Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Ja kāds sarīkos, varbūt piedalīšos

Sarmīte Feldmane
07:42
07.05.2019
11

Pēdējās nedēļas galīgi izsitušās no ikdienas ritma. Tikko beidzās Lieldienas, pareizticīgie nosvinēja tikai svētdien, rīt atkal brīvdiena – darba svētki-, un tūlīt Latvijas neatkarības atjaunošana – valsts svētku trīs dienas.

Brīžam nevar saprast, kad brīvdiena, kad darba diena. Darba devējiem nākas nopietni apdomāt, lai paveiktu plānotos darbus.
Svētki ir jāsvin. Neviens laikam neteiks, ka tie nav vajadzīgi. Svētki noteikti ir vispirms jau katras ģimenes, tad tautas un kultūras neatņemama sastāvdaļa. Kādi tik mums nav svētki, ko nepieminam, negodinām, par ko nepriecājamies. Svētkos taču svarīgākais – būt kopā un priecāties. Senos laikos svētki bija tad, ka pabeigts kāds nozīmīgs darbs, notika kāds pagrieziens dabā.

Neviens jau svētkus neatved no nezin kurienes, un, ja arī tos pārņem no citām tautām, tad tikai no pašiem atkarīgs, vai tie izdosies tādi, kādi noskatīti. Un ne reizi vien iznāk vilties, un beigās secinājums –mēs jau nemākam tā svinēt, mums jau nekas neiznāk.

Jo vairāk brīvdienu, kuras jāpiepilda, jo vairāk jālauza galva, ko darīt. Saturīgi darīt, ne tikai sanākt kopā, pacept desas draugu pulkā, vai Lieldienās pavērot zaķu izdarības tradicionālajā pasākumā. Izdomāt un bagātināt ikdienu tomēr nav nemaz tik grūti. Kaut vai Šūpoļu festivāls Siguldā! Un cilvēki brauc no visas Latvijas, lai redzētu izdomu, īstenotas idejas. Neparastais, neierastais, lūk, tas kultūras un izklaides pasākumu piedāvājumu nogurdinātos ieinteresē.

Aizvadītajās brīvdienās Rundāles novadā pirmoreiz tika svinēti Asfalta svētki. Tie bija veltīti astoņus kilometrus garam ceļa posmam, kura sakārtošanu iedzīvotāji gaidījuši pusgadsimtu. Jauniešus sarīkot svētkus pamudinājis tas, ka paši nesen ieguvuši autovadītāja tiesības un gribas pabraukāties, un vairs nav jā­brauc pa to zemes ceļu. Viņiem piebiedrojās vēl trīs nevalstiskās organizācijas, finansiāli atbalstīja uzņēmēji. Jauniešu aicinājumam atsaucās vairāk nekā 150 lieli un mazi novadnieki, un visi kopā saturīgi, jautri pavadīja laiku.

Laikam gan no padomju gadiem iegājies, ka ikvienā vietā svētku un pasākumu rīkošana ir pašvaldības algota kultūras darbinieka ziņā. Tas ir viņa pienākums, lai visi apmierināti, izklaidēti. Un, protams, bez maksas. Taču pareizāk gan būtu, ja pašvaldības iestādes nodarbotos ar valsts nozīmes notikumu atceres un svinēšanas rīkošanu, bet pārējos svētkus – gadskārtas, sarīkojumus dažādām iedzīvotāju grupām – organizētu NVO. Vismaz Pārgaujas novadā ir jau tradīcija, ka regulāras tikšanās pensionāriem rīko pensionāru biedrība “Dzīvotprieks”, bet tradīciju pasākumus Rozulā biedrība “Rozbeķu saime”. Pro­tams, ar pašvaldības atbalstu, bet ne jau uzņemoties paveikt visu organizatorisko un finansēt. Līdzīgi stāsti ir arī citos novados, bet diemžēl maz.

Cik nav dzirdēts, ka ne jau paši svētki ir tie galvenie, būtiskākā ir gatavošanās, līdzdarbošanās. Kāpēc parasti tik daudziem ir tikai viena vēlēšanās – atnākt, apsēsties ērtā krēslā un gaidīt – tagad izklaidējiet mani. Lieki piebilst, bez maksas.

Un te jau sākas stāsts par patērētāju sabiedrību. Par to, ka gribam, lai kāds dara, rīko, tad varbūt, ja iznāks, ja gribēsies, ja nekā cita nebūs, ko darīt, – aiziesim. Un rīkotāji, kultūras darbinieki, saņem pārmetumus – naudu tērējat, bet cilvēki nenāk. Kad ciema ļaudīm prasa, ko jūs gribētu, parastā atbilde ir – nezinu, kaut ko interesantu. Arī valsts svētkos, ja neuzstājas kāds pazīstams mākslinieks, zāles nebūt nav klausītāju un skatītāju pilnas. Kas vienam patīk, cits to nevar ciest. Tā arī ripojam kā vāveres ritenī – svētki ir jāsvin, lai to darītu, kādam jāuzņemas iniciatīva rīkot. Un no atbildības aizbēgt ir daudz vienkāršāk nekā to uzņemties.

Rīt Darba svētki. Daudziem – vienkārši brīvdiena. Nav arī dzirdēts, ka tiktu rīkoti kādi pasākumi. Latvijā šie svētki pirmoreiz notika 1893. gadā Liepājā. 1904. gada 1. maijā pirmoreiz Latvijā tika uzvilkti sarkanie karogi ar revolūcijas lozungiem. 1905. gadā pirmoreiz svinēšanā piedalījās arī lauku ļaudis. Padomju gados 1. maija demonstrācijas izvērtās par raibiem un skaļiem svētkiem. Mūsdienās daudzās valstīs šajā dienā notiek skaļas demonstrācijas, kurās iedzīvotāji pieprasa ekonomikas attīstības veicināšanu, lielākas algas un sociālās garantijas. Vai tie nav svētki, kas saturīgi būtu jāorganizē arodbiedrībām un citām NVO? Ja jau brīvdienas datumam uzmanību nepievērš pat tie, uz kuriem tas vistiešākajā mērā attiecas, varbūt šo dienu nemaz nevajag brīvdienu. Ir tik daudz dažādu starptautiski atzīmējamu dienu, kuras ir parastas darba dienas. Tā, redz, ar to svinēšanu!

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
16

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
34
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
37

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
30

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
15
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi