Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Vai rekviēms muižām

Sarmīte Feldmane
09:56
21.01.2019
12

Katra diena atnes ko jaunu. Un katra arī kaut ko aizslauka. Tā vien šķiet, ka uz Zemes vietas par maz, jo kāpēc gan citādi būtu kas jāiznīcina, lai turpat uzceltu ko jaunu.
Latvija, lai arī tai pāri gājuši kari, cauri gadsimtiem pratusi saglabāt vērtības, ar kurām tagad lepojamies. Pilis, muižas, baz­nīcas, dažādu gadsimtu nami, industriālās ēkas un tehnoloģijas, kas kalpoja vecvecvectēvu laikos, jaunā paaudze uztver ar smaidu un reizē apbrīnu. Mums ir, ar ko lepoties. Un netrūkst arī, par ko kaunēties.

Nupat iznācis enciklopēdijas “Muižas Latvijā” 1. sējums (A–H). Tajā apkopota informācija par 179 muižām. Fotogrāfs un kul­tūras pieminekļu pētnieks Vi­tolds Mašnovskis 40 gadu garumā veicis ap 1200 Latvijas muižu kompleksu dokumentālu fotofiksāciju un izpēti. Enciklopēdija ir nozīmīgs un fundamentāls materiāls Latvijas kultūras mantojumu izpētē un turpmākā saglabāšanā. V. Mašnovskis piedzimis muižā, mācījies Cēsīs, katru dienu pa logu vērojot Cēsu pilsdrupas, bet vēlāk neilgu laiku dzīvojis Valmiermuižas tornī. Tā arī radusies lielā interese par muižām. Viņš atzīst, ka tendence liecina – muižu ēkas diemžēl iet bo­jā. No 2000 vēsturiskajām celtnēm vien vidēji četri procenti ir skatāmas. Tās ir tās, ar kurām lepojamies, kuras gribam rādīt citiem, kuras iekļautas tūristu maršrutos.

Bet cik muižu tepat apkārtnē zinām? Un kļūst skumji, redzot, kā pēdējos gadu desmitos tās pamazām kļūst par graustiem, bet aizvien uzticamies saimniekiem un ceram, ka reiz varbūt tomēr tās atdzims. Un turpat prieks par Veselavas, Kārļu, Auciema, Lie­pas, Unguru, Vecpiebalgas, Nē­ķe­na, Cirstu, Annas un citām mui­žām, kur saimnieki pratuši tās atjaunot, uzturēt, izcelt vērtības un lepoties. Pēc 1925.gada informācijas toreizējā Cēsu apriņķī bijis vairāk nekā 90 muižu. Lielākas, mazākas, parastas un greznas.

Protams, vienmēr varēs diskutēt, cik daudz vērts ieguldīt vēstures, kultūrvēstures saglabāšanā, lai materiālo mantojumu nodotu nākamajām paaudzēm. Katrai muižai, vai tā pamazām kļūst par graustu, vai acis priecē tās greznums, ir īpašnieks. Cik nav dzirdēts, ka naudas nav, lai atjaunotu. Taču vienmēr ir iespēja pārdot. Tikai kurš gan par milzu naudu iegādāsies graustu? Un ja vēl muižas pils vai komplekss ir aizsargājams arhitektūras vai kultūrvēstures piemineklis un tas, ko gribas darīt, jāsaskaņo ar attiecīgām institūcijām?

Atrunāties var dažādi, jo nedarīšanai un nevarēšanai vienmēr pie rokas ir kāds iemesls, arguments. Regulāri tiek vētīts aizsargājamo pieminekļu saraksts. Ir īpašnieki, kuri paši vēlas, lai īpašumam ir šis statuss, ir tādi, kuri visu ko izdomā, lai tikai tiktu no tā vaļā.

Aizvien biežāk tiek runāts par nepieciešamību neapkoptas, pienācīgi neuzturētas ēkas atsavināt. Aizvien vairāk arī Latvijā ir cilvēku, kuri novērtē vēsturiskas ēkas un gatavi ieguldīt atjaunošanā. Bet ne pirkt. Jo tā patiesībā iznāk tāda kā balva tam, kurš reiz, visticamāk par nelielu naudiņu, muižas ēku iegādājies. Ja gribam saglabāt (ne jau tikai valstij un pašvaldībām tas jādara), tad vispirms jāmaina attieksme pret tiem, kas ļauj sabrukt muižu pilīm, dzīvojamām mājām, nemaz nerunājot par daudzajām saimniecības ēkām, kuras visbiežāk katra pieder citam īpašniekam.

Muižas ir Latvijas vēsture. Ne tikai arhitektūra, arī ekonomiskās saimniekošanas principi, šodienas pagastu administratīvais iedalījums, kaut gadu desmitos mainījies, tomēr saglabājies.

Pašķirstot enciklopēdiju, atklājas pagātne un šodiena. Cik rītdienā gribam paņemt līdzi, atkarīgs tikai no pašiem. Ne tikai īpašniekiem. Vispirms jau valsts.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
12

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
19

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
20
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi