus Latvijā. Aptauju dati liecina, ka pusgada laikā Latviju apciemo vismaz 140 tūkstoši diasporas pārstāvju, tātad diasporas tūrisms gadā rēķināms vairākos desmitos miljonu eiro gadā. Par uzņēmējdarbību un investīcijām informācijas trūkst, pētījumi liecina, ka 24 procenti diasporas pārstāvju plāno vai pieļauj iespēju nākotnē vai nu Latvijā nodibināt uzņēmumu, vai palīdzēt izveidot sadarbību ar biznesu Latvijā. Jebkurā gadījumā diasporas pieredze ir liels potenciāls, kas šobrīd vēl pilnībā netiek izmantots.
Interesanta ir aina filantropijas jautājumā. No 1991. gada līdz 2005. gadam kā organizēti ziedojumi no trimdas latviešiem ir saņemti gandrīz 22,3 miljoni eiro, tātad gadā vidēji tikai no trimdas latviešiem tika saņemti 1,5 miljoni eiro. Ir arī mecenātu ziedojumi augstskolām – no dažiem tūkstošiem līdz pat vairāk nekā miljonam eiro. Ir arī mecenātu stipendijas gan studijām ārvalstīs, gan Latvijā.
Ap 100 tūkstošiem diasporas cilvēku jeb 29 procenti ārvalstīs dzīvojošo pēdējā gada laikā ir ziedojuši vai nu noteiktam mērķim, vai konkrētiem cilvēkiem Latvijā. Pētījums atklājis vēl kādu interesantu ainu jeb atšķirības labdarības kultūrā – t.s. “vecā diaspora” vairāk veic ziedojumus vai brīvprātīgo darbu, bet “jaunā diaspora” vairāk atbalsta palicējus ar naudas pārvedumiem.
Varētu domāt, ka “jaunā diaspora” palīdz tikai uzturēt latviešu miesu, bet “vecā diaspora” – garu, tomēr īsti korekti tāds salīdzinājums, manuprāt, tomēr nebūtu vietā, jo naudas pārvedumi ne tikai palīdz nodrošināt jumtu virs galvas un sviesta kārtiņu maizei, bet, piemēram, palīdz arī iegūt izglītību.
Interesanti, ka nozīmīgākā nemateriālo ieguldījumu joma ir sociālie pārvedumi – zināšanu, prasmju, vērtību, ideju, attieksmju pārnese un apmaiņa. Diasporas pārstāvji maina sabiedrību caur vērtībām. Atgriežoties Latvijā, cilvēki nes līdzi pieredzi par vērtībām un attieksmēm, kādas noderētu arī Latvijā, turklāt tā ir arī konkrēta profesionālā pieredze un prasmes. Protams, sadarbība notiek arī zinātnē un kultūrā, arī pilsoniskās sabiedrības veidošanā, jo daļa diasporas piedalās balsojumos par likumdošanas iniciatīvām vietnē “ManaBalss”.
Jāpiekrīt pētniekiem, kuri uzsver diasporas iesaistes un ieguldījuma nozīmīgumu Latvijas attīstībā un aicina veidot tādu sadarbību, kura sniedz abpusējus ieguvumus. Pētījumi liecina, ka daudzi ārvalstīs dzīvojošie būtu gatavi palīdzēt un iesaistīties vairāk, nekā viņi to dara šobrīd. Lai veiksmīgāk attīstītu sadarbības potenciālu, jāturpina iesāktais darbs labvēlīgas vides radīšanā sadarbībai ar diasporu – attiecībā uz tiesisko regulējumu, resursu pieejamību, attieksmi un citiem jautājumiem. Ir jāstiprina izpratne, ka katrs Latvijas iedzīvotājs ir vērtība un globalizācijas apstākļos var līdzdarboties Latvijas veidošanā, lai kurā pasaules malā dzīvotu.
Komentāri