Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Vai rekviēms muižām

Sarmīte Feldmane
09:56
21.01.2019
13

Katra diena atnes ko jaunu. Un katra arī kaut ko aizslauka. Tā vien šķiet, ka uz Zemes vietas par maz, jo kāpēc gan citādi būtu kas jāiznīcina, lai turpat uzceltu ko jaunu.
Latvija, lai arī tai pāri gājuši kari, cauri gadsimtiem pratusi saglabāt vērtības, ar kurām tagad lepojamies. Pilis, muižas, baz­nīcas, dažādu gadsimtu nami, industriālās ēkas un tehnoloģijas, kas kalpoja vecvecvectēvu laikos, jaunā paaudze uztver ar smaidu un reizē apbrīnu. Mums ir, ar ko lepoties. Un netrūkst arī, par ko kaunēties.

Nupat iznācis enciklopēdijas “Muižas Latvijā” 1. sējums (A–H). Tajā apkopota informācija par 179 muižām. Fotogrāfs un kul­tūras pieminekļu pētnieks Vi­tolds Mašnovskis 40 gadu garumā veicis ap 1200 Latvijas muižu kompleksu dokumentālu fotofiksāciju un izpēti. Enciklopēdija ir nozīmīgs un fundamentāls materiāls Latvijas kultūras mantojumu izpētē un turpmākā saglabāšanā. V. Mašnovskis piedzimis muižā, mācījies Cēsīs, katru dienu pa logu vērojot Cēsu pilsdrupas, bet vēlāk neilgu laiku dzīvojis Valmiermuižas tornī. Tā arī radusies lielā interese par muižām. Viņš atzīst, ka tendence liecina – muižu ēkas diemžēl iet bo­jā. No 2000 vēsturiskajām celtnēm vien vidēji četri procenti ir skatāmas. Tās ir tās, ar kurām lepojamies, kuras gribam rādīt citiem, kuras iekļautas tūristu maršrutos.

Bet cik muižu tepat apkārtnē zinām? Un kļūst skumji, redzot, kā pēdējos gadu desmitos tās pamazām kļūst par graustiem, bet aizvien uzticamies saimniekiem un ceram, ka reiz varbūt tomēr tās atdzims. Un turpat prieks par Veselavas, Kārļu, Auciema, Lie­pas, Unguru, Vecpiebalgas, Nē­ķe­na, Cirstu, Annas un citām mui­žām, kur saimnieki pratuši tās atjaunot, uzturēt, izcelt vērtības un lepoties. Pēc 1925.gada informācijas toreizējā Cēsu apriņķī bijis vairāk nekā 90 muižu. Lielākas, mazākas, parastas un greznas.

Protams, vienmēr varēs diskutēt, cik daudz vērts ieguldīt vēstures, kultūrvēstures saglabāšanā, lai materiālo mantojumu nodotu nākamajām paaudzēm. Katrai muižai, vai tā pamazām kļūst par graustu, vai acis priecē tās greznums, ir īpašnieks. Cik nav dzirdēts, ka naudas nav, lai atjaunotu. Taču vienmēr ir iespēja pārdot. Tikai kurš gan par milzu naudu iegādāsies graustu? Un ja vēl muižas pils vai komplekss ir aizsargājams arhitektūras vai kultūrvēstures piemineklis un tas, ko gribas darīt, jāsaskaņo ar attiecīgām institūcijām?

Atrunāties var dažādi, jo nedarīšanai un nevarēšanai vienmēr pie rokas ir kāds iemesls, arguments. Regulāri tiek vētīts aizsargājamo pieminekļu saraksts. Ir īpašnieki, kuri paši vēlas, lai īpašumam ir šis statuss, ir tādi, kuri visu ko izdomā, lai tikai tiktu no tā vaļā.

Aizvien biežāk tiek runāts par nepieciešamību neapkoptas, pienācīgi neuzturētas ēkas atsavināt. Aizvien vairāk arī Latvijā ir cilvēku, kuri novērtē vēsturiskas ēkas un gatavi ieguldīt atjaunošanā. Bet ne pirkt. Jo tā patiesībā iznāk tāda kā balva tam, kurš reiz, visticamāk par nelielu naudiņu, muižas ēku iegādājies. Ja gribam saglabāt (ne jau tikai valstij un pašvaldībām tas jādara), tad vispirms jāmaina attieksme pret tiem, kas ļauj sabrukt muižu pilīm, dzīvojamām mājām, nemaz nerunājot par daudzajām saimniecības ēkām, kuras visbiežāk katra pieder citam īpašniekam.

Muižas ir Latvijas vēsture. Ne tikai arhitektūra, arī ekonomiskās saimniekošanas principi, šodienas pagastu administratīvais iedalījums, kaut gadu desmitos mainījies, tomēr saglabājies.

Pašķirstot enciklopēdiju, atklājas pagātne un šodiena. Cik rītdienā gribam paņemt līdzi, atkarīgs tikai no pašiem. Ne tikai īpašniekiem. Vispirms jau valsts.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
16

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
34
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
37

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
30

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi